Viņš apstiprināja, ka ASV pieņēmušas šādu lēmumu, kura dēļ Kolumbija var zaudēt ASV militāru atbalstu simtiem miljonu ASV dolāru apmērā.
"ASV mums atņem sabiedrotā statusu pēc desmitiem policistu un karavīru nāves" cīņā pret narkotiku karteļiem un kreisajiem partizāniem, kurus finansē narkotiku tirdzniecība, Petro paziņoja ministru kabineta sanāksmē.
Šis lēmums tiek uzskatīts par ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas sodu, jo pasaulē lielākā kokaīna ražotājvalsts Kolumbija nav spējusi ierobežot kokas audzēšanu un kokaīna nonākšanu globālajos narkotiku tirgos.
Trampa administrācijai pastiprinot cīņu pret narkotiku karteļiem, ASV bruņotie spēki šomēnes ir devuši triecienus diviem Venecuēlas narkotiku kuģiem Karību jūrā, nogalinot 14 cilvēkus.
Bijušais kreisais partizāns Petro kopš stāšanās prezidenta amatā 2022.gadā ir aizstāvējis paradigmas maiņu ASV vadītajā karā pret narkotikām, kuru viņš uzskata par neveiksmīgu, tā vietā pievēršoties sociālo problēmu risināšanai, kuras veicina narkotiku tirdzniecību.
Kopš 2022.gada kokas audzēšana Kolumbijā ir pieaugusi par aptuveni 70%, liecina Kolumbijas valdības un ANO aplēses.
Valdība ir apsūdzējusi dažādus kreiso partizānu grupējumus, ar kuriem tā iesaistījusies miera sarunās, šo sarunu izmantošanā narkotiku operāciju paplašināšanai.
Vašingtonas novēršanās no Petro bija gaidāma kopš janvāra, kad viņš iepinās asā strīdā ar Trampu par migrantu deportācijām.