Ludzas rajona policija vairs neveidos "koridori" ātri bojājošo preču vešanai

Līdz šim degviela apmaksāta no Valsts policijas budžeta, kā rezultātā Ludzas rajona pārvalde nonākusi parādos - par novembri vien degvielas parāds bijis Ls 400, bet kopumā sasniedzis daudz lielākas summas. VP nosūtījusi Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts robežsardzei vēstuli, lūdzot nākamgad kādai no tām pārņemt ātri bojājošos preču kravas automašīnu pavadīšanu. Taču, kas īsti to darīs, nav skaidrs. Ludzas rajona Valsts policijai pienākums veidot tā saucamo zaļo koridoru līdz Terehovas un Grebņevas muitas punktiem, pavadot kravas automašīnas ar precēm, kas ātri bojājas, vismaz ik pēc četrām stundām, uzlikts pirms diviem gadiem, kad noslēgts trīspusējas sadarbības līgums starp Valsts policiju (VP), robežsardzi (VRS) un VID. Vienošanās otrreiz parakstīta pērn. Par VID atbildīgais finanšu ministrs abu līgumu slēgšanas laikā bija Oskars Spurdziņš (TP). Viņš atminas, ka ideja policijai noteikt pienākumu pavadīt kravas automašīnas radusies toreizējam iekšlietu ministram Ivaram Godmanim (LPP/LC). "Vienojāmies, ka policija pavadīs, lai neizvēršas skandāls un citi šoferi nepadomā, ka notiek korupcija, apejot rindu," saka O.Spurdziņš. "Pie Krievijas robežas bija lielas nekārtības, šoferi pat streikoja," viņš atceras. VID un VRS gan nevēlas pārņemt kravu pavadīšanu. "Mūsu funkcija ir veikt dokumentu pārbaudi. Par kravas pārvadājumiem atbild VID," saka VRS pārstāve Jevgēnija Korne. VID komunikācijas daļa skaidro, ka kravas automašīnu pavadīšana attiecas uz satiksmes organizēšanu, un tam resursi VID netiek piešķirti. Turklāt, "slēdzot savstarpējo vienošanos, Iekšlietu ministrija neizvirzīja prasību kompensēt degvielas izdevumus." Taupot naudu, VID plāno izskatīt iespēju atteikties arī no sava pienākuma veidot speciālu VID muitas posteni rindas galā. Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Dace Ūdre nezināja pateikt, kas nākamgad varētu pavadīt kravas automašīnas policijas vietā. "Ja likumdošanā nav noteikts, ka policijai ir jākonvojē, tad vienošanos var lauzt," saka D.Ūdre. Ministru kabineta noteikumos patiesi nav norādīts, ka policijas pienākums būtu pavadīt šīs kravas automašīnas. Taču jau kopš 2002.gada stājies spēkā Saeimā pieņemtais starptautiskais nolīgums, kam pievienojušās 38 valstis un kas paredz atvieglotu robežas šķērsošanas procesu ātri bojājošos pārtikas produktu starptautiskajiem pārvadājumiem. O.Spurdziņš uzskata, ka "valdībai jādomā, kā esošo mehānismu saglabāt, lai vienošanās laušana nākotnē nedraud ar dumpjiem un aizdomām par korupciju. Es aicinātu tam atrast līdzekļus." Esošā kārtība apmierināja arī Latvijas Starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidentu Valdi Trēziņu, taču viņš arī pieļauj, ka nākamā gada sākumā lielu problēmu varētu nebūt: "Krīze iestājusies arī mūsu jomā." Uz ekonomiskās situācijas rēķina pašplūsmā atstāt rindu kārtību gan nevajadzētu, pārliecināts ir V.Trēziņš. "Piemēram, Igaunijā rindas samazina reģistrēšanās elektroniski. Somijā ir stāvlaukums un numuriņu sistēma. Ja Latvijā uzbūvētu stāvlaukumu, ko jau sen sola, būtu pusbēda. Vēl vajadzētu atjaunot numuriņu sistēmu, ko pagājušogad atcēla," spriež V.Trēziņš.