Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Taivānas prezidenta vēlēšanās gaidāma līdzšinējās prezidentes uzvara

Nedēļas nogalē Taivānā gaidāmas prezidenta vēlēšanas, kurās uzvara tiek prognozēta līdzšinējai prezidentei Cai Inveņai, kas varētu novest pie tālāka spriedzes pieauguma Tabei attiecībās ar kontinentālo Ķīnu.

Lielākajā daļā sabiedriskās domas aptauju Cai ir pārliecinošs pārsvars. Aptauju rezultātu publicēšana pārtraukta desmit dienas pirms sestdien gaidāmajām vēlēšanām.

Neskatoties uz to, ka Cai partija cieta sakāvi 2018.gada novembrī notikušajās pašvaldību vēlēšanās, Ķīna asi kritizējusi un vērsusies pret neatkarību atbalstošo Taivānas prezidenti.

Komunistisko Ķīnu saniknojusi arī Cai pozīcija, ka pret valdību vērstie protesti Honkongā apliecinājuši Pekinas daudzinātās formulas "viena valsts, divas sistēmas" neiespējamību.

Cai pozīcijas stiprina salas ekonomikas stabilitāte, kas balstīta augsto tehnoloģiju attīstībā. Taivānas eksportētāji ir atgriezušies salā no kontinentālās Ķīnas, lai izvairītos no ASV un Ķīnas tirdzniecības kara negatīvās ietekmes.

Viņas galvenais sāncensis Haņs Kuoju no opozīcijā esošās Nacionālistiskās partijas ir zaudējis atbalstu pēc vairākiem neveiksmīgiem izteikumiem un aizdomām par netīriem finanšu darījumiem. Viņš atbalsta pret kontinentālo Ķīnu labvēlīgu politiku, lai gan Taivānā valda neuzticība pret Pekinu un komunistiskā režīma reakcija uz protestiem Honkongā izsaukusi asu nosodījumu.

Taivānieši sestdien ievēlēs arī 113 parlamenta deputātus. Pašlaik Cai vadītajai Demokrātiskajai progresīvajai partijai ir 68 deputātu mandāti, bet nacionālistiem - 35. Pārējie deputāti ievēlēti no mazākām partijām vai kā neatkarīgie kandidāti.

Lai gan ierasti Taivānas vēlēšanās dominē ekonomikas, sabiedrības labklājības un sociālā taisnīguma jautājumi, arī Ķīnas draudi anektēt Taivānu nav mazsvarīgi. Šajās vēlēšanās tiem ir īpaša nozīme.

Kopš Cai nākšanas pie varas 2016.gadā attiecības ar Pekinu pasliktinājušās, jo Cai un viņas partija uzstāj, ka Taivāna nav daļa no Pekinas proponētās "vienas Ķīnas".

Taivānas ārlietu ministrs Džozefs Vu, kas pārstāv Demokrātisko progresīvo partiju, ceturtdien paziņoja, ka "visu iesaistīto interesēs ir esošā stāvokļa saglabāšana. Mēs neprovocēsim nekādu konfliktu ar Ķīnu, bet esam pilnībā apņēmušies aizstāvēt Taivānas demokrātiju".

Pēc Cai ievēlēšanas Pekina sarāvusi oficiālos sakarus, aktivizējusi militāros manevrus, pārvilinājusi Taivānas diplomātiskos sabiedrotos un pastiprinājusi ekonomisko spiedienu.

Acīmredzot cenšoties mazināt vēlētāju negatīvo attieksmi, tradicionālajā Jaungada uzrunā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins atturējās no draudiem pielietot spēku pret Taivānu, lai gan uzstāja uz Ķīnas stingrajiem iebildumiem pret Taivānas formālo neatkarību. Arī Ķīnas valsts mediji uzkrītoši maz vēstījuši par priekšvēlēšanu kampaņu Taivānā.

1949.gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis.

Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.

Ķīna joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un pasludinājusi mērķi atgūt zaudēto salu.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits