Aizraušanās ar jaunajām draudzēm

Labojas pēc grēku piedošanas «Ko nozīmē jēdziens «netradicionāls»? Tas ir sadalījums, kas valdības organizācijām palīdz regulēt attiecības. Bet arī mēs varam uzskatīt, ka mūsu reliģija ir īstā, un visiem ir tiesības ticēt, kā viņi vēlas,» ir pārliecināta Rīgas Vasarsvētku draudzes mācītāja palīdze Marita Husko. Viņasprāt, ir nepamatoti jaunās reliģiskās organizācijas saukt par sektām, jo vārdnīca vēsta, ka sekta ir novirziens, kas atdalījies no galvenā. «Tas nozīmē, ka arī luterāņi un baptisti ir sekta, kaut viņi Latvijā tiek uzskatīti par tradicionālām organizācijām,» secina M.Husko. Vasarsvētku draudze Latvijā pastāvējusi jau pirms 1940.gada, bet pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas darbojas septiņus gadus un uzskatāma par netradicionālu reliģisko organizāciju. Rīgas Vasarsvētku draudze Purvciemā uzbūvējusi savu dievnamu. Oficiāli draudzē ir ap 560 cilvēku, bet baznīcas apmeklētāju esot pāri par 1000. Vasarsvētku draudze ir aktīva un negaida, kad cilvēks atnāks uz baznīcu, bet sludina un aicina pievērsties konkrētajai ticībai. Kad draudze sākusi darboties Purvciemā, tās pārstāvji tuvējo daudzdzīvokļu namu pastkastēs metuši uzaicinājumus, ka draudze ir viņu jaunie kaimiņi, tādēļ visi interesenti lūgti atnākt uz dievnamu. Uz šo aicinājumu atsaukušies maz cilvēku. Parasti, lai piesaistītu piekritējus, tiek strādāts ar radiniekiem un draugiem, kā arī caur radio un televīziju, kur raida Vasarsvētku draudzes ārzemju mācītāju dievkalpojumus. Draudzes galvenais diakons Jānis Langemanis atzīst, ka viņš draudzē ieradies, pateicoties pa televīziju raidītam dievkalpojumam. Pirms tam daudz lietojis alkoholu, taču dievkalpojumi palīdzējuši pārvarēt šo problēmu. Daudzi skeptiski raugās uz šādu dziedināšanas iespēju, taču ārsts Juris Vecvagars apliecina, ka tā var notikt, jo alkoholiķi dzer, lai psiholoģiski aizbēgtu no sabiedrības un problēmām, taču, ja kādā draudzē alkoholiķis tiek pieņemts, ja viņam piedod grēkus, viņš, iespējams, saredz kaut kādu izeju no šķietamās bezcerības un labojas. Pārmet psihotropo vielu kaisīšanu Jaunajām reliģijām tiek pārmests, ka sekotāju piesaistīšanai tiek izmantota ne tikai sludināšana, bet arī hipnoze un cita veida psiholoģiska iedarbība uz zemapziņu. Tādi pārmetumi adresēti arī Vasarsvētku draudzei, kam pārmesta psihotropo vielu izplatīšana un neirolingvistiskā hipnoze dievkalpojumos. M.Husko šādu domu nepieļauj un uzskata, ka vienmēr viegli apvainot, nezinot, kas dievkalpojumos notiek. «Bailes vienmēr balstītas nezināšanā. Vieglāk vienoties pret kaut ko nekā par kaut ko, un droši jūtamies, ja mums ir kopīgs ienaidnieks,» ir pārliecināta M.Husko. Viņa uzskata, ka ikviena saruna un attiecības ir balstītas uz savstarpēju ietekmēšanu, tādēļ ir bezatbildīgi apgalvot par hipnozi. Iepazīstoties ar draudzes namu, var redzēt, ka tas nav dievnams tradicionālajā izpratnē. Draudze domājusi par cilvēku, it īpaši jauniešu, piesaistīšanu. Dievnamā ir ne tikai plaša un mājīga telpa dievkalpojumiem, bet arī daudz ērti apdzīvojamu istabu dievnama apmeklētājiem. Ir domāts par ģimenēm, kas uz dievkalpojumu ierodas ar bērniem, jo izveidotas rotaļu istabas, kur bērniem pavadīt laiku, kamēr vecāki ir dievkalpojumā. Atsevišķa atpūtas telpa ir jauniešiem, un vienā ēkas daļā tiek būvēta sporta zāle. J.Langemanis saka, ka telpas iekārtotas, lai apkārtnes bērni neslaistītos uz ielas, bet lietderīgi pavadītu laiku. Uz dievnamu nākot ne tikai veiksminieki, bet arī narkomāni, jauniņas meitenes, kam agri bērni dzimuši, alkoholiķi, veci un vientuļi cilvēki, bezpajumtnieki. Dievnama celtniecība draudzei pēc tā galīgas pabeigšanas izmaksāšot ap 3,5 miljoniem latu. Pagaidām ēka raksturojama kā ne īpaši estētiska paskata celtne, taču J.Langemanis sola, ka tai būšot arī tornis, kā dievnamam pieklājas. «Mēs māju necēlām tādēļ, ka nav kur naudu likt, bet tā bija nepieciešamība, jo pirms tam telpas īrējām Zinātņu akadēmijā,» stāsta M.Husko. Ēka uzcelta par ziedojumiem, un lielākie ziedotāji bijušas Vasarsvētku draudzes no Eiropas un ASV. Ēkā novietots ziedotāju saraksts ar neskaitāmiem vārdiem. Savu artavu devuši arī draudzes pārstāvji, kam Bībele likusi baznīcai atdot desmito tiesu no saviem ienākumiem. «Katrs maksā par to, kas viņam dārgs. Citi grūž naudu kazino, citi - dievnamam,» saka M.Husko. Reģistrē, lai kontrolētu Lai kontrolētu reliģisko organizāciju darbību un nodrošinātu reliģijas brīvību, reliģiskās organizācijas valstī tiek reģistrētas. Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu nodaļas vadītāja Sanita Mince stāsta, ka tālredzīgāk ir nevis liegt, bet ļaut darboties jaunajām organizācijām, pretējā gadījumā kustība darbosies nelegāli un tas apgrūtinās kontroli. Patlaban Latvijā reģistrēts aptuveni 30 reliģisko organizāciju, bet ārpus reģistra palikuši, piemēram, sātanisti, kuru skaits nav konkrēti zināms, taču tiek lēsts, ka Latvijā varētu būt ap 50 šā kulta piekritēju. Kā zināms, savulaik reģistrāciju liedza arī Jehovas lieciniekiem, jo uzskatīja, ka viņi varētu būt bīstami sabiedrībai. Pašlaik likums nosaka, ka jaunās organizācijas 10 gadu laikā jāpārreģistrē ik gadu, lai valsts pārliecinātos par organizāciju lojalitāti un darbības likumību. Pret šo likumpantu protestē Augsburgas ticības apliecības draudze, jo uzskata, ka tādējādi privilēģijas ir tā sauktajām tradicionālajām reliģijām. Augsburgas ticības apliecības Bulduru luterāņu draudzes loceklis Jānis Dimza norāda, ka iedalījums tradicionālajās un netradicionālajās reliģijās vien jau ir diskriminējošs. Viņš arī sarūgtināts, ka jaunajām organizācijām bieži piedēvē krāpnieku un mahinatoru statusu, tādēļ norāda - ja arī nepatīk konkrēta draudze, tomēr nevajadzētu tai piedēvēt kriminālu rīcību. Reliģija var kļūt par apsēstību Tomēr J.Vecvagars saka, ka cilvēks, meklējot izeju no emocionālā un materiālā stāvokļa, ļaujas ietekmei un pasviesto ticības vizuli var norīt līdzīgi kā līdaka ēsmu. Īpaši ietekmējami ir jaunieši, kas meklē saprašanu par pasauli. «Ir organizācijas, kas slikti neietekmē, bet ir arī tādas, kas cilvēkus padara līdzīgus zombijiem, kas klausa uz vārda,» konstatē J.Vecvagars. Ja darbošanās draudzē nerada problēmas pašam un apkārtējiem, iebildumu pret konkrētu ticību nevarētu būt, jo nodošanās narkotikām vai alkoholam ir daudz bīstamāka, taču J.Vecvagara praksē bijuši gadījumi, kad tuvinieki lūdz ar hipnozes palīdzību atgriezt cilvēku no ticības. Ārsts uzskata, ka tas iespējams, tikai ja pats cilvēks to vēlas. Taču viņš arī brīdina, ka darbība kāda draudzē var novest pie apmātības, kas jau robežojas ar psihisku slimību. «Taču arī tad uz šiem cilvēkiem nevajadzētu skatīties kā uz kaut ko sliktu, jo viņš jau ir tāds pats cilvēks kā citi,» saka J.Vecvagars.