"Neskatoties uz solidaritāti, mēs vienmēr esam nepārprotami norādījuši, ka transfertu sistēma, kurā Bavārija viena pati maksā pusi no kompensācijām visai Vācijai, vairs nav kontrolējama un ir jālabo," sarunā ar laikrakstu Süddeutsche Zeitung norādījis Bavārijas premjerministrs Horsts Zēhofers.
Pagājušajā gadā no 7,3 miljardus eiro lielās kopsummas, kuru izlīdzināšanas sistēmas ietvaros saņēma nabadzīgākās federālās zemes, Bavārija sedza 3,66 miljardus. Sarunas ar nabadzīgākajām zemēm par brīvprātīgu transfertu summu samazināšanu un iespējamo griestu noteikšanu saņemamajiem līdzekļiem bijušas neveiksmīgas, norāda Bavārija. "Neskatoties uz intensīvajām pūlēm, citas zemes nebija nopietni ieinteresētas īstenot reformas," teikts Bavārijas valdības sagatavotajā ziņojumā.
"Ja sarunas ar citām zemēm tālāk vairs nevirzās, mums, bavāriešiem, nav atstāta cita iespēja kā ceļš uz Karlsrūi," kur atrodas Konstitucionālā tiesa, atzinis Zēhofers. Viņa kanceleja vēsta, ka prasība tiesā tiks iesniegta līdz gada beigām, taču Minhene necer, ka spriedums šajā lietā tiks pieņemts pirms 2013.gada rudenī paredzētajām Bundestāga vēlēšanām.
Bavāriju atbalsta Bādene-Virtemberga un Hesene, kas arī veic iemaksas izlīdzināšanas fondā, taču tās, šķiet, pagaidām vēl nesteigsies vērsties Konstitucionālajā tiesā, vēsta "Süddeutsche Zeitung".
Tikmēr citās zemēs Zēhofera nodomi izsaukuši sašutumu. Mēklenburgas-Priekšpomerānijas premjerministrs Ervīns Zellerings izteicies, ka viņš to galīgi nesaprotot. Viņš piebildis, ka Zēhofers atkal, šķiet, nonācis zināmā disharmonijā ar pārējo valsti, atsakoties no solidaritātes veicināšanas un tādējādi gatavojoties gaidāmajām Bavārijas zemes vēlēšanām. Intervijā Hamburger Abendblatt Zellerings uzsvēris, ka saskaņā ar vienošanos transfertu sistēmai pašreizējā veidā jāturpinoties līdz 2019.gadam un ka vēlme to grozīt, īpaši no Bavārijas puses, esot nepieņemama.
Mēklenburgas-Priekšpomerānijas premjers arī norādījis, ka pati Bavārija 40 gadus guvusi labumu no izlīdzināšanas sistēmas.
Savukārt Šlēsvigas-Holšteinas finanšu ministre Monika Heinolde norādījusi, ka pašreizējās sistēmas mērķis ir dot zemēm iespēju līdz 2020.gadam savus jaunos strukturālos parādus samazināt līdz nulles līmenim.
Heinoldei piebalsojusi viņas kolēģe no Brēmenes, atgādinot, ka Bavārija arī savulaik bijusi atkarīga no citu federālo zemju palīdzības, taču tagad neapjēdzot, cik priviliģētā stāvoklī tā atrodas pašlaik. Vienlaikus viņa piebildusi, ka neesot satraukta par Minhenes vēršanos Konstitucionālajā tiesā, jo transferti neesot labdarības ziedojumi, bet gan juridisks pienākums.