Siksnis tika atzīts par labāko kandidātu Memoranda padomes atkārtoti rīkotajā konkursā uz šo vakanci. Lēmumu padome pieņēma balsojot, un Siksni atbalstīja visi 13 Memoranda padomes locekļi, kas trešdien bija sēdē. Šoreiz, atšķirībā no iepriekšējā konkursa, Memoranda padomes locekļiem bija jābalso atklāti, un balsojumā nebija iespējams atturēties. Aģentūrai LETA zināms, ka Siksnis bija saņēmis augstāko punktu skaitu arī iepriekšējā konkursā, tomēr Memoranda padome balsojumā atbalstīja Ivara Beltes, nevis Sikšņa kandidatūru.
Konkursam kopumā tika saņemti desmit pieteikumi, bet otrajā kārtā dalību turpināja seši pretendenti.
Siksnis, Memoranda padomei trešdienas sēdē skaidrojot savu motivāciju pieteikties SEPLP locekļa amatam, norādīja, ka mediji ir viņa nozare, kurā pavadījis gandrīz visu savu profesionālo mūžu. Viņu šī nozare interesējot un viņš saredzot, kā ar savu pieredzi var ieguldīt notiekošajos procesos.
Siksnis atzīmēja - lai arī ir notikusi Latvijas sabiedrisko mediju (LSM) juridiskā apvienošana, nākamajos četros gados SEPLP būs jāseko līdzi, kā notiek reāla to apvienošanās. Viņš pauda, ka LSM valdes iecere par vienotas redakcijas veidošanu ir tikai loģiska, bet SEPLP uzraudzība ir vajadzīga, lai šajā procesā netiktu zaudēta satura daudzveidība.
Tāpat SEPLP būtu jāuzrauga, kā tiek izmantots LSM palielinātais finansējums un vai tas tiek ieguldīts efektīvi.
Runājot par pašas padomes darbu, Siksnis atzina, ka saredz lielas atšķirības tajā, kā tai vajadzētu strādāt šobrīd no tā, kā padome strādāja iepriekšējos četrus gadus. Viņaprāt, SEPLP būtu vairāk jāpāriet tieši uz LSM uzraudzību, līdz ar to padomes locekļiem darbs SEPLP vairs nebūtu veicams arī pilnu slodzi. Tas nozīmētu arī SEPLP locekļu algas samazinājumu. Vienlaikus, pēc Sikšņa domām, būtu nepieciešama SEPLP locekļu skaita palielināšaba, paplašinot padomes kompetences.
Lēmums par jauna konkursa rīkošanu tika pieņemts pēc tam, kad Saeima 19. jūnijā SEPLP locekļa amatā neapstiprināja Memoranda padomes virzīto, konkursa kārtībā izraudzīto pretendentu Belti.
Saeimas deputāti 19. jūnijā SEPLP locekļu amatos iecēla Unu Klapkalni un Sanitu Upleju-Jegermani. Līdzšinējo SEPLP locekli Upleju-Jegermani darbam padomē izvirzīja Valsts prezidents, bet bijušo Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju Klapkalni - Saeimas deputāti. Līdz ar šīm pārmaiņām amatus SEPLP zaudēja Siksnis, kuru pirms vairākiem gadiem darbam padomē bija virzījusi Memoranda padome, un Jānis Eglītis, kurš savulaik bija Saeimas virzīts SEPLP loceklis.
Pretendentu izvērtēšanas komisijas priekšsēdētājs ir Memoranda padomes vadītāja vietnieks, nodibinājuma "Fonds plecs" direktors Georgs Rubenis. Komisijas sastāvā ir Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, Memoranda padomes loceklis, nodibinājuma "Pasaules Dabas fonds" direktors Jānis Rozītis, Latvijas Mediju ētikas padomes Ētikas padomes locekle Anda Rožukalne, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Zane Vāgnere, Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga un biedrības "Sabiedriskās politikas centrs Providus" deleģētā pārstāve Vita Anda Tērauda. Papildus komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām piedalās Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Inga Šņore.
SEPLP locekļa mēnešalga ir 5196 eiro pirms nodokļu nomaksas.
SEPLP sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. Vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu - NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padome, bet vēl vienu - Saeima. SEPLP locekli var apstiprināt amatā ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
SEPLP locekļus ievēlē uz četriem gadiem. Pašreiz SEPLP jaunais sastāvs ir sācis darbu divu cilvēku sastāvā. Padomes vadītāja ir Upleja-Jegermane.
SEPLP ir neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko mediju jomā.