Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +8 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Audits: Baltijas jūra viena no piesārņotākajām pasaulē; EK jākļūst stingrākai

Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām pasaulē, tāpēc Eiropas Komisijai (EK) vajadzētu ātrāk spert juridiskus soļus, lai valstis ap Baltijas jūru uzlabotu savu notekūdeņu kvalitāti, par Eiropas Revīzijas palātas audita ziņojumu vēsta EUobserver.

"Katru vasaru dodos mājup, un zaļo aļģu ieraudzīšana [jūrā] nav labākais brīvdienu sākums," norādījis komisijas loceklis no Somijas Ville Itala. "Tās ir ne tikai netīras, bet arī bīstamas," viņš piebildis.

Baltijas jūras ūdens testi apliecinājuši ļoti izteiktu fosfora un slāpekļa klātbūtni, ar ko skaidrojama potenciāli toksisku aļģu ziedēšana - process, ko sauc par eitrofikāciju. Jūras augsto piesārņojumu galvenokārt veicinājusi mēslojuma neproduktīva izmantošana saimniecībās un neefektīva notekūdeņu tīrīšana pilsētās, pausts ziņojumā.

Ziņojuma veidotāji apmeklējuši Somiju, Latviju un Poliju, kā arī nosītījuši anketas Dānijas, Vācijas, Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas atbildīgajām iestādēm. Revīzijas palāta secinājusi, ka līdz 2012. gada beigām "bija vērojams neliels progress" bīstamo vielu noplūdes mazināšanā Baltijas jūrā, tomēr dažos gadījumos piesārņojums bijis augstāks kā vidēji posmā no 1997, līdz 2003.gadam.

Paaugstināts slāpekļa daudzums konstatēts jūras ūdeņos pie visām Baltijas valstīm un Somijas.

Eiropas auditori arī secinājuši, ka dalībvalstis, kas bijušas tieši atbildīgas par notekūdeņu sistēmas uzlabošanu, nav skaidri definējušas, kā to īstenos. Pārmetumi veltīti arī komisijai, kurai bija jāpārbauda, vai ap Baltijas jūru esošo valstu valdības izpilda Eiropas līmenī panāktās vienošanās vides aizsardzības jomā.

"Darbība bijusi gausa, lai atklātu pārkāpumus un prasītu atbildību no valstīm," secināts ziņojumā, kur lasāms - komisijai raitāk jāpieņem lēmumi, lai vērstos pret Lietuvu, Latviju, Igauniju un Poliju. Visas šīs valstis, pievienojoties Eiropas Savienībai 2004.gadā, saņēma termiņus, kuros jāievieš vides aizsardzības pasākumi Baltijas jūras piesārņošanas mazināšanai.

Tā vietā komisija "ilgi pēc pievienošanās līgumos noteiktajiem termiņiem" sākusi oficiālas sarunas ar šīm valstīm tā saucamās ES pilotsistēmas ietvaros, kas ir etaps pirms formālās pārkāpumu procedūras sākšanas.

Aizstāvot EK darbību, ziņojumā arī ierakstīts, ka "alternatīvi instrumenti vai politiskais dialogs var būt efektīvi par pārkāpumu procedūru".

Top komentāri

jūrmalnieks
j
Tas viss neatiecas uz Latvijas piekrasti, kas pēc satelīta ir tīrākā vieta Baltijas jūrā, jo nav intensivas lauksaimniecības un golfa laukumu. Pētnieki noklusē, jeb raksta to, kas samaksā. bet patiesība ir cita. Zviedrijā, Somijā, Dānijā liela daļa lauksaimniecības zemes tika transformēta golfa laukumos, Zviedrijā vien to ir ap 600. Kāds jautās, kāpēc golfa laukumi? Vai esiet redzējuši zālīti, kāda ir golfa laukumos? Tādu var panākt tikai intensīvi mēslojot, lietojot pesticīdus un insekticīdus. Golfa laukumā izlietoto inžu daudzumu neviens nekontrolē atšķirībā no lauksaimniecības. Praktiski visa Zviedrijas piekraste noklāta golfa laukumiem, no kuriem jurā tiek ieskaloti simtiem tonnu šo minerālmēslu un pesticīdu, ko pierāda mirusī jūras zona tās piekrastē. Protams, ka neviens pētnieks neuzdrīkstēsies pacelt balsi pret Zviedrijas vai Dānijas karaļnama atvašu labklājību!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits