Ābolus vērtē ziemā

Ziemas bumbierus glabā zemākā temperatūrā no +1 līdz 0 grādiem. Jāatceras, ka bumbieriem pirms ēšanas istabas temperatūrā jāpastāv dažas dienas. Ko vajadzētu audzēt dārzā? Grūti nosaukt desmit labākās šķirnes, ko audzēt dārzā, jo katram vērtēšanas kritēriji ir citi. Dobeles pētnieki tāpēc izstrādājuši anketas, kurās izstāžu laikā uzzina klientu vēlmes. Ābolu degustētājiem jāatbild uz jautājumiem, kas viņiem tīkamāks pēc garšas, blīvuma (konsistences), izskata (krāsas). "Tās, kas patīk man, iespējams, citam negaršos. Vieni meklē saldus ābolus, citi - saldskābus. Vieni dod priekšroku sarkaniem, citi meklē zaļus," vispārina E.Rubauskis. Prasa vietējo preci Šķirņu augļi, ko vairumā gadījumu izvēlas stādīt dārzos, tiek piedāvāti tirgū. Pircēji prasa vietējo preci un tikai tad vērtē vizuālo izskatu. Tagad populāri ir bioloģiski audzēti āboli, bet, ja netiek audzēta pret slimībām izturīga šķirne, tad āboli neizskatās perfekti. Veidojot jaunu šķirni, no iesētas sēkliņas līdz pirmajam ābolam paiet vismaz septiņi gadi. Ja dārzā gribas jaunumus, tad pilnīgi pietiek ar divām trim slimībizturīgām ābelēm, kurām uzpotē šķirnes, vēro tās, garšo un vēlāk izvēlas jau stādīt kokus. Populārākā un viena no garšīgākajām ābolu šķirnēm ir Auksis. Lietuviešu valodā - "zelts". Izturīga pret slimībām, vidēji ziemcietīga. Iedzēnu ir interesanta un skaista šķirne, bet rūpīgi jāizvēlas potcelms. Samērā ziemcietīga. Augļi vācami septembra beigās, bet lietojami no decembra. Klasiskais Sīpoliņš. Bet vecā kokā var būt sīki augļi. Rubin (Kazahija) - lieli, garšīgi augļi, bet miza ir plāna. Glabāšana atkarīga no tā, kāds laiks bija vasarā. Ilgi glabājot, var veidoties brūni plankumi. No ziemas šķirnēm līdzīga mūsu pašu tradicionālajam Sīpoliņam ir Zarja Alatau. Izturīga pret kraupi, puvēm un vēzi. Augļi glabājas līdz maijam. Ilga ir vienīgā no Latvijā veidotām šķirnēm, ko var piedāvāt kā saldu ābolu. Pret kraupi un puvēm izturība pietiekami laba. Ar vēzi slimo tikai nelabvēlīgos augšanas apstākļos. Viens no garšīgākajiem - amerikāņu izcelsmes Beforest. Samērā izturīgs pret kraupi un augļu puvi, bet uzņēmīgs pret vēzi, sevišķi apsaluši koki. Sinap Orlovskij ir zaļš ābols. Tiem, kuriem patīk Antonovka, patiks arī šī ābola skābums un svaigums. Ilgi glabājas. Lielākais trūkums ir transportizturība. Alwa ir Polijas komercšķirne, ko nesen sāka audzēt arī mūsu dārzos. Antejs - lieli āboli, ražīga šķirne. Koku viegli veidot. Kādam var nepatikt augļu violetīgi tumšā krāsa. Rāja ir saldskāba, garšīga, bet puse ražas mēdz sapūt kokā, kokam ir biezs vainags, kur sakrājas mitrums un rodas puves. Spartan ir garšīgs ābols, bet ābelei ir problēmas ar ziemcietību, un tāpēc tas cieš no vēža. Ja paretina, tad āboli ir lieli. Belorusskoje Maļinovoje tiek daudz audzēta, vienīgā problēma - kraupis. Jāretina, citādi āboli būs maziņi. Ātrražīga. Var uzglabāt pat līdz jūnijam. Greensleeves ir zaļgandzeltens ābols. Siltākajos novados varētu kļūt komerciāli izdevīgs. Bumbieri No Latvijā audzētām bumbieru šķirnēm tirgū tagad nopērkamas Belorusskaja pozdņaja, General Leclerc un Conference. Pēdējā no tām, lai cik jaunas šķirnes ir nākušas, ir un paliek Eiropā visražīgākā. Tā ir universāla lietošanā. Lai augļi veidotos skaisti, arī bumbieri ir jāretina. Ābolus retina nedēļu pirms Jāņiem, kad ābeles noziedējušas un aizmetušies augļi ir redzami. Atstāj pa 12-15 cm, lai auglim ir vieta.