10 labākās salas Eiropā

Tomēr tieši tādu ir sastādījis respektablais ceļojumu žurnāls Conde Nast Traveler, aptaujājot savus lasītājus un izveidojot desmit labāko Eiropas salu sarakstu. Nepārsteidz, ka astoņas no pirmā desmitnieka atrodas siltajā Vidusjūrā. Vērtējums tika veikts pēc punktu sistēmas - augstākā iespējamā atzīme ir 100 punktu. Eiropiešu labākā sala Kapri saņēma 78,8 punktus. Vēl labāka atpūtas vieta, pēc Conde Nast Traveler lasītāju domām, atrodas pasaules otrā pusē - tā ir Maui sala Havaju salu grupā. 1. Kapri (78,6 punkti) Neapoles līča ūdeņu apskalotā Kapri ir maza sala - tikai 6,5 kvadrātkilometri. No austrumiem uz rietumiem tā stiepjas 6,4 kilometrus, no ziemeļiem uz dienvidiem platākajā vietā - tikai divarpus kilometru. Ikvienai laivai vai kuģim, kas tuvojas salas galvenajai pilsētiņai (arī tā saucas Kapri), vispirms paveras baltas un pasteļtoņu mājiņas, kas sasēdušas kalna nogāzē. Augšup palīdz tikt tramvajs, bet izturīgākie līdz centram var tikt pa 784 pakāpieniem. Tur, kā jau tūristu iecienītai vietai pienākas, ir pilns ar dizaineru veikaliņiem, suvenīru bodītēm un restorāniem. Viens no slavenākajiem tūrisma objektiem ir Zilā grota - aizgrābjoša katedrāle, ko radījusi daba. Milzīgajā iedobumā var iekļūt tikai no jūras puses ar nelielu laiviņu, un arī tad ir jānoguļas tās dibenā, lai neatsistu galvu. Izslīdot starp ūdeni un klints pārkari, paveras 50 m garš un vairāk nekā desmit metru augsts iedobums, kuram apakšā skalojas tirkīzzili ūdeņi. Tūrisms ir galvenais vietējo ienākumu avots salā, taču Kapri arī tiek audzētas olīvas, vīnogas, apelsīni un īpašie Kapri citroni. 2. Madeira (78,1 punkts) Portugālei piederošā Madeiras sala, kas atrodas Atlantijas okeānā 1000 km uz dienvidrietumiem no Lisabonas un 800 km no Āfrikas krasta, piedāvā baudīt subtropisku klimatu. Vulkāniskās izcelsmes arhipelāgā, kuru 1419.gadā atklāja portugāļu jūrasbraucēji, lielākā ir Madeiras sala ar galvaspilsētu Funšalu, arī Portusantu sala un vēl divas mazākas, neapdzīvotas salas. Visa gada laikā vidējā temperatūra svārstās starp 16 un 25 grādiem, un tas nodrošina leknu veģetāciju. Siltākajos mēnešos var doties uz pludmalēm - labākā, kas stiepjas 9 km garumā, atrodas uz Portusantu, kuru ar galveno salu savieno aviosatiksme un kuģīši. 3. Mikona un Kiklādu salas (77,3 punkti) Ja būtu jānosauc tikai viena lieta, ar ko ir slavena Mikona, tad tā būtu naktsdzīve. Lai gan saulaino mēnešu vakaros ir sajūta, ka pilsēta ir svelmes nogurdināta un rāma, ap pusnakti tā atdzīvojas. Atpūtnieki, kas dienā, visticamāk, zvilnēja kādā no pludmalēm vai vizinājās ar motorolleriem, ar joni metas uzdzīvē, kuru variāciju Mikonas galvenajā pilsētiņā netrūkst. Šī sala, starp citu, tik uzskatīta arī par vienu no geju galvaspilsētām Eiropā, jo viena dzimuma pāri lojālajā pūli tur jotas ļoti omulīgi. Tomēr jāuzsver, ka Mikona ir arī dārgākā sala Kiklādu arhipelāgā. Tāpēc šīs Grieķijas daļas romantisko arhitektūru - žilbinoši baltos namiņus ar koši zilām durvīm un logu rāmjiem - var baudīt arī Mikonas kaimiņsalās. Vasaras mēnešos tās visas vieno laba prāmju satiksme. 4. Sicīlija (76 punkti) Sicīlija ir lielākā sala Vidusjūrā, kurā vēsturisko vētru gaitā sajaukušās romiešu, grieķu, spāņu, normāņu un arābu kultūras. Par to aizvien liecina kultūras pieminekļi. Auglīgākajos salas piekrastes apgabalos aug apelsīnu, citronu, olīvkoku un vīnogulāju audzes. Tūristus, protams, interesē smilšainās pludmales. Savukārt vidiene ir klinšaina un mazāk apdzīvota. Neapšaubāmi, ka Sicīlijas magnēts ir arī Eiropā vienīgais aktīvais vulkāns Etna, kura virsotne sniedzas 3323 metru augstumā. 5. Sardīnija (73,4 punkti) Šī sala, kuras krastu līnijas kopgarums ir aptuveni 1800 km, ir iecienīta to atpūtnieku vidū, kas mīl vairāk vai mazāk sportiskas izklaides ūdenī, taču savu baudu var gūt arī tie, kuriem interesē kultūra un vēsture. Arī Sardīniju cauri gadsimtiem ir apciemojušo nelūgti iebrucēji, tāpēc šīs salas specifika ir tā, ka visi senākie ciemati ir būvēti nevis jūras krastā, bet gan vairāk iekšzemē. Tikai pēdējā laikā aktīvāka ir kļuvusi piekraste, kur izaugušas apmešanās vietas atpūtniekiem. Sardīnija ir otra lielākā sala Vidusjūrā pēc Sicīlijas. 6. Krēta (70,7 punkti) Krēta ir lielākā Grieķijas sala - 260 km gara un 60 km plata. Protams, visvairāk tā lepojas ar faktu, ka Krētā savulaik radās pirmā attīstītā civilizācija Eiropā. Tās aizmetņi meklējami jau 6000.gadā pirms mūsu ēras. Tūristu čarteri galvenokārt ierodas salas galvaspilsētā Hēraklejā, jo tieši ziemeļu krasts ir visvairāk nosēts ar viesnīcām un atpūtas kompleksiem. Krasta ziemeļrietumu galā atrodas arī Hanjas pilsētiņa, kuras romantiskākais nostūris ir venēciešu osta. Vairāk miera un klusuma var meklēt mazāk apdzīvotajā un mazāk apmeklētajā Krētas dienvidu krastā, taču diemžēl ar katru gadu to vērā ņem arvien vairāk ceļotāju, tālab arī dienvidos apmeklētāju skaits aug. 7. Maljorka un Menorka (69,7 punkti) Kopš masu tūrisma uzplaukuma 60.gados Maljorka ir viena no iecienītākajām izklaides vietām Eiropā, kuru kā vasaras atpūtas vietu izvēlas tūkstoši, un ir sajūta, ka ar katru gadu iebraucēju no vēsākām zemēm kļūst arvien vairāk. Vairākums ierodas, izmantojot pievilcīgas ceļojumu pakešu cenas. Un vēl - vairākums tur ierodas uz nedēļu vai divām, lai visu šo laiku pavadītu pēc viena scenārija: saule un pludmale dienā, alkohols un dejas naktī. Ar pludmalēm maljorkieši tiešām var lepoties, jo kopumā to ir 76, no kurām vairāk nekā pusei piešķirti Zilie karogi. Arī saules viņiem netrūkst - vidēji desmit stundas diennaktī, 300 dienas gadā. Salīdzinoši vairāk miera var meklēt Maljorkas māsā Baleāru salu grupā - Menorkā. Tās galvaspilsēta ar 23 000 pastāvīgo iedzīvotāju ir patīkama pilsētiņa, kuras lielākais lepnums ir milzīgā dabiskā osta - otra lielākā pasaulē. Tās promenādi tagad piepildījušas kafejnīcas un restorāni. 8. Roda (69,2 punkti) Šo trešo lielāko Grieķijas salu visbiežāk raksturo ar trim vārdiem: saule, smiltis un jūra. Par Rodas tūrisma galvaspilsētu tiek uzskatīta Lindas pilsētiņa, kas patiesībā ir liels kūrorts ar senu zvejnieku ciematu centrā. Slavenā Lindas akropole, kuru jau labu laiku kā ierakstīta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, vasaras mēnešos varbūt tikpat pārpildītā kā Atēnu Akropole. Tikpat pilnas un skaļas ir pludmales, jo vasara te, šķiet, ilgst astoņus mēnešus. 9. Kerkīra (67,7 punkti) Šo Grieķijas ziemeļrietumu salu, kas vēl pazīstama ar Korfū vārdu, līdzīgi kā Maljorku vai Krētu iemīļojušas tūrisma aģentūras, kas apkalpo lielas ceļotāju grupas. Ar tieši šādu uzdevumu - masveida atpūtnieku uzņemšana - radīta salas krastu infrastruktūra. Mieru un autentiskumu meklēt jādodas salas iekšienē, ko aizvien var uzskatīt par modernās pasaules salīdzinoši neskartu teritoriju. Kerkīrā agrāk ir valdījuši gan romieši, gan venēcieši, gan franči, gan briti, atstājot savas pēdas, lai gan tagad šī pārliecinoši ir grieķiska sala. 10. Normandijas salas (66 punkti) Daži to sauc par vēsturisku anomāliju - Normandijas salām drīzāk vajadzētu piederēt nevis Lielbritānijai, bet gan Francijai, jo tieši šīs valsts "padusē" - Senmalo līcī - tās ir sasēdušas. Tomēr briti tās dēvē par Channel Islands un uzskata par savējām bez ierunām. Tiesa, oficiāli tās nav Apvienotās Karalistes daļa un vietējā pašpārvalde nav pakļauta Vestminsterai. Lielākā no Normandijas salām ir Džērsi, kurā atrodas slavenais Džeralda Darela izlolotais un daudzās grāmatās aprakstītais zvēru dārzs. Gan šī sala, gan pārējās - Gērnsi, Olderni, Sārka un Herma - patīk atpūtniekiem, kas mīl pastaigas vai izbraucienus ar velosipēdu. Uzmanību - Hermā riteņbraukšana tomēr ir aizliegta! Uz divarpus kilometrus garās salas velosipēdi vispār ir aizliegti, tāpat kā automašīnas uz Sārkas salas. Vēl Sārka ir unikāla ar to, ka tā ir Eiropā pēdējā feodālā valstiņa, kura aizvien dzīvo pēc konstitūcijas, kas pieņemta pirms 500 gadiem.