SVF izpilddirektore pieļauj jaunas Lielās depresijas iestāšanos

Lielā depresija jau ir iesākusies- nav ko maldināt cilvēkus, lietas jāsauc, kā tās ir. Tas viss attīstās cikliski un likumsakarību un procesu nezināšana neatbrīvo no atbildības jebkuros līmeņos, īpaši, ja uzņemta vara, bet nezin, ko situācijā darīt. Un šo depresiju ir izraisījušas metodoloģiskas finansu tirgu un to politikāņu mahinācijas ar trešā līmeņa virtuālo noguldījumu naudu ( finansu investīcijām), ražošanas un laiksaimniecības vājināšana, ilgtermiņa preču un pakalpojumu aizvietošana ar īstermiņa projektiem, brutāla zinātnes, kultūras un izglītības graušana, to aizvietojot ar surugātiem. Arī Latvijā savu artavu ir nesuši virkne karjeristu- politikāņu, kā Koķe izglītībā ( nedaudz atgādina Elenu Čaušesku leksikā), Godmanis @ co un 'Jaunā laika" valsts attīstības izaugsmes , kura jāpārņem pasaulei, mīta radītāji. Un ja politikāņi līdz šim neko nav veikuši iekšējā tirgus aizsardzībā un stimulēšanā, acīmredzot, dēļ savas nekompetences un neprasmes, tas nozīmē, ka pienāks laiks, kad laiks viņus pasus izslēgs no aprites.

Domāju ka pasaulei drīz vien vairs krīze nebūs prātā ,un depresija pārvērtīsies panikā.Šīs vērtības ko sauc par finasiālo sistēmu- naudu - drīzumā zaudēs savu nozīmi,bet par to ir pāragri spriedelēt ,jo patreiz cilvēkiem ir tikai viens mēŗķis galvā .Kā iedzīvoties uz cita rēķina .Kā pakļaut mazākās valstis ,lai ekonomiski tās būtu atkarīgas no varenajām .Tajā pašā laikā nenoliedzami valstī valda valsts .Tumšie spēki ,kas patiesībā balsta visas pasaules ekonomiku. Šie tumšie spēki ir itin visur,bet kā es saku uz jums- tas nav patstāvīgs .Tam būs beigties,un ticiet man mēs to piedzīvosim.Vienādi mēs esam pirtī un Dieva priekšā.

Es skatos, ka vēl nav sapratuši, kāpēc notika 29. gada krīze un sākas tagadējā. Šīs abas krīzes sakās brīva tirgus dēļ. Brīvais tirgus iegulda līdzekļus tur, kur var dabūt maksimālo pelņu un neskatās, vai no tā neradīsies bezdarbs un pircēju zaudēšana. Līdzekļu ieguldīšana Ķīnā ir tieši tāda. Ķīna krāj līdzekļus priekš bruņošanās un neceļ savu iedzīvotāju dzīves līmeni. Tāpat bija ar Hitlera Vāciju. ASV biznesmeņi ieguldīja it kā izdevīgi Vācijas rūpniecības atjaunošanā, radot ASV bezdarbu, bet Vācija iegūtos līdzekļus novirzīja priekš bruņošanās. Vācieši, piemēram, sviestu nevarēja nopirkt, dzīvoja trūcīgi. Nedrīkst ieguldīt līdzekļus tur, kur to ieguldīšana nerada tirgus pieaugumu. Patreiz ir aplami ieguldīti milzu līdzekļi, daudz lielāki, ka pirms 29. gada krīzes. Tādēļ nākama krīze būs smagāka par 29. gada krīzi. Iziešanu no 29. gada krīzes veicināja tehnikas progress. Patreiz grūti iedomāties, kā varētu uzlabot ražošanu.

Pabriks jau teica, ka Latvija iegādāsies modernas 19.gadsima kramenīcas. Vienotība no tā visa protams nozags pārdesmit miljonus, bet mēs toties būsim bruņoti

Varbūt, ka virsrakstu derētu precizēt: SVF izpilddirektore PIEĻAUJ IESPĒJU vai PIEĻAUJ VARBŪTĪBU, vai BRĪDINA, ka pasaule var atkal piedzīvot Lielo Depresiju - vai kaut kā tā. Citādi izklausās, ka viņai bija divas iespējas - pieļaut/nepieļaut - un viņa izvēlējās pieļaut.

Situācija ir zināmā mērā līdzīga. Arī pirms 1929. gada valdīja baigais augšupejas bums, ieguldījumi akcijās, salīdzinoši brīva tirdzniecība (tam laikam). Un tad iesākoties krīzei momentā nobruka finnašu tirgus. Valstis sāka taupīt (pamatā uz mazturīgo rēķina) strauji pieauga bezdarbs un līdz ar to vēl vairāk samazinājās preču patēriņš. Bija milzu atšķirība - tajā laikā valstis momentā ieviesa protekcioniskus sava tirgus aizsardzības pasākumus - kā rezultātā ļoti īsā brīdī sagrāva starptautisko tirdzniecību un tādā veidā vēl sagrāva pēdējo preču noietu. Nu un tālāk jau pa spirāli - patēriņš krīt, ražošana krīt, darbiniekus atlaiž un patēŗiņš krīt vēl vairāk. Lai gan zināma augšupeja atsākās ap 1932. gadu, tomēr pilnībā Pasaule no tās krīzes neatkopās līdz pat Otrajam Pasaules karam (piemēram starpvalstu tirdzniecība pēc krīzes palika stipri ierobežota) Nu piemēram - Latvija Vācijai piegādāja pārtikas produktus, un Latvijai bija obligāti starp citām precēm jāieopērk arī Vācijā ražotās rotaļlietas. Ar Angliju bija nedaudz brīvāk - vienkārši bija jāiepērk preces par tādu pašu summu, kā pārdots. Jāatzīst, ka šeit ir viens milzu mīnuss Dombrovska taupības plānam. Protams ir forši, kad viena valsts "saved kārtībā" savus tēriņus un sāk taupīt - tad tā viena valsts būtiski uzlabo savu bilanci. BET. Ja sāk taupīt reizē visas valstis, tad tas viennozīmīgi ir ceļš uz recesiju!

ūūū! aizdomīgi ož pēc kārtējā kara! laikam jau programmā Irāna.

Nebūšu pārsteigts, ja drīz notiks kārtējā asinsnolaišana kāda neliela kariņa vai vismaz lokāla konflikts formā.

jāiet pie darba......................vai nu tos atšaus

Gaidām karu. Pabriks jau teica, ka Latvijai jābruņojas.

Nez kas tad viņas prāt līdz šim mums bija!? Lielais piedzīvojums? tas ir apēram kā braucot pa Latvijas ceļiem, kur kilometriem bedre bedres galā un pēkšni ieraugi brīdinājumu zīmi nākošos 500m būs "Bedrains ceļš"