PP svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās saņēma visvairāk balsu, tomēr nespēja nodrošināt absolūto vairākumu likumdevēju sapulcē. Sociālisti ierindojās otrajā vietā.
Līdz ar Rahoja un Sančesa sarunām aizsākas smags un, domājams, sarežģīts koalīcijas sarunu cikls.
Rahojam valdības veidošanas procesā ir pirmā roka, tomēr līdzšinējā premjera iespējas ir ierobežotas.
Vēlēšanu rezultātā sarukusi PP un sociālistu pārstāvniecība parlamentā, savukārt vērā ņemami panākumi bijuši vēlēšanu debitantiem - kreiso ekstrēmistu partijai Podemos (Mēs varam) un liberālajai partijai Ciudadanos (Pilsoņi).
Pirms Rahoja un Sančesa tikšanās Ciudadanos aicināja noslēgt trīspusēju vienošanos.
Ciudadanos arī minējusi, ka balsojumā parlamentā par jaunu PP valdību varētu atturēties. Tiesa gan, arī tad PP nebūs pietiekami daudz balsu, lai izveidotu valdību.
Kā šķiet, Rahojam būs teju neiespējami izveidot valdību bez sociālistu atbalsta vai vismaz bez viņu solījuma balsojumā atturēties.
Tomēr vairākas augsta ranga sociālistu amatpersonas norādījušas, ka partijai vajadzētu palikt opozīcijā, un uzstājušas, ka tai nevajadzētu piedalīties Rahoja vai PP vadītā valdībā.
Ciudadanos norādījusi, ka vajadzētu risināt trīspusējās sarunas, kurās nepiedalītos Podemos.
Arī Rahojs noraidījis iespēju par Podemos kā iespējamiem sarunu partneriem, daļēji arī aiz šī politiskā spēka nostājas Katalonijas jautājumā. Podemos atzinusi, ka Katalonijai jādod tiesības rīkot neatkarības referendumu. Citas partijas šādu nostāju kategoriski noraida.
Sociālistiem, kas jau zaudē atbalstu Podemos dēļ, nākas arī ņemt vērā to, kas noticis ar Grieķijas savulaik vareno centriski kreiso partiju Pasok - šī partija strauji sāka zaudēt popularitāti pēc tam, kad 2012.gadā pievienojās centriski labējās partijas "Jaunā demokrātija" vadītajai valdības koalīcijai.