Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +19 °C
Skaidrs
Otrdiena, 14. maijs
Elfa, Elvita, Aivita, Krišjānis

Skolēniem varētu liegt iespēju eksāmenus kārtot krievu valodā

Skolēniem varētu liegt iespēju eksāmenos izvēlēties to kārtošanas valodu, tādējādi nosakot, ka eksāmeni kārtojami tikai latviešu valodā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi noteikumos par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību.

Patlaban spēkā ir Ministru kabineta noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, kas nosaka, ka izglītojamais, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību mazākumtautību izglītības programmās, ir tiesīgs izvēlēties centralizētā eksāmena kārtošanas valodu - latviešu vai krievu valodu, izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos. Patlaban eksāmenu materiāli tiek gatavoti latviešu valodā, savukārt to izpildes valodu - latviešu vai krievu - izglītojamais ir tiesīgs izvēlēties.

2000.gada 1.septembrī stājās spēkā Valsts valodas likums, un latviešu valodas prasme kļuva par neatņemamu sastāvdaļu gan valsts, gan privātajā sektorā. Ievērojot minēto, bija jāizveido tāda izglītības sistēma, kas gan latviešu, gan mazākumtautību skolu absolventiem nodrošinātu vienādas iespējas darba un izglītības tirgū.

Izglītības likuma pārejas noteikumi nosaka, ka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts, valsts arodizglītības standarts un valsts profesionālās vidējās izglītības standarts noteic, ka mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā trijās piektdaļās no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, kā arī tiek nodrošināta ar mazākumtautības valodu, identitāti un kultūru saistīta mācību satura apguve mazākumtautības valodā.

Gadu gaitā izstrādātie un pieņemti noteikumi un to grozījumi, kas regulēja valsts valodas lietojuma prasības izglītības procesā veidojuši pozitīvus priekšnoteikumus sekmīgai mazākumtautību izglītojamo izglītības ieguvei latviešu valodā. Piemēram, analizējot eksāmenu rezultātus pēc Valsts izglītības satura centra (VISC) sniegtās informācijas, pēdējos gados vērojama tendence mazākumtautību izglītojamo vidū izvēlēties kārtot eksāmenus latviešu valodā. Uzsākot īstenot iepriekš minēto kārtību attiecībā uz izvēles iespēju eksāmenu kārtot latviešu vai krievu valodā, 2008./2009.mācību gadā 60% mazākumtautību izglītojamo,  kārtojot eksāmenus, atbildēja latviešu valodā, 40% mazākumtautību izglītojamajiem atbildot krievu valodā. Savukārt 2015./2016.mācību gadā eksāmenu kārtošanas latviešu vai krievu valodās proporcija sasniedza aptuveni 85% latviešu valodā un tikai 15% - krievu valodā.

Ņemot vērā pieaugošo tendenci mazākumtautību izglītojamo vidū izvēlēties kārtot eksāmenus latviešu valodā, ar noteikumu projektu IZM paredz noteikumu grozījumus, nosakot, ka izglītojamajam, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību, tādējādi tam attiecoties arī uz mazākumtautību izglītības programmām, eksāmena kārtošanas valoda ir latviešu valoda, tādējādi vairs neparedzot izvēles tiesības attiecībā uz valodu, kurā kārtot eksāmenu.

Papildu iepriekš minētajam grozījumam ar noteikumu projektu plānots papildināt noteikumus par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, nosakot, ka eksāmena vadītājs eksāmena norisi vada latviešu valodā, izņemot valodu mācību priekšmetos. Šāda grozījuma nepieciešamība pamatota ar to, ka Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji, piedaloties kā novērotāji centralizēto eksāmenu norisē, konstatējuši, ka atsevišķās izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, eksāmenu norise tiek vadīta mazākumtautību valodā. Šādā rīcībā saskatāma iespējama pretruna ar Valsts valodas likumā noteikto, ka valsts un pašvaldību iestāžu rīkotie pasākumi notiek valsts valodā.

Top komentāri

Fakts
F
Sen jau vajadzēja šo ieviest, citādi skolu pabeidz, valodu nemāk, darbu ar savu okupantu valodu nevar un tad šitādi iet uz latviešu valodas kursiem vai vienkārši kropļo darba tirgu, jo darba devējs tādu idiotu dēļ pieprasa latviešu un krievu valodas zināšanas
savejais
s
Beidzot kaut kādas pazīmes par saprātu! Šo jau vajadzēja gadus 20 atpakaļ ieviest - savādāk tagad pilns ar 17-20 gadus veciem "pilsoņiem" kuri ķipa nesaprot latviski!!!
malāstāvētāja
m
Vai Dienas korespondents nevarētu padomāt par pozitīvas vides veidošanu, nevis negācijām? Vai tiešām bija grūti virsrakstā rakstīt, ka turpmāk eksāmeni būs jākārto latviešu valodā, citādi tāda "ak, nabaga apspiestie krievvalodīgie" dvesma no tā virsraksta vējo. Varbūt kāds beidzot aizdomāsies, ka šie jaunieši, kuri kārto šos eksāmenus jau ir dzimuši šajā tūkstošgadē, 10 gadus pēc LR neatkarības - un joprojām tādas kaislības, ka tik kādam nenodara pāri. LR dzimušam, augušam šīs valsts valoda, kura Satversmē noteikta kā vienīgā valsts valoda, būtu arī ne tikai jāzina, bet arī jālieto, ja nevēlas- vienmēr ir citas dzīves vietas un izglītības alternatīvas- tās kur viss būs tā kā vēlas.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Jauniešiem svarīga ir droša un uzticama vide

Par jauniešu paškaitējuma iemesliem un to, kā novērst cēloņus, kuri jauniešus stimulē nodarīt sev pāri, Guntars Gūte sarunājas ar bērnu un jauniešu psihoterapeitu Nilu Saksu Konstantinovu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas