Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Raidījums: Latvijā bāzētā investīciju platforma Grupeer atstājusi sausā tūkstošiem ārvalstu investoru

Vairāku interneta investīciju platformu slēgšana Baltijā pirms gada turpina mest tumšu ēnu pār jauno finanšu tehnoloģiju industriju. Kā vēsta LTV raidījums De Facto, Latvijā bāzētā platforma Grupeer arvien nav nokārtojusi saistības pret tūkstošiem ārvalstu investoru.

Grupeer tika dibināta kā satikšanās vieta investoriem un kreditēšanas kompānijām. Platforma palīdzēja no investoriem piesaistīt naudu, ko Grupeer sadarbības partneri aizdevēji tālāk izsniedza kredītos. Šādā veidā tūkstošiem ārvalstu investoru caur Grupeer ieguldīja līdzekļus dažādos patēriņa kredītos un nekustamo īpašumu projektos. Pretī viņi saņēma ļoti dāsnus procentus. Līdz pagājušā gada martam.

''Naudas izņemšanas poga pārstāja darboties,'' atceras doktorantūras students Pedro Pereira no Portugāles. Viņš sākumā nav sapratis, kāpēc nevar tikt pie nopelnītās naudas, bet ap to laiku internetā jau parādījās atsevišķu blogeru brīdinoši raksti par Grupeer.     

''Platformā bija dažas investīcijas, kuras, pēc aizdevēju teiktā, vispār neeksistēja vai arī aizdevēji nebija devuši Grupeer tiesības vākt viņiem naudu. Arvien vairāk kļuva redzams, ka kaut kas nav kārtībā,'' atceras Pereira. 

Pereira stāsta, ka jau gadiem dzīvo taupīgi – neiet izklaidēties, neceļo, jo lielu daļu savas stipendijas investē. Pagājušā gada sākumā jau vairāk nekā puse viņa naudas atradās tieši Grupeer.

Pereira platformā pavisam bija ieguldījis 30 tūkstošus eiro. Atpakaļ viņam bija jāsaņem 33 tūkstoši, bet no tiem viņš bija paspējis izņemt nepilnu tūkstoti, kad Grupeer pārtrauca naudas izmaksu.

Viņš pārdzīvo par to, ka bija pierunājis arī citus izvēlēties tieši Grupeer: ''Viens no maniem brāļiem ieguldīja 8000 eiro, otrs – 500 eiro, mana mamma - 1500 eiro, mans tēvs – 500 eiro. Es vēl palīdzēju saviem kaimiņiem, vecam pārim atvērt kontu Grupeer.

Pērn maijā Grupeer dibinātāja Alla Kisika vērsās ar video uzrunu pie investoriem. Viņa atvainojās par pieļautajām kļūdām: ''Mūsu biznesa modelis bija domāts ātrai izaugsmei. Mēs nebijām gatavi šai situācijai.''

Kisika līdzekļu neatdošanu investoriem pamatoja gan ar Covid-19, gan ar ar nenoteiktību nozarē pēc divu Igaunijas platformu bankrota, gan ar ar pastiprinātām naudas atmazgāšanas pārbaudēm bankās, gan ar iesaldētiem kontiem. Viņa solīja, ka Grupeer fokusēties uz parādu nokārtošanu. Taču tūkstošiem investoru naudu tā arī nav redzējuši.

Advokātu birojs Ellex Kļaviņš pārstāv divarpus tūkstošu investoru lielu grupu, lielākoties no Rietumeiropas, kuriem Grupeer nav atmaksājis aptuveni 18 miljonus eiro. ''Kopumā, cik mums zināms, Grupeer platformā ieguldījumus ir veikuši gandrīz 28 tūkstoši investoru, un viņiem neatmaksāto prasījumu apmērs sastāda gandrīz 50 miljonus,'' stāsta biroja asociētais partneris advokāts Andris Lazdiņš.

Grupeer īpašniece Alla Kisika gan De Facto apgalvoja, ka parāds nav tik liels kā min investori: ''Par parādu var uzskatīt tādu summu, kam šobrīd iestājies termiņš. Uz šo brīdi no aizdevējiem pret aizņēmējiem ir ap 10 milj., to veido kavēto procentu un kavēto pamatsummu maksājumi.'' Taču advokātu birojā Ellex Kļaviņš uz to atbild, ka viņu klientiem vien, neskaitot pārējos, jau iestājies aptuveni 16 miljonu eiro atmaksas termiņš.

Kisika rakstiskās atbildēs atkārto jau iepriekš minētos skaidrojumus platformas problēmām. ''Nonācām absurdā situācijā - daļa aizņēmēji gatavi atgriezt naudu aizdevējiem, bet neesošu bankas kontu dēļ un VID apturētas saimnieciskās darbības dēļ nevaram saņemt un veikt maksājumus, daļa aizņēmēji nonākuši grūtībās un nevar izpildīt saistības, savukārt daļa aizņēmēji izmantoja situāciju un atteicās pildīt saistības pret aizdevējiem,'' viņa rakstīja.

Investorus pārstāvošais advokāts Lazdiņš gan Grupeer skaidrojumus vairāk uzskata par ieganstu naudas neatdošanai, jo apritējis jau vairāk nekā gads, bet reāli risinājumi nesot piedāvāti.

Tieši pretēji – investori saskārušies ar pretdarbību. Piemēram, šonedēļ no Grupeer mājaslapas pazuda ar investoriem slēgtie līgumi. Tie, kas nebija dokumentus saglabājuši, nevarēs pierādīt līgumu eksistenci. Pagaidām nav skaidrs, vai tā ir apzināta rīcība vai īslaicīga tehniska kļūme.

Investori ir pārliecināti, ka viņu ieguldītā nauda aizplūdusi uz kompānijām, kas saistītas ar Grupeer vadību. Platformu dibināja Latvijas pilsone Alla Kisika un valdes loceklis bija viņas brālis Andrejs Kisiks. Savukārt divas kompānijas, kas no investoriem saņemto naudu dalīja tālāk kredītos, pieder pašai Kisikai. Tās ir Finsputnik platforma un Primo invest, kurā Kisikas partnere ir Agnese Egle, bet valdes loceklis bijis Harijs Egle.

Tagad šīs abas Kisikai piederošās kompānijas Finsputnik platforma un Primo invest tiesā apstrīdējušas līgumus, kas slēgti ar tai pašai Kisikai piederošo Grupeer. Un tieši šis strīds tiesā neļauj ierosināt Grupeer maksātnespēju. 

Investoru rīcībā esošās līgumu sagataves liecina, ka ar Grupeer saistītie uzņēmumi vairāk nekā 11 miljonus eiro varētu būt pārskaitījuši Krievijas uzņēmumam Sistema Kapital. Tam nav saistības ar  lielu aktīvu pārvaldītāju Krievijā ar līdzīgu nosaukumu. Sistema Kapital īpašnieku vidū atrodami Kisiku radinieki, un uzņēmuma meitasfirma Planeta Cash grasījās izplesties Krievijas mikro kreditēšanas tirgū. Bet, kā Grupeer tagad skaidro savā mājaslapā, Covid-19 un Grupeer reputācijas krīzes dēļ šie plāni nav realizēti.

''Pilnas bildes par to, kur ir šie līdzekļi gājuši un kur tie atrodas, mums nav,'' atzīst investoru pārstāvis Lazdiņš. Vislabāk to spētu noskaidrot Valsts policija, kas pērn ierosināja izmeklēšanu, bet par rezultātiem pagaidām ziņu nav.

''Par zināmām negodprātības pazīmēm liecina tas, ka vairāki šajā platformā norādītie uzņēmumi, kas it kā ir Grupeer sadarbības partneri, mūsu veiktās izmeklēšanas vai pārbaudes rezultātā ir norādījuši, ka vai nu viņi vispār nesadarbojas ar Grupeer vai viņi nesadarbojas saistībā ar konkrēto projektu, kas norādīts platformā. Ir arī citi gadījumi, ka šī norādītā summa, kas it kā tiek ieguldīta projektā, ir augstāka, par to, ko faktiski ir saņēmis gala aizņēmējs un kas ir nepieciešama projekta realizācijai. Rodas jautājums, kur tad palika starpība starp šiem līdzekļiem,'' saka advokāts.

Nesakritības ir, piemēram, par nekustamo īpašumu projektiem Baltkrievijā un Norvēģijā. Kā De Facto apgalvoja Grupeer mājaslapā minēts dzīvojamo māju attīstītājs Skandināvijā, viņi ar Grupeer nebija noslēguši līgumu par naudas piesaisti. Grupeer atzīst, ka šajā gadījumā kļūdījušies, pirms dokumentu abpusējas parakstīšanas iekļaujot informāciju mājaslapā. Taču Kisika kategoriski noliedz apzinātu maldināšanu.

Uz jautājumu, kā sokas ar pieteiktajiem investīciju projektiem, viņa atbild sekojošo: ''Diemžēl situācija ar nekustamajiem projektiem nav spīdoša, platformā pārsvarā bija izvietoti Baltkrievijas nekustamie īpašumi. Projektu cenu ietekmē gan valūtas svārstības, gan šī brīža pieprasījums. Gaidām no aizņēmējiem plānu kā nezaudējot aizdevēju līdzekļus šobrīd rīkoties.''

Parādu atgūšanai Grupeer ir piesaistījuši pērn dibinātu uzņēmumu Recollecta, kuru vada advokātu biroja Repšs & Kvēps advokāti. Pēc Grupeer teiktā, maija sākumā būtu jābūt pirmajiem tiesas spriedumiem naudas piedziņas lietās.

Grupeer Latvijā nebija izņēmis nekādu licenci, tāpēc drīkstēja apkalpot tikai ārzemju klientus, ne Latvijas iedzīvotājus, De Facto skaidroja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK). Pērn septembrī, kad uzņēmumam jau bija naudas grūtības, tas paziņoja investoriem, ka gatavojas brokera licences iegūšanai Latvijā. Taču pēc FKTK lūguma Grupeer bija spiesti šo ziņu atsaukt kā maldinošu. Regulatorā LTV raidījumam minēja, ka pašlaik uzņēmums nekādas atļaujas nekārto. 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Nometnēm arī valsts nauda

Jau pēc pāris nedēļām klāt būs jūnijs, un daudzviet durvis vērs bērnu un jauniešu vasaras nometnes. Kā jau ierasts, arī pašvaldības atvēl savu finansējumu atkarībā no rocības un iespējām. Daudzviet ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas