Taču viņš aizstāvēja lēmumu neieviest stingrus ierobežojumus, kādi tika izsludināti citās valstīs.
Tegnells intervijā Zviedrijas radio sacīja, ka gadījumā, ja Zviedriju tagad piemeklētu šāda slimība, tad Zviedrija, ņemot vērā pieejamās zināšanas, visticamāk, izvēlētos pieeju, kas būtu kaut kas pa vidu starp tās īstenoto un pārējās pasaules pieeju.
Zviedrijā līdz šim inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta 38 589 cilvēkiem, no kuriem 4468 miruši no šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19.
Saslimušo un mirušo skaits Zviedrijā ir daudz lielāks nekā kaimiņu valstīs, un Tegnells sacīja, ka tas noteikti ir pārāk liels. Tomēr viņš uzsvēra, ka vēl nav drošs, kuri papildus pasākumi būtu varējuši to novērst.
"Būtu labi zināt precīzāk, ko vajadzētu slēgt, lai labāk novērstu inficēšanās izplatīšanos," sacīja Tegnells.
Zviedriju līdzīgi kā daudzas citas valstis visā pasaulē skāris jaunais koronavīruss, taču atšķirībā no citām Ziemeļvalstīm un pārējās Eiropas, Zviedrija nav īstenojusi ārkārtējus pārvietošanās ierobežojumus.
Tā vietā Stokholma aicinājusi pilsoņus uzņemties atbildību un ievērot sociālās distancēšanās vadlīnijas. Tiesa, ieviesti arī daži ierobežojumi, piemēram, aizliegts pulcēties vienkopus vairāk nekā 50 personām un apmeklēt veco ļaužu aprūpes namus.
Taču bērni līdz 16 gadu vecumam turpina doties uz skolu, kafejnīcas, bāri un restorāni ir atvērti un uzņēmumi turpina darbu.
Zviedrijas līderi turas pie uzskata, ka šie pasākumi paredzēti ilgam laikam, uzsverot, ka cīņa pret jauno koronavīrusu ir maratons, nevis sprints.