Pirmo reizi jahtu ostu Zilais karogs piešķirts Salacgrīvas novada Kuivižu jahtklubam. Ventspils pilsētas peldvieta savukārt saņems Zilo karogu jau piecpadsmito gadu pēc kārtas. Jūrmala, piesakot sešas peldvietas, ieguvusi Zilā karoga statusu jau četrām. Diemžēl starp Zilā karoga saņēmējiem nav atrodams nevienas Liepājas peldvietas vārds, jo Liepājas kandidatūru starptautiskā žūrija noraidījusi ūdens kvalitātes kritēriju neatbilstības dēļ.
Šogad Zilais Karogs piešķirts: Ventspils pilsētas peldvietai, Lielā Stropu ezera peldvietai Daugavpilī, Vakarbuļļu peldvietai Rīgā, Abragciema peldvietai Engurē, Mārtiņsalas peldvietai Kuldīgā, Radžu peldvietai Jēkabpilī, kā arī
Jaunķemeru, Majoru, Bulduru, Dzintaru peldvietām Jūrmalā. Karogs piešķirts arī trijām jahtu ostām - Liepājas jahtu centram, Pāvilostai Marina un Kapteiņu ostai Kuivižos.
Savukārt Nacionālais peldvietu kvalitātes sertifikāts, kas ir otra augstākā kvalitātes zīme peldvietām Latvijā, pašreiz jau ir piešķirts: Saulkrastu pilsētas peldvietai, Vecāķu peldvietai Rīgā, Kauguru peldvietai Jūrmalā, Mellužu peldvietai Jūrmalā un peldvietai pie stadiona Liepājā.
Nacionālajam peldvietu sertifikātam vēl līdz 6. maijam ir iespēja pieteikt peldvietas, kas vēlas uzsākt ceļu uz Zilā karoga iegūšanu.
Kā ziņāms, Zilais karogs ir pasaulē populārākais tūrisma ekosertifikāts. Zilā karoga kritēriju ieviešana nodrošina pilnvērtīgu metodoloģiju peldvietu apsaimniekošanai, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus.