Laika ziņas
Šodien
Apmācies

ANO konstatē strauju ar klimatu saistītu katastrofu pieaugumu kopš 2000.gada

Pēdējos 20 gados notikušas par 82% vairāk ar klimatu saistītu katastrofu nekā iepriekšējās divās desmitgadēs, liecina jauns ANO pētījums.

ANO Katastrofu risku samazināšanas birojs (UNDRR) Ženēvā šodien paziņoja, ka laikā no 2000.gada līdz 2019.gadam notikušas aptuveni 6700 šādu katastrofu, tostarp plūdi, vētras, sausumi un ugunsgrēki.

No 1980.gada līdz 1999.gadam notika aptuveni 3700 šādu katastrofu, kas nodarīja postījumus un laupīja dzīvības cilvēkiem.

Straujais ar klimatu saistīto katastrofu skaita pieaugums sastāda lielāko daļu no kopējā dabas katastrofu skaita pieauguma, salīdzinot šos abus periodus. Attiecīgi kopējais dabas katastrofu skaits pieaudzis no 4200 līdz 7300.

"Mēs esam ar nodomu iznīcinoši. Tas ir vienīgais secinājums, ko var izdarīt," sacīja UNDRR vadītāja Mami Mizutori.

UNDRR arī ziņoja, ka kopš 2000.gada pieaugusi katastrofiska vulkānu aktivitāte un zemestrīču skaits. Cunami Indijas okeānā 2004.gadā ir nāvējošākā katastrofa šajā gadsimtā. Cunami laupīja dzīvību gandrīz 230 000 cilvēku.

Otrajā vietā šajā drūmajā statistikā ir zemestrīce Haiti 2010.gadā, kas prasīja aptuveni 220 000 cilvēku dzīvību, bet trešajā vietā - ciklons Nargis", kas 2008.gadā Mjanmā atņēma dzīvību 140 000 cilvēku.

Karstuma viļņos Eiropā 2003.gadā un Krievijā 2010.gadā bojā gāja attiecīgi aptuveni 72 000 un 56 000 cilvēku.

Plūdi kopš 2000.gada skāruši 1,65 miljardus cilvēku, kas ir vislielākais skaits no visām katastrofām, liecina UNDDR dati.

Birojs norādīja, ka plūdu kontroles uzlabošanai vajadzētu būt prioritātei risku samazināšanā, un piebilda, ka pastāv lētas un pierādītas tehnoloģijas aizsprostu celtniecībā.

UNDDR arī aicināja veidot patvertnes viesuļvētru gadījumiem, būvēt ēkas, kas būtu izturīgas pret stipriem vējiem, un stādīt mežus.

Birojs arī norādīja, ka tūkstošiem cilvēku dzīvību var tikt glābtas, pateicoties agrīnās brīdināšanas sistēmām.

Nepieciešamas arī stratēģijas, lai palīdzētu cilvēkiem tikt galā ar sausumu, atgādināja UNDDR, norādot, ka 40% no sausumiem pēdējos 20 gados pieredzēti Āfrikā.

 

Top komentāri

spriidiic
s
Klimats mainās , to nosaka ledus laikmeta beigas , mums par to nav j;auztraucas . Cita lieta , pārapdzīvotība un tās radītie mēsli - plastmasas atkritumi , lauksaimniecības pieaugošajām vajadzībām izcirstie meži .
trusis nejaukais
t
"Mēs esam ar nodomu iznīcinoši. Tas ir vienīgais secinājums, ko var izdarīt" - te gan buutu jaaizdara cits secinaajums - tam Mizoturi ir vieta Tvaika ielaa, tur jau daudz taadu priekshaa kas liek sevi Dieva vietaa vai kaa minimums iedomaajas sevi par Napoleoniem, te luuk viens taads diivainis iedomaajas ka dabas izmainjas ir tikai un vieniiigi cilveeka darbiibas rezultaats. Naakamais solis buutu pazinjot ka taalaa naakotnee Saule kad taa izdzisiis tas arii noteikti buus taapeec ka "mēs esam ar nodomu iznīcinoši"
Žaks Paganels
Ž
Pirms šī skaļā un klaji populistiskā paziņojuma, vajadzēja izvērtēt dabas katastrofu uzskaites ticamību laika posmā pirms 2000. gada. Mans ieteikums ir salīdzināt ar dabas katastrofu skaitu piemēram 19.gs., tad kāpums būtu vēl lielāks, un naudu daudz lielākā apjomā varētu grūst cilvēka izraisīto klimata izmaiņu melnajā caurumā.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Lielāka uzticība Rietumu vakcīnām(6)

Neskatoties uz ārstu un zinātnieku skaidrojumiem, kā liecina jaunākie dati, vēl aizvien ir liels skaits pret pērn izstrādātajām vakcīnām skeptiski noskaņoto. Īpaša neuzticība Rietumos valda pret Krie...

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits