1,4 miljonus dolāru (724 000 latu) lielo prēmiju saņēms japāņu zinātnieks Osamu Šimomura un amerikāņi Mārtins Čalfijs un Rodžers Cjens, kuru atklātais proteīns "kļuvis par vienu no vissvarīgākajiem elementiem, kas tiek izmantoti mūsdienu biozinātnē", Zviedrijas karaliskās zinātņu akadēmijas Nobela ķīmijas prēmijas komitejas paziņojumu citē aģentūra Reuters.
Japānis O.Šimomura 1962.gadā izdalīja GFP no Klusā okeāna medūzas Aequorea victoria. Viņš arī atklāja, ka ultravioletajā gaismā šis proteīns izstaro spoži zaļu gaismu.
Deviņdesmitajos gados M.Čalfijs atklāja, ka GFP izmantojams kā spožs dažādu bioloģijas fenomenu marķieris, bet R.Cjens paplašināja GFP krāsu paleti, tādējādi zinātnieki viena eksperimenta ietvaros vairākus bioloģiskos procesus var novērot vienlaicīgi.
Ar spožo proteīnu iezīmējot šūnas, zinātniekiem ir iespēju vērot vēžu
šūnu attīstības procesus, Alcheimera slimības izplatīšanos smadzenēs
vai kaitīgu baktēriju augšanu un novērot, vai šūnas reaģē uz ārstēšanu.