Vienlaikus Zviedris atzina, ka CVK par šo aicinājumu uzzinājusi no medijiem un lēmums vēl ir rūpīgi jāizvērtē.
Zviedris uzsvēra, ka komisija neplāno pieņemt sasteigtu vai nepārdomātu lēmumu. Lēmums, visticamāk, tikšot pieņemts nākamajā CVK sēdē. Viņš norādīja, ka lēmums būs koleģiāls un izsvērts, ņemot vērā situāciju ar vēlēšanu sistēmas izstrādi un tai nepieciešamajiem labojumiem. Pagaidām gan vēl nav zināms, kad CVK sēde varētu notikt, taču Zviedris noradīja, ka tā notiks tuvākajā laikā.
Pēc Zviedra teiktā, CVK jebkurā gadījumā ir gatava nodrošināt balsu skaitīšanu manuāli, ja tas tiks nolemts. Viņš uzsvēra, ka papildu finansējums šādam risinājumam nebūs nepieciešams, jo ar šādu scenāriju jau sākotnēji rēķinājušies un tas neprasītu papildu resursus no valsts budžeta.
Zviedris atzina, ka CVK patlaban gaida arī atsevišķu tiesībsargājošo iestāžu atbildes par sistēmas izstrādes procesu un iespējamajiem juridiskajiem riskiem. Viņš uzsvēra, ka lēmumu CVK pieņems savlaicīgi.
Vienlaikus viņš norādīja, ka vairāk nekā 20 pašvaldībās jau sācies iecirkņu komisiju komplektēšanas process, un savlaicīgs lēmums par balsu skaitīšanas kārtību ieviestu lielāku skaidrību gan komisiju darbā, gan sagatavošanās procesā. Zviedris arī informēja, ka liela daļa iecirkņu komisiju darbinieku ir gatavi strādāt arī ar manuālu balsu skaitīšanu, ja vien noteikumi būs skaidri un viennozīmīgi.
Jau ziņots, ka Rinkēvičs, iepazinies ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) informāciju par iespējamiem pārkāpumiem informāciju tehnoloģiju (IT) iepirkumos un to ietekmi uz 2026. gada Saeimas vēlēšanām, uzsver, ka valsts vara ir leģitīma tikai tad, ja tā balstās brīvās un godīgās vēlēšanās. Prezidenta ieskatā vēlēšanu procesa kvalitatīva un caurspīdīga organizēšana ir demokrātijas pamatprasība, kurai nedrīkst liegt drošības un ticamības ēna.
Rinkēvičs norāda, ka EPPO atklātā informācija rada jautājumus par vēlēšanu drošību un balsu skaitīšanas uzticamību. Viņš uzsver, ka sabiedrībai jābūt pārliecinātai par godīgu un drošu 2026. gada vēlēšanu norisi un aicina jau tagad lemt par manuālu balsu skaitīšanu, nepaļaujoties uz IT sistēmām.
Tāpat ziņots, ka tiesībsargājošās iestādes atklājušas iespējamu krāpšanu 1,5 miljonus eiro vērtos valsts IT iepirkumos, kur aizturēta 21 persona, tostarp valsts amatpersonas. Izmeklēšanā konstatētas aizdomas par slepenu vienošanos, lai nodrošinātu konkrētus uzvarētājus vismaz sešos ar Eiropas Savienības līdzekļiem finansētos projektos un sadalītu nelikumīgo peļņu.
Savukārt vairums parlamentā pārstāvēto politisko spēku aģentūrai LETA jau norādījuši, ka sliecas Valsts prezidenta aicinājumu atbalstīt.