Pētot līdzšinējās ofšoru pēdas, ir skaidrs, ka ar latviešu līdzdalību radītā naudas atmazgāšanas mašīna ļoti efektīvi "strādājusi", piemēram, sadarbībā ar ukraiņiem. Ofšori ar direktoriem no Latvijas organizējuši granātmetēju un tanku kontrabandu uz Somāliju, piedalījušies Ukrainas valsts medikamentu iepirkumos un vairāku simtu miljonu vērtā naftas platformu darījumā.
Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Somālijas pirātu nolaupītais ukraiņu fraktētais kuģis Faina. Iepriekš nebija zināms, ka tam ir daudz vairāk sakara ar Latviju, nekā varējām domāt. Pirms trim gadiem daudzi juta līdz kādam Latvijas iedzīvotājam, kurš kopā ar pārējo apkalpi toreiz krita pirātu gūstā.
Bet īstenība ir tāda, ka no Odesas izbraukušais kuģis patiesībā piederēja latviešu vadītai ofšoru kompānijai. Tas veda iespaidīgu nelegālu ieroču kravu. Uz klāja tam bija granātmetēji un 33 T-72 markas tanki. Tie bija ceļā uz Sudānu, kam ieročus piegādāt bija aizliegts. Tāpēc dokumenti bija noformēti vešanai uz Keniju. Starptautisks skandāls ap to ilga piecus mēnešus, īstie kuģa īpašnieki slēpās vienā no ārzonu paradīzēm Panamā zem vārda Waterlux AG, bet zem tā vēl caur divām firmām – jau pazīstamie latvieši Ēriks Vanagels un Staņislavs Gorins. Ar viņiem iespējams saistīt vēl trīs citas no Ukrainas sūtītās bruņojuma kravas, kur bija pretgaisa aizsardzības ieroči, krievu raķešu sistēma GRAD un pieci konteineri ar Kalašņikova automātiem.
Otra skaļa lieta, kur parādās latviešu vārdi ir Ukrainas valsts veiktie medicīnas iekārtu un zāļu iepirkumi caur firmu Olden Group LLC. Pirms trim gadiem tā it kā pārdeva Ukrainas piegādātājam Interfarm vakcīnas, bet patiesībā darījums bija fiktīvs. Iesaistītajai ofšoru ķēdei, kurā arī figurēja Vanagels, Gorins un vēl kāds latvietis Juris Vitmanis uzdevums bija uzpūst vakcīnu cenu. Netīrā peļņa, kas vēlāk sadalīta ar līdzdalībniekiem bija ievērojama. Piemēram, difterijas un stingumkrampju novēršanai izmantotās vakcīnas ražotājcena bija divi dolāri, bet to uz papīra pārdeva par astoņiem. Izmeklētāji no ASV pierādījuši, ka vakcīnu lietā nepilna gada laikā caur Parex banku ofšori palīdzējuši atmazgāt vismaz 23 miljonu dolāru peļņu. Par to Ukrainas valdība vērsās Oregonas tiesā un šovasar tā sodīja ar latviešiem saistīto Olden Group, piespriežot trīskārši atlīdzināt zaudējumus, atmaksājot atpakaļ Ukrainas valsts kasē 60 miljonus dolāru.
Izpētot darījumus ar piecām Ukrainas lielākajām zāļu un medicīnas iekārtu firmām kopumā par 40 miljoniem dolāru, ASV izmeklētāji konstatējuši vēl citus gadījumus, kad vakcīnu mākslīgais uzcenojums varēja sasniegt 300%. Un tur arī ofšoros parādās latviešu nominālie direktori.
Trešā un, šķiet, skandalozākā lieta ir pavisam jauna. Šopavasar Ukrainas valstij piederošā naftas kompānija Черноморнефтегаз, kas iegūst naftu Melnajā jūrā, par naftas urbšanas ierīču piegādātāju pasludināja kārtējo ofšorkompāniju – Highway Investment Processing LPP. Tā reģistrēta pie britiem un ieguva līgumu par 400 miljoniem dolāru. Darījums piesaistīja Kijevas žurnālistu uzmanību. Viņi atklāja, ka par piedāvāto cenu iekārtu var ne tikai nopirkt, bet vēl arī apzeltīt, jo izrādījās, ka pa virsu pārmaksāti 150 miljoni dolāru. Papētot dziļāk, kā peļņas ieguvēja parādās tā paša Latvijas Gorina pārstāvētā firma, kas konkursā bija pieteikusies līdztekus ar atkal tā paša Vanageļa un vēl arī Intas Bilderes vārdu.
Taču vēl nekas nav beidzies. Vēl vairāk – pašlaik ir jau noslēdzies konkurss par otras urbšanas iekārtas piegādi. Un, lai arī no Ukrainas valdības puses bija saņemti solījumi, ka šoreiz viss notiks godīgi un caurspīdīgi un ka pirkums būs veikts pa tiešo no ražotājiem, tomēr nekas tāds nenotika. Tas liek domāt, ka iestrādātajai shēmai ir ietekmīgu Ukrainas politiķu piesegs, jo arī otrajā konkursā atkal bija pieteikušies divi ofšori un atkal to skaitā latviešu Gorins. Uzvaru gan beigās ieguva trešais pretendents – zīmīgi, ka arī no Latvijas, tikai šoreiz zināma firma ar pazīstamu seju. Tas ir Vasīlijs Meļņiks, ilggadējais Latvijas premjeru un prezidenta padomnieks ar savu Rīgas Kuģu būvētavu. Arī Meļņiks ukraiņiem izskatās tikai pēc starpnieka, jo arī Kijevā zin, ka Rīgas Kuģu būvētava pati naftas urbšanas ierīces neizgatavo. Meļņiks Nekā Personīga komentārus atteica līdz līgums nebūšot noslēgts, bet žurnālisti Ukrainā neslēpj aizdomas par kārtējo netīro darījumu.
Pārstāvniecība firmai IOS, kas tirgo ofšorus komplektā ar latviešu nominālajiem direktoriem, atrodas pašā Kijevas sirdī – piecu minūšu attālumā no parlamenta. Ejot uz pretējo pusi tik pat īsā laikā var aiziet līdz kādam biroju debesskrāpim, kur mazā ofisā iekārtojusies arī Latvijas Aizkraukles bankas filiāle, kurai pirms dažiem gadiem telefona numurs sakrita ar ofšoru tirgotāju IOS.
Toties paši latviešu ofšoru tirgotāji Kijevā patlaban vairs nereklamējas. Tās durvis ir slēgtas un nosaukuma plāksnīte ēkas fasādes pēkšņi pazudusi. Tikai kāds kungs no blakus dzīvokļa zināja teikt, ka kaimiņi izvākušies, bet kad tieši - neatceras.