70% zāļu pārdos, tikai uzrādot recepti

aprīļa paredz jaunie zāļu izplatīšanas noteikumi. Tā kā bez receptes būs iegūstami tikai medijos reklamētie dārgie medikamenti, sirgstošie un aptiekāri paredz, ka daudzi šīs apgrūtinošās kārtības dēļ turpmāk ierasto sāpes remdinošo tablešu vietā būs spiesti dzert zāļu tējas. Jaunā vienreiz lietojamo recepšu kārtība vajadzīga, lai būtu iespējams efektīgāk uzraudzīt medikamentu izsniegšanu pret receptēm, Dienai skaidroja Labklājības ministrijas Farmācijas departamenta direktors Juris Bundulis. Pagājušā gada laikā Farmācijas inspekcija esot konstatējusi 6 gadījumus, kad stipras iedarbības pretsāpju līdzeklis aptiekās izsniegts bez receptes. Tiesa gan, pētījuma, kas liecinātu par šādu gadījumu biežumu, Farmācijas departamentā neesot. Recepšu zāles ir lielākā daļa - ap 70-80% no visiem Zāļu reģistrā atrodamajiem medikamentiem, stāstīja aptiekāri un apstiprināja J.Bundulis. Recepšu zāles no pārējām pircējiem nošķiramas pavisam vienkārši - pirmās reklamēt nedrīkst, savukārt tās, kuru iegādei ārsta zīme nav vajadzīga, sava nekaitīguma dēļ ir reklamējamas, Dienai skaidroja Lauvas aptiekā. Habilitētais medicīnas doktors Valdis Mikažans, nenoliedzot aptiekāru formulu, skaidroja tā - recepšu zāles var pacientiem radīt nevēlamus blakusefektus, piemēram, paaugstinātu temperatūru, asiņošanu. Savukārt bezrecepšu zāles esot visnekaitīgākās. Lūgts ieteikt, kuras no tām ir izmantojamas ātrai sāpju sajūtu nomierināšanai, V.Mikažans minēja trīs - paracetamolu, kas Latvijā pazīstams kā tailenols, aspirīnu un ibuprofīnu. «Jau martā mums tika sagādāts nepatīkams pārsteigums - aptiekā saskaņā ar jaunajiem noteikumiem sāka prasīt receptes analgīnam, citramonam, pat lētākajiem pretiesnu pilieniem. Vai jaunā kārtība nozīmē, ka ik reizi, kad iesāpēsies galva, būs jāskrien pie ģimenes ārsta pēc receptes!?» izbrīnīta par zāļu tirgus jaunumiem bija kāda otrās grupas invalīde. Pēc viņas pārliecības, lielākajai daļai strādājošo ir grūti atrast laiku, lai vairākas reizes mēnesī sēdētu rindā pie ģimenes ārsta durvīm tikai receptes iegūšanai. Rīgas aptiekas Bitīte vadītāja Žaneta Zicmane, rādīdama Dienai biezu Valsts zāļu aģentūras Zāļu reģistru, apstiprināja: analgīns un citramons patiešām pieejams tikai ar ārsta recepti. Turklāt šis dokuments esot vajadzīgs tikai no Krievijas ievestajam citramonam, turpretī Baltkrievijas, kā arī Latvijas uzņēmumam Olainfarm tāda paša sastāva produkcijai receptes nevajag. «Ja kādreiz mēs, farmaceiti, varējām sniegt bezmaksas konsultāciju par ieteicamajiem medikamentiem un tūlīt pat tos arī pārdot, tagad varam tikai pakonsultēt un nosūtīt pircēju pie ģimenes ārsta. Tā kā vairumam nav laika biežiem ārsta apmeklējumiem, dzersim zāļu tējas,» mēģinādama pasmaidīt, secināja Ž.Zicmane. Reklamētās zāles parasti gan ir dārgākas nekā recepšu zāles, bet lielākā daļa pacientu lūdz izrakstīt lētus medikamentus. Tieši tādēļ ģimenes ārsti, pirms izrakstīt recepti, parasti saviem pacientiem pajautā, cik dārgas zāles viņi spēj atļauties, Dienai stāstīja ģimenes ārste Brigita Kļavkalne. Par jauno kārtību, ka gandrīz pirms katra gājiena uz aptieku sirdzējiem jāiet pie ģimenes ārsta, viņa piektdien vēl neko nezināja. «Pacienta nodeva par katru vizīti ir 50 santīmi, taču es šaubos, vai jauno kārtību ģimenes ārsti varētu izmantot peļņas nolūkos. Nekad neesmu domājusi likt vecīšiem ar kruķīšiem desmitām reižu nākt pie manis,» teica B.Kļavkalne. «Ne vienreiz vien esmu par jauno kārtību dzirdējis pārmetumus, tomēr neredzu problēmu,» Dienai vairākkārtīgi uzsvēra J.Bundulis. Lai cilvēkiem, kuri regulāri lieto zāles, nebūtu vairākas reizes mēnesī jādodas pie ģimenes ārsta, esot divas iespējas. Pirmā - ārsts receptē izraksta, piemēram, 100 tabletes, aptiekārs pirmajā reizē izsniedz 20 un recepti glabā tik ilgi, kamēr pircējs vēl 4 reizes nav atnācis pakaļ savām zālēm. Otra iespēja - rēķinoties ar to, ka receptes derīgas 3 mēnešus, ārsts savam pacientam izsniedz vairākas tuvāko mēnešu laikā izmantojamas zīmes zāļu iegūšanai. Lai gan J.Bundulis piekrita, ka šāda kārtība ir apgrūtinoša gan pacientiem, gan aptiekāriem, viņš tomēr palika pie savas pārliecības, ka «ārsta recepte nav izmantojama kā vairākkārtīgi izmantojams talons zāļu saņemšanai».