Akmenes latviešiem vajadzētu palīdzēt

Senāk zeme tur bijusi lētāka un daudzi Kurzemes guberņas iedzīvotāji to pirkuši. Starp kariem darbojušās divas latviešu skolas, tagad - neviena, vienīgi šur tur latviešu izcelsmes skolotāji pasniedzot latviešu valodu fakultatīvi. Pēc kara uzceltā Jaunakmene, kurā tagad turpat četras reizes vairāk ļaužu kā pašā Akmenē, protams, krietni izmainīja nacionālsociālo stāvokli. Sabūvēja rūpnīcas, sabrauca migranti (es šo vārdu nebūt nelietoju panicinošā nozīmē; man tie ir ļaudis, kas migrē, maina dzīvesvietu) gan no visas Lietavas, gan no PSRS; līdz ar to vietējo iedzīvotāju - žemaišu un latviešu - īpatsvars samazinājās, bet leišu, krievu un citu PSRS un Lietavas tautu - pieauga. Patlaban tur diemžēl visbiežāk dzird leišu un krievu mēli, tomēr latviešu bērni Akmenē runā latviski bez kādas vainas. Radušās jaunas jeb labi aizmirstas vecas raizes - nauda, robežas u.tml. Ļaudis, protams, var pielāgoties daudz kam, tomēr reizēm rodas vēlēšanās, lai valdīšanas mazliet palīdzētu. Tā padomju laikos autobusi starp Auci un Jaunakmeni braukuši četrreiz dienā, tagad satiksme pārtraukta. Formālais iemesls - Latvijai nav naudas autobusiem piemērota robežpunkta izveidei. Man tas šķiet absurdi: autobuss jau tāds liels vieglais vien ir, tikai ļaužu un paunu vairāk. Un, ja pat ir tāds likums, kas ļauj autobusiem braukt tikai caur speciāliem robežpunktiem, var būt, ka šis ir īstais brīdis radīt izņēmumu? Tehniski tas nekādas problēmas neradītu. Krištopana kungs, varbūt ir vērts par to padomāt? Pasaules praksē tomēr pieņemts, ka nacionālas valstis rūpējas par savu tautiešu nacionālās identitātes saglabāšanu. Biedrība izveidota tikko kā, skolas vēl nav (bet būs, noteikti būs!), jāsāk ir no pamatiem. Lūgums - ja jums ir liekas grāmatas latviešu valodā (it īpaši bērnu grāmatas un mācību grāmatas), sūtiet tās: Lietavas Republika, Akmenes rajons, Akmene, LT-5450, Laižuvas 12, Latviešu etnokultūras biedrībai.