Torņa atrašanās vieta aptuveni 13 kilometru attālumā no galvaspilsētas Kito nav izvēlēta nejauši. Šobrīd tajā atrodas 30 metru augsts obelisks. Tas iezīmē ekvatoru, piesaistot lielu daudzumu tūristu, kuri vēlas nostāties ar katru kāju savā pusē no ekvatora. Ik gadu obelisku apskatīt ierodas ap 900 tūkstošiem cilvēku. Tas atklāts 1979. gadā, lai godinātu XVIII gadsimta franču ekspedīcijas, kurās tika pētīta zemeslodes forma un izmēri.
Galvenais debesskrāpja būvniecības idejas virzītājs ir Pičinčas provinces gubernators Gustavo Baroha, kurš prognozē, ka Saules tornis piesaistīšot trīsreiz vairāk cilvēku nekā obelisks. «Mēs vēlamies, lai tā būtu globāla ikona, kas atspoguļotu to, kas mēs esam,» G. Barohu citēja ziņu aģentūra AFP.
Kā skaidroja provinces vicegubernatore Marsela Kostalesa, tornis iecerēts kā Ekvadoras pirmiedzīvotāju (Qiutu-Cara) kultūras godinājums. Tieši Ekvadoras pirmiedzīvotāji pirmie noteikuši iedomāto līniju apkārt zemeslodei.
Projektam netrūkst arī kritiķu. Pičinčas Arhitektūras asociācijas prezidents Alberto Andīno nekavējās pārmest Dubaijai raksturīgo dzīšanos pakaļ mūsdienīgām būvēm, liekot ciest apkārtējai dabai.
Kamēr vien netiks uzcelts Saules tornis, pasaulē augstākās celtnes gods aizvien piederēs Apvienoto Arābu Emirātu Dubaijas pilsētā atrodamajam tornim Burj Khalifa, kas ir aptuveni divreiz zemāks par Ekvadorā iecerēto augstceltni. 828 metrus augstā Burj Khalifa atklāta 2010. gadā.