Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Armēnijā sācies opozīcijas rīkotais streiks; galvaspilsētā turpinās protesti

Tūkstošiem protestētāju otrdien izgāja Armēnijas galvaspilsētas Erevānas ielās, pieprasot premjerministra Nikola Pašinjana atkāpšanos ar Azerbaidžānu noslēgtā pamiera dēļ, vienlaikus valstī sācies opozīcijas rosinātais streiks.

Protesta akcijā Erevānas centrā, skanot saukļiem "Nikols nodevējs" un "Armēnija bez Nikola", pulcējās ap 25 000 cilvēku.

Demonstranti ielenca valdības ēku un aicināja policiju pievienoties tautai.

"Šī valdība vairs mūs nepārstāv. Tās lēmumi ir nelikumīgi, un tāpēc tai ir jāatkāpjas," uzrunājot demonstrantus, sacīja opozīcijas partijas Dashnaktsutyun politiķis Išhans Sagateljans.

Streikam pievienojušies Erevānas metro strādnieki, Erevānas Valsts universitātes arodbiedrība un vairāki desmiti uzņēmumu, sacīja Dashnaktsutyun pārstāvis Gegams Manukjans. Streiks turpināsies līdz brīdim, kad Pašinjans būs atkāpies, viņš solīja.

Dienu iepriekš protestētāji bloķēja ceļu uz robežpilsētu Gorisu, piespiežot Pašinjanu saīsināt oficiālo vizīti trīs dienu nacionālo sēru ietvaros, kas izsludinātas, pieminot karā kritušos.

Pilsētas mērs Arušans Arušanjans aicināja protestētājus nepieļaut, ka Pašinjans nokļūst Sjunikas reģionā valsts dienvidos. Mēru policija vēlāk aizturēja.

Demonstranti otrdien pulcējās arī Gorisā, pieprasot mēru atbrīvot.

Pašinjans vairākkārt sacījis, ka negrasās atkāpties, un nostāju atkārtoti pauda otrdien pirms Erevānas demonstrāciju sākuma, sociālajā tīklā Facebook solot: "Es turpināšu pildīt premjerministra pienākumus."

Azerbaidžānas bruņotie spēki Kalnu Karabahas strīdus reģionā uzsāka plašu uzbrukumu 27.septembrī.

9.novembrī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.

Vienošanās paredz, ka armēņi zaudē daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Kalnu Karabahas nākotnes politiskais statuss arī pēc vienošanās noslēgšanas paliek nenoteikts.

Kalnu Karabahas neatkarību līdz šim neviena valsts nav atzinusi, arī ne Armēnija, kas Kalnu Karabahai sniedz visa veida atbalstu.

Francijas Senāts 26.novembrī aicināja Francijas valdību atzīt Kalnu Karabahu par neatkarīgu valsti.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.

Top komentāri

bet
b
"pulcējās ap 25 000 cilvēku" Neticami. Vai tiešām LETA to beidzot ir paziņojusi? LETA mēdz ziņot par dažu simtu īpatņu protestiem Polijā, jo tur Sorosa plintnieces protestē pret Sorosa pretiniekiem. Bet Armēnijā armēņi protestē pret Sorosa plintniecēm, par to taču ziņot nedrīkst. Vai nu vienīgi vēlu vakarā, kad neviens ziņas vairs nelasa, bet no rīta šī ziņa jau būs arhīvā.
to trt
t
Vispār jau Kalnu Karabaha ir deklarējusi neatkarību 1991.gada 2.septembrī, savukārt Azerbaidžāna ir deklarējusi savu neatkarību pusotru mēnesi vēlāk - 1991.gada 18.oktobrī. Kad Azerbaidžāna kļuva neatkarīga, tai nekāda Karabaha nepiederēja. Karabaha bija neatkarīga, kad neatkarīgās Azerbaidžānas vēl nemaz neeksistēja. Līdz ar to Karabaha nekādā gadījumā nevarēja kļūt par jaunās neatkarīgās Azerbaidžānas daļu.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits