Acu slimības pēc četrdesmit gadu vecuma

Ja neārstē, tā var izraisīt aklumu. Šī slimība skar 2-3% cilvēku vecumā pēc četrdesmit gadiem. Glaukoma var būt hroniska vai akūta. No hroniskas glaukomas parasti cieš cilvēki, kas vecāki par 40 gadiem, un tā var būt pārmantota. Būtisks riska faktors ir paaugstināts acs iekšējais spiediens. Citi riska faktori ir novecošanās, stipra tuvredzība, cukura diabēts. Šos faktorus diemžēl nav iespējams novērst, taču katru gadu acis jāpārbauda, lai laikus diagnosticētu slimību. Akūta glaukoma rodas pēkšņi, un tā jāārstē nekavējoties. Cilvēkiem, kam ģimenē bijusi glaukoma, ir par 10% augstāks saslimšanas risks. Hronisku glaukomu var ārstēt ar acu pilieniem, kas samazina spiedienu acī vai samazina acī ražotā šķidruma daudzumu. Nākamais posms ir ārstēšana ar lāzeru vai ķirurģiska iejaukšanās šķidruma drenēšanai. Akūtas glaukomas ārstēšanai nepieciešams steidzami likvidēt glaukomas lēkmi. To parasti izdara medikamentozi, izmanto arī lāzeriridektomiju. Atsevišķos gadījumos vajadzīga ķirurģiska iejaukšanās. Tiek izoperēts neliels audu gabaliņš, kas ļauj drenēt šķidrumu, tādējādi samazinot augsto spiedienu. Katarakta Katarakta rodas, kad apduļķojas lēca, neļaujot gaismas stariem nonākt uz tīklenes, un tādēļ redze kļūst neskaidra. Katarakta parasti veidojas lēnām, un pacienti novēro pakāpenisku redzes pasliktināšanos. To var izraisīt acs trauma, taču visbiežākais cēlonis ir novecošanās. Vairāk nekā pusei cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem, kaut kādā pakāpē veidojas katarakta, taču vairākumā gadījumu ārstēšana nav nepieciešama, kamēr pacients var pildīt ierasto darbu un lasīt. Vienīgais kataraktas ārstēšanas veids ir ķirurģiska operācija (fakoemulsifikācija). Tā ir ātra operācija, izveidojot nelielu atveri radzenes malā, pa to tiek izņemta apduļķojusies lēca un aizvietota ar mākslīgu. Operācija izdodas 99% gadījumu. Makulas deģenerācija 50% gadījumu redze pasliktinās tieši šās slimības dēļ. Parasti no tās cieš cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem. Makula ir tīklenes daļa, kas nodrošina detalizētu redzi, un tā ir atbildīga par centrālo redzi. Ja bojātas makulas šūnas, pasliktinās centrālā redze, tā kļūst neskaidra, un var rasties grūtības lasīt, skatīties televīziju un atpazīt sejas. Ir divi makulārās deģenerācijas veidi: sausā deģenerācija (to novēro biežāk). Tā veidojas lēnām vairāku gadu laikā, pakāpeniski pasliktinoties centrālajai redzei; mitrā deģenerācija. Attīstās ātrāk, un redze pasliktinās strauji. Tā rodas, kad makulā rodas rētas pārplīsušu asinsvadu dēļ. Lai noteiktu deģenerācijas veidu un pakāpi, nepieciešams pārbaudīties slimnīcā. Pārbaudēs ietilpst tīklenes fotografēšana, lai noteiktu «aklos punktus», un krāsu redzes tests. Sausai deģenerācijai nav ārstēšanas metožu. Redzi var uzlabot lasīšana labā apgaismojumā un speciālie optiskie palīglīdzekļi. Mitrās deģenerācijas ārstēšanai 10% pacientu ir piemērota lāzerterapija. Lāzerkoagulācijas efektivitāte ir apmēram 40%, turklāt tā jāveic agrīnā stadijā. Konsultējis Ivars Lukša, Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Lāzeroftalmoloģijas centra vadītājs Vairāk informācijas: www.acis.lv *** Pārbaudiet redzi Speciālists var atklāt pazīmes, kas liecina par šādām slimībām vai stāvokļiem. Sīki asinsizplīdumi tīklenē un pēkšņa redzes pasliktināšanās var liecināt par diabētu. Dzeltenīgs acs baltums var liecināt, piemēram, par aknu iekaisumu. Sausas acis var liecināt par reimatoīdo artrītu. Balti uzslāņojumi ap radzeni vai uz tīklenes asinsvadiem var norādīt par paaugstinātu holesterīna līmeni.