Lai gan Jemenā vairāk nekā desmit gadu faktiski risinās pilsoņu karš, Irānas atbalstītajiem hutiešiem cīnoties pret oficiālo valdību, šī valsts joprojām ir gana pievilcīga ieceļotājiem no Āfrikas kontinenta – etiopiem, somāliešiem, citām tautām, kas apdzīvo tā dēvēto Āfrikas raga reģionu –, vēsta BBC. Globālo klimata pārmaiņu dēļ aizvien biežāk novērojami ilgstoši sausuma periodi, kas nelabvēlīgi ietekmē lauksaimniecību. Vēlmi doties prom no dzimtenes veicina arī nerimstošie militārie konflikti starp atsevišķām ciltīm un klaniem, kā arī tas, ka varasiestādes nespēj vai negrib kontrolēt situāciju. Šajā gadījumā tas vairāk attiecināms uz Etiopiju, taču arī kaimiņvalstīs situācija nav daudz labāka – arī no tām migrantu laivas dodas pāri Sarkanajai jūrai uz Jemenu.
Jemena, protams, nav nekāda laimes un labklājības valsts, taču tiek izmantota kā tranzīta punkts ceļā uz turīgākajām Persijas līča valstīm – galvenokārt Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Bahreinu un Saūda Arābiju. Reuters vēsta, ka šajās zemēs jau izveidojušās desmitiem tūkstošu cilvēku lielas etiopiešu diasporas. Uz pilsonības iegūšanu viņi, protams, nevar pretendēt, taču pastāvīgu darbu šajās valstīs, kur ekonomika strauji pieaug, atrast nav tik grūti, turklāt nopelnīt iespējams krietni vairāk nekā dzimtenē.
Sarkanās jūras migrācijas ceļš (Austrumu ceļš) darbojas jau vairākus gadu desmitus, pat neraugoties uz to, ka tas ir samērā bīstams. Oficiālie IOM dati liecina, ka pagājušajā gadā, mēģinot šķērsot Sarkano jūru, bojā gājuši aptuveni 560 migrantu. Turklāt arī pēc Jemenas krastu sasniegšanas viņiem jābūt ļoti piesardzīgiem, jo hutieši pret afrikāņiem parasti ir noskaņoti ļoti naidīgi.