Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Otrdiena, 23. aprīlis
Jurģis, Juris, Georgs

Pretrunīgi vērtēta čigānu pārvietošanas programma Rumānijas pilsētā Baija Marē

Britu laikraksts The Daily Mail plašā publikācijā vēsta par Rumānijas pilsētu ar aptuveni 150 000 iedzīvotājiem Baija Mari, kuras mērs, Vīnē ekonomista izglītību ieguvušais 33 gadus vecais Katalins Čerečess kļuvis par populārāko pašvaldību politiķi valstī, pēc tam kad pieņēma lēmumu par vietējo čigānu ģimeņu pārvietošanu uz darbu pārtraukušās vara rūpnīcas Cuprom administratīvo korpusu, kā arī deva rīkojumu uzcelt apkārt šim korpusam 1,8 metrus augstu sienu ar tikai dažam ieejām.

Astoņos mēnešos, kopš pagājušā gada jūnija, kad sāka darboties pārvietošanas programma, uz bijušās rūpnīcas teritoriju no piecām čigānu puslegālajām “kabatām” Baija Marē un tās apkaimē ir pārvietots ap 1600 čigānu jeb 500 ģimeņu. Pārvietošana ir brīvprātīga, tomēr cilvēktiesību aizstāvji uzskata K. Čerečesu par nacistu. Tikmēr vietējie iedzīvotāji par viņa izlēmību ir sajūsmā, un pašvaldības vēlēšanās K. Čerečess saņēma 86% vēlētāju balsu, teikts rakstā.

Viena no šādām nabadzības un noziedzības kabatām atrodas netālu no Baija Mares esošakā nelielajā Kraikā, kas Baija Mares teritoriāla vienība. Pirms sākās pārvietošanas programma, Kraikā mitinājās aptuveni 980 čigāni. Līdz šim brīdim uz trim administratīvajām ēkām bijušajā vara rūpnīcā ir pārvietots ap 100 čigānu ģimeņu.

“Tas ir nepareizi pašos pamatos. Mums nepieciešams atrast risinājumus, kas integrē, nevis segregē,” laikrakstam paziņojis Eiropas Čigānu tiesību centra pārstāvis Dezideririu Gergelijs (Dezideriu Gergely).

Izdevums tikmēr norāda, ka Kraika ir pievilcīga pilsētiņa ar viduslaiku centru, gotiskā stila baznīcām, kafejnīcām un mākslas priekšmetu veikaliem, un ka vietējo iedzīvotāju vairākums neslēpj savu sašutumu par čigānu “cūcisko” uzvedību šādā vietā. “Mūsu mērs ir izdarījis ko tādu, ko nekad un neviens šajā pilsētā nav darījis,” paužot atbalstu čigānu pārvietošanai paziņojis pensionārs vārdā Szins.

Daži no Kraikas čigāniem strādā par atkritumu savācējiem pašvaldības uzņēmumā, vēl daži vietējā mēbeļu ražotnē, bet vairākums ir bezdarbnieki, sezonas darbu strādnieki, vai arī pārtiek no krāsaino metālu savākšanas, norāda izdevums. Arī viņu dzīves apstākļi ir tik nožēlojami, ka daudzi no pārvietotajiem čigāniem ir pateicīgi mēram Čerečesam, pat neraugoties uz faktu, ka arī tagad uz vairākiem dzīvokļiem vienā mājas stāvā ir tikai divas vannas istabas, teikts rakstā.

“Es Kraikā dzīvoju vienā istabā kopā ar sievu un sešiem bērniem,” paziņojis 40 gadus vecais Sandu, gadījuma darbu strādnieks būvniecībā, kura ģimene tagad pārcelta uz nelielu dzīvokli. “Mana sieva ir bezdarbniece. Paldies mēram par šo vietu.”

Tajā pašā laikā liela daļa čigānu atsakās mainīt dzīvesvietu. Kā paziņojis 59 gadus vecais Trandafirs Varga (Trandafir Varga) viens no vecākajiem čigānu kopienas pārstāvjiem, “tur mēs būsim izolēti”. “Šeit mums ir zirgi un cūkas. Tur, Cuprom teritorijā, irk ā koncentrācijas nometnē, mēs neiesim uz turieni. Mēs gribam palikt brīvībā, nevis tikt ieslēgti blokos.”

Kraikas mērs tikmēr uzskata, ka viņš rīkojas kā čigānu, tā pārējo iedzīvotāju interesēs. Vēlāk viņš iecerējis nodot pārvietoto ģimeņu rīcībā arī zemes gabalus. “Pārvietošana ir tikai pagaidu pasākums. Es vēlos uzbūvēt vienstāva sociālās mājas ar tām piesaistītiem dārziem vairākās teritorijās. Es tikai vēlos integrēt šos cilvēkus. Man nav ko zaudēt. Es esmu ieinteresēts integrēt viņus sistēmā, kuras pamatā ir trīs sastāvdaļas – darbs, izglītība un mājoklis. Tas ir viss,” paziņojis K. Čecečess.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits