Āfrika karo un mēģina mainīties

Šī zeme ir viena no vismaz desmit Āfrikas valstīm, kur norisinās pilsoņu kari un miljonus iedzīvotāju apdraud nabadzība un bads. Vēl ap desmit citu valstu atrodas uz krīzes robežas. Konflikti «Melnajā kontinentā», kas sākas un attīstās eiropieša uztverei bieži vien grūti saprotamu iemeslu dēļ, ik pa brīdim rada mainīgu politisko ainavu, kurā starp bruņotu grupējumu rīkotu asinsizliešanu un islāma ekstrēmistu briesmu darbiem pret mierīgajiem iedzīvotājiem iezīmējas arī mēģinājumi veidot demokrātiju un uzlabot ekonomiku. Plaisa starp Āfriku un pārējo pasauli arvien vairāk palielinās, uzsver žurnāls The Economist. Pēc ANO ziņām, ap 40% Āfrikas iedzīvotāju dzīvo pilnīgā nabadzībā. Tiek prognozēts, ka līdz gadsimta beigām šis skaitlis varētu pieaugt līdz 50%. Pēdējo gadu laikā samazinājusies arī Āfrikas nabadzīgajām valstīm sniegtā palīdzība. Piemēram, Pasaules tirdzniecības banka par 37% samazinājusi 1996. un 1997.gadā izsniegto kredītu un aizdevumu apjomu, skaidrojot to ar jaunu stratēģiju meklēšanu.Karstākais punkts - Kongo Pagājušajā nedēļā Kongo Republikā tika gāzts līdzšinējais prezidents Paskāls Lisuba un varu pārņēma tās kādreizējais marksistiski noskaņotais līderis Deniss Sasu Ngeso un viņa vadītais militārais grupējums Cobra. Pirmās sadursmes Kongo sākās šā gada jūnijā, kad prezidentam uzticīgie karavīri aplenca D.Sasu Ngeso māju ar nodomu iznīcināt tā militāro grupējumu Cobra. Tas bija sākums vairāku mēnešu ilgajam karam starp abiem militārajiem grupējumiem, kas izjauca 27.jūnijā paredzētās vēlēšanas, kurās galvenie sāncenši bija P.Lisuba un D.Sasu Ngeso. Nemiernieku līderis paziņojis, ka piecus mēnešus ilgušais pilsoņu karš valstī ir beidzies un drīzumā tiks veidota nacionālās vienotības valdība, kas vadīs valsti līdz jaunām vēlēšanām. Vairāki aculiecinieki, kas devušies prom no Kongo, stāsta, ka Cobra karavīri izlaupa Kongo galvaspilsētu Brazavilu. Bet no biznesa galvaspilsētas Puentnuāras saņemta informācija, ka tur esošais Angolas karaspēks, kas guvis ievērojamu pieredzi ilgajos pašmāju pilsoņu karos un ar kura palīdzību D.Sasu Ngeso pārņēmis varu, ir nedisciplinēts un arī nodarbojas ar izlaupīšanu. Ņemot vērā citu Āfrikas valstu pieredzi, pagaidām nav garantiju, ka tuvākajā laikā tiešām varētu tikt sarīkotas demokrātiskas vēlēšanas. Piemēram, Kongo Demokrātiskajā Republikā (bijušajā Zairā) tās jaunais līderis Lorāns Kabila, kurš nāca pie varas maijā, gāžot ilggadējo valsts diktatoru Mobutu Sesi Seko, paziņojis, ka jaunas vēlēšanas notiks pēc diviem gadiem. Tikmēr L.Kabila ir aizliedzis visu opozīcijas partiju aktivitātes,vairāki to līderi ir arestēti. Ieilgušie konflikti Angolā un Sudānā Kaut arī jau pirms trijiem gadiem Angolā tika parakstīts miera līgums starp karojošajiem grupējumiem un šā gada sākumā tika izveidota nacionālās vienotības valdība, valstī joprojām periodiski notiek sadursmes starp valdības armiju un militāro grupējumu UNITA. Galvenais konflikta iemesls ir diskusijas par bagātīgajām dimantu atradnēm valsts ziemeļaustrumos, kas joprojām atrodas UNITA kontrolē. Militārie un politiskie novērotāji domā, ka tagad Angola mēģinās likvidēt UNITA apgādes punktus Zambijā un Dienvidāfrikā. Jau tagad Angola veic politisku spiedienu uz šīm abām valstīm, lai tiktu apturēti UNITA lidmašīnu lidojumi uz Zambiju un Dienvidāfriku. Vairāk nekā 13 gadus rit pilsoņu karš Sudānā, kur valdības karaspēks cīnās ar bruņoto grupējumu Sudānas tautas atbrīvošanas armija. Tas vēlas, lai valsts dienvidu rajoni, kuros pārsvarā dzīvo kristieši, iegūtu lielāku autonomiju no musulmaniskās valdības. Pēdējās sarunas par miera nostabilizēšanu šajā valstī pārtrūka 1994.gadā, kad Sudānas prezidents Omārs el Baširs atteicās akceptēt deklarāciju, kurā valsts dienvidu rajoniem būtu atļauta pašnoteikšanās. Oktobra beigās ir paredzētas jaunas valdības un opozīcijā esošā militārā grupējuma sarunas. Ilgstošais karš un bads jau prasījis 1,3 miljonu sudāniešu dzīvības. Islāma ekstrēmisti un demokrātija Alžīrijā Alžīrijā, ko satricinājusi nesenās iedzīvotāju slepkavošanas un gadiem ilgā asinsizliešana, ceturtdien bija paredzētas valsts pašvaldību vēlēšanas. Alžīrijas valdība sola, ka šīs vēlēšanas pabeigs demokrātijas uzcelšanu šajā valstī. Taču priekšvēlēšanu kampaņas laikā ir nogalināti jau 11 vietējo pašvaldību amatu kandidāti. Tomēr šķiet, ka alžīrieši, kam jādodas balsot jau trešo reizi nepilnu divu gadu laikā, atmetuši cerību, ka šīs vēlēšanas pieliks punktu vairāk nekā sešus gadus ilgajiem pilsoniskajiem nemieriem valstī. 1990.gadā notikušajās vēlēšanās lielāko vietu skaitu Alžīrijas pašvaldībās ieguva Islāmiskā glābšanas fronte (FIS). Taču varas iestādes pasludināja šo kustību ārpus likuma un FIS pašvaldību vēlēšanās iegūtās vietas ieņēma valdībai uzticamas amatpersonas. Protestējot pret valdības lēmumu, vardarbību pret mierīgajiem iedzīvotājiem uzsāka arī ekstrēmiskais Bruņotais islāmiskais grupējums (GIA). Alžīrijā kopš 90.gadu sākuma ekstrēmistisko musulmaņu grupējumu uzbrukumos bojā gājuši 65 tūkstoši cilvēku, tai skaitā ārzemnieki. Pēdējos mēnešos īpaši aktivizējies ekstrēmiskais Bruņotais islāmiskais grupējums. «Viņi ienāca mājā, aplaupīja mani un pārgrieza kaklu,» stāsta Ali, kuram pāri kaklam stiepjas sarkana rēta. Viņa sieva mēģinājusi cīnīties ar uzbrucējiem taču tie pārgrieza sievietes rīkli. «Man izdevās izglābties, jo es izlikos, ka esmu miris,» par šausmīgajiem augusta nakts notikumiem ciemā, kur tika nogalināti 300 cilvēki, stāsta Ali. 24 gadus vecā Abdulrazaka izbrīnu un neizpratni radījis fakts, ka palīdzību nav snieguši valdības spēki, kuru bāze atrodas pāris kilometru attālumā no ciema. Veidos miera spēkus Francijas aizsardzības ministrs Alēns Ričards šonedēļ, tiekoties ar Ziloņkaula Krasta Republikas prezidentu, paziņoja, ka 1998.gadā šajā valstī tikšot izveidots Āfrikas miera spēku apmācības centrs. Šāda centra ideju atbalstot arī Lielbritānija un ASV. Žurnāls The Economist raksta, ka amerikāņu un franču karavīru bojāeja miera uzturēšanas operāciju laikā Somālijā un Centrālāfrikas Republikā likusi saprast rietumvalstu valdībām, ka Āfrika nav tā vērta, lai tur ietu bojā viņu kravīri. Tādēļ rietumi pat esot izveidojuši formulu - Āfrikas risinājumi Āfrikas problēmām. Tomēr novērotāji uzsver, ka dažādu valstu karaspēka vienību sapulcēšanās un miera uzturēšanas tehniku apgūšana, lai pēc tam kopīgi varētu darboties ārkārtas stāvokļa apstākļos, varētu radīt zināmas problēmas. Arī vairāku Āfrikas valstu līderi izteikušies visai piesardzīgi par Āfrikas miera spēku izveidi, paužot bažas, ka tie varētu tikt izmantoti kā policisti ASV vai Eiropas interešu labā. Tādēļ vairāku šī kontinenta valstu līderi Dienvidāfrikas prezidenta Nelsona Mandelas vadībā pieprasa, lai izveidotie Āfrikas miera spēki darbotos ar ANO piešķirtu mandātu un būtu pakļauti ANO miera uzturēšanas struktūrām. Daudzu Āfrikas valstu armiju galvenās funkcijas ir būt to līderu miesassargiem. Citās valstīs tie vienkārši ir militāri grupējumi, kuri atbalsta pie varas esošo partiju, kalpo prezidentam, nevis valstij un apspiež politiskos pretiniekus. Lai pārvērstu šo armiju pārstāvjus par kvalificētiem miera uzturētājiem, nepietiks ar nelielām apmācībām treniņnometnēs, uzsver The Economist. Investoru bailes Kā viens no galvenajiem nabadzības iemesliem lielākajā daļā Āfrikas valstu tiek minēta korupcija, kas sākas no valsts varas zemākajām instancēm līdz pat varas augstākajiem ešeloniem. «Dažās Āzijas daļās ir nepārprotami lielāka korupcija nekā Āfrikā,» sarunā ar The New York Times teicis kāds Pasaules Bankas pārstāvis, kurš pētījis korupcijas problēmas abos kontinentos. Lielākā atšķirība ir tā, ka korupcija Āzijā ir prognozējama. «Vairākās Āfrikas daļās būtībā nav noteikumu, un biznesmenis nekad nezina, kas var notikt.» Tomēr daudzus rietumvalstu biznesmeņus piesaistot Āfrikas kontinenta bagātās naftas, zelta, dimantu un citu derīgo izrakteņu lielie krājumi. Francijas naftas ieguves uzņēmuma Elf pārstāvji Kongo neoficiālās sarunās atzinuši, ka viņu stratēģijas pamatā vienā no pasaules bagātākajiem naftas reģioniem ir finansiāli nodrošināt šo valstu līderus, kuri ļautu kompānijai izvērst veiksmīgu darbību. Šādu politiku piekopjot arī vairākas amerikāņu kompānijas. Par to liecina dažu Āfrikas valstu līderu īpašumi. Kamerūnas prezidentam Polam Bija piecpadsmit gadu laikā izdevies iegūt savā īpašumā 75 miljonus dolāru plus divas Boeing 747 lidmašīnas. Franču avīze L'Auture Afrique ziņo, ka Gabonas prezidentam Omāram Bongo pieder visvairāk privātīpašumu Parīzē no visiem ārvalstu līderiem. Tikmēr Gabonas lielākajā daļā joprojām nav ne ceļu, ne skolu, ne slimnīcu.