Izmeklēšanas komisija: Lielbritānija Irākas karā iesaistījās, pirms bija izsmeltas citas iespējas

Latvju inteliģences "zieds" pilnā plaukumā.Tiktāl nodzēries,ka nejēdz ko raksta....

Nespēdama izrunāt burtu "h" (atskaitot vārdā "hui") tu pierādi, ka esi krieviete.

Tāpēc,stulbeni,ka Sadams tos ķīmiskos masu iznīcināšanas ieročus bija likvidējis.Nebija Irākā tādu vairs.Netika tie ražoti "jebkurā ķīmiskā rūpnīciņā".Bet IEMESLS bija atrast ATTAISNOJUMU Irākas OKUPĀCIJAI.

Kādēļ par smalki dokumentēto kurdu indēšanu,kuru veikuši IRĀŅI,vajadzēja okupēt Irāku?Vai Latvijā ir pieejama hlora gāze?Pieņemu,ka gan Olainfarm,gan Grindeksam ir nelielas ķīmiskās rūpnīciņas.Pēc tavas demagoģiskās iršanas sanāk,ka Latvijā ir ķīmiskie ieroči(pat pulveris patronās ir ķīmisks ierocis,vai ne tā?).Laiks iebrukt un valsts prezidentu tiesāt un pakārt?

nejauc putru ar kāpostiem un notikumus no dažādām desmitgadēm! runa ir par rietumnieku iebrukumu irākā it kā ķīmisko ieroču iznīdēšanai, lieki piebilst ka nekādu ieroču nav un nebija un ir ticis pastrādāts starptautisks noziegums un suverēnas valsts okupācija!

Beidzot viens te runā skaidru valodu! Autors: I. Beck. 2003. gada 8. marts 00:00 0 0 0 NOSŪTĪT PIEVIENOT Liels paldies, A.Kiršteina kungs, par rakstu Eirointegrācijas amerikāniskais šarms Dienā (21.II). Beidzot kāds runā skaidru valodu šajā kara trakuma apsēstajā Latvijā (un avīzē Diena), pareizāk sakot, Latvijas politiskajās aprindās. Protams, neprotestējot pieslieties un izpatikt stiprākajam, kā to dara Latvijas politiķi, ir vienkāršāk un patīkamāk nekā domāt ar savu galvu un nebaidīties izteikt šīs domas. Beigsim liekuļot, runa ir tikai un vienīgi par ASV militāro varenību un nevis par ASV - demokrātijas šūpuli. Uzticība Amerikai un uzticība demokrātijas ideāliem nav viens un tas pats, vismaz šobrīd. Vienādības zīmi starp šiem jēdzieniem nevajadzētu likt, lai gan tas tiek nemitīgi darīts. Izskatās, ka mazā Latvijas valsts ir gatava darīt pilnīgi visu, ko no tās lielais brālis ASV pieprasīs. Tāda ir tā cena par apsolījumu mūs aizstāvēt iespējamās agresijas gadījumā? Vai nav nedaudz par augstu? Gribētos pajautāt ārlietu ministrei Kalnietes kundzei, kāda cena (un kam) ir jāmaksā Irākas civiliedzīvotājiem, lai kāds viņus aizstāvētu Amerikas agresijas gadījumā? Lai gan - Kalnietes kundzes ausīm šis jautājums atkal droši vien šķitīs dīvains. Kāpēc Kalnietes kundze, Vīķes-Freibergas kundze, Pabrika kungs, Demakovas kundze un citas kundzes un kungi domā, ka Latvijas iedzīvotāju tiesības un aizstāvība un brīvība ir vairāk vērta nekā tūkstošu Irākas civiliedzīvotāju tiesības uz dzīvību? I.Beck Frankfurtē

Un ku šamējie pašlaik atrodas pēc "nolaupīšanas"?

Interesanti, kad par Lībiju atmodīsies? Kurš tos vairāk kā simts zelta miljardus nolaupīja, jo tautai FIGU iedeva?

hmm Pirms 1 stundas un 41 min Iesaku noskatīties video arhīvu no BBC vai no vietnēm, kur tas pieejams. Skatījos tiešraidē viņa uzrunu. Neko teikt- spēcīgi, pieklājīgi. Burtiski viņš pateica visu to, ko jau sen zinājām, tikai viņš to pateica augstākajā līmenī tagad. Un no vēstures: Karš nav risinājums- tas ir tikai sākums visam tam, kas seko pēc kara. Lielbritānija nebija izņēmums.

Saeimā kritizē prezidentes un ārlietu ministres nostāju Irākas jautājumā Autors: Ināra Egle, Sanita Jemberga. 2003. gada 7. februāris 00:00 0 0 0 NOSŪTĪT PIEVIENOT Apspriežot Latvijas mediķu nosūtīšanu uz Afganistānu, Saeimā izcēlās vairāku stundu debates arī par Latvijas amatpersonu izteikto atbalstu ASV plāniem atbruņot Irāku, pirms šo jautājumu lēmis parlaments. Valsts prezidentes pārstāvji pārmetumus noraida, sakot, ka Vaira Vīķe-Freiberga, paziņodama par atbalstu ASV Irākas atbruņošanā arī bez jaunas ANO rezolūcijas, rīkojusies savu pilnvaru robežās. Aleksandrs Kiršteins (TP) debatēs kā bezatbildīgus minēja prezidentes, ārlietu ministres Sandras Kalnietes un Latvijas vēstnieka ASV paziņojumus par atbalstu ASV, pirms to ir lēmis parlaments. Arī PCTVL frakcijas vadītājs Jānis Jurkāns sacīja, ka amatpersonām «nav tiesību bez Saeimas akcepta paust savu viedokli par mūsu piedalīšanos karā», norādot arī uz Latvijas vēlmi «izrādīt ASV, ka esam kopā ar viņiem». PCTVL izplatītajā paziņojumā norāda uz Latvijas iedzīvotāju zemo atbalstu operācijai Irākā un kritizē valsts vadību, kas ar paziņojumiem par atbalstu ASV izrādot necieņu pret tautas viedokli un nerēķinoties ar tām ES valstīm, kas ir pret karu. Prezidente un valdība aicināta ievērot ārpolitikas koncepcijā deklarētos principus par miermīlīgu, diplomātisku un politisku strīdīgo jautājumu risināšanu. A.Kiršteins BNS teicis, ka izteikumu dēļ Ārlietu komisija aicināšot uz sēdi S.Kalnieti. «Sēde būs smaga, un pēc tās arī spriedīsim, vai ministre vispār spēj pildīt sev uzticētās funkcijas,» klāstīja A.Kiršteins. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis daļēji varot piekrist, ka mūsu valsts drošība ir ASV rokās, jo ASV tiešām «ir un būs stabilitātes pamats pasaulē, tāpat kā ANO». Pamatojot nepieciešamību Latvijas kara mediķus nosūtīt uz Afganistānu, viņš uzsvēra, ka kolektīvās drošības modelī Latvijai ir būtiski demonstrēt savu dalību starptautiskajos pasākumos. Kad Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns bija uzsvēris, ka Latvijai kā valstij, kas vēlas drošības garantijas, ir svarīgi parādīt attieksmi, kas palīdzēs tās nodrošināt, J.Jurkāns apšaubīja, vai mācītāju partijas pārstāvja paziņojums saskan ar LPP sludinātajiem kristīgās morāles principiem, jo «pasaules baznīcas iestājas pret karu». LPP priekšsēdis Ēriks Jēkabsons sacīja: «Taisnais karš ir militāra darbība, kas ir vērsta uz savas valsts, Tēvzemes aizsardzību un arī uz tādu darbību, kas ar ierobežotu militāro spēku var novērst daudz lielāku ļaunumu, karus un asinsizliešanas.» Prezidentes pārstāve Aiva Rozenberga sacīja, ka situācija ap prezidenti esot «interpretēta un sakāpināta bez pamatota iemesla. Viņa ir rīkojusies savu pilnvaru robežās un nav uzņēmusies nekādas saistības». Prezidenti nevarot vainot vienpersonīgā lēmumu pieņemšanā, jo nostāja apstiprināta Nacionālās drošības padomē. Komentējot iebildi, ka padome nav salīdzināma ar parlamenta apstiprinātu nostāju, A.Rozenberga teica, ka Saeimā lemj par praktisko palīdzību, piemēram, vienību nosūtīšanu, kas nav prasīta. 70 deputātiem balsojot par, Saeima nolēma uz Afganistānu nosūtīt divas mediķu vienības - 8 cilvēkus, kas tur uzturēsies pusgadu. Tas izmaksās ap Ls 260 000. Pret balsoja tikai PCTVL.