Apkures sistēma nav atdalāma

Rakstā savu neapmierinātību par projekta attīstītāja rīcību pauda prestižā daudzdzīvokļu projekta Tomsona terases iedzīvotāji. Dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka maksā pārāk augstu apkures maksu, un secina: situācija būtu labāka, ja autonomais gāzes apkures katls piederētu viņiem, nevis ar projekta attīstītāju saistītai firmai BRT Serviss. Kā konsultants pieaicinātais aģentūras Rīgas mājoklis jurists Jānis Balodis norādīja, ka šāda projekta attīstītāja, firmas BRT Group rīcība ir nelikumīga, jo pēc likuma "Par dzīvokļa īpašumu", apkures katls ir ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāms elements, tātad - iedzīvotāju kopīpašums. Tam nepiekrīt katla īpašnieks, firma BRT Serviss. Pēc publikācijas saņēmām firmas juridiskā konsultanta Edgara Rusina vēstuli ar norādi, ka katlu mājas iekārtu Tomsona terasēs nevar uzskatīt par neatņemamu komunikāciju sastāvdaļu, jo "tās neesamības gadījumā iedzīvotājiem pastāv iespēja saņemt siltumapgādi" no alternatīva siltuma piegādātāja. Mājoklis aptaujāja vairākus juristus un projektu attīstītājus, lai noskaidrotu pastāvošo praksi autonomās apkures nodrošināšanas jautājumā. Secinājums: juristi ir vienisprātis, ka autonomam apkures katlam jābūt iedzīvotāju kopīpašumā. Projektu attīstītāju viedokļi dalās. Nekonkrēts likums Galveno problēmu šajā situācijā rada atšķirīgās likuma "Par dzīvokļa īpašumu" interpretācijas. Likuma 3.pants nosaka, ka pie dzīvokļa kopīpašuma pieskaitāma daudzdzīvokļu mājas daļa, kas sastāv no "...komunikācijām, iekārtām un citiem ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītiem elementiem, kas nepieder pie dzīvokļa...". Likumā nav atsevišķi noteikts, vai autonoms apkures katls ir pieskaitāms pie "komunikācijām vai iekārtām". BRT Serviss uzskata, ka nav. Firmas jurists Edgars Rusins norāda, ka kopīpašumā ietilpst visa siltummezglu sistēma, izņemot katlumāju. Līdz ar to, ja iedzīvotājus neapmierina pašreiz sniegtā pakalpojuma kvalitāte, viņi var atteikties no BRT Serviss un izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju, piemēram, pašvaldības uzņēmumu Rīgas siltums. Jau ēkas projekta izstrādes stadijā kā atsevišķu īpašumu katlumāju norāda arī projektu attīstītāji un apsaimniekotāji Pilsētmāju institūts Urban Art. Kompānija apsaimnieko pašu celto Torņakalna pakava ēku kompleksu Pārdaugavā un ir to autonomo gāzes apkures katlu īpašnieki. Uzņēmuma valdes locekle Ilze Vingre stāsta, ka šāds modelis pieņemts no tīri praktiskā viedokļa, jo, "kā rāda pieredze, arī ar daudzdzīvokļu ēkām ir problēmas lēmumu pieņemšanā un vienotībā par nepieciešamajām investīcijām un uzlabojumiem". Turklāt konkrētā katlu māja apsildot trīs zemesgrāmatā atsevišķi nodalītas mājas, tādēļ varētu rasties situācija, kad "vienas mājas iedzīvotāji nosaka tarifu kaimiņiem, kuru koncepcija arī var būt dažāda". Tomsona terašu attīstītāju motivācija paturēt apkures katlu savā īpašumā bijusi, lai "neuzkrautu šīs rūpes iedzīvotājiem", skaidro attīstītāju pārstāvis Guntis Vilsons. "Muļķīgi, ja apkures katls pieder citam, ne iedzīvotājiem," pretējs viedoklis iepriekš paustajiem ir kompānijas West East Industries direktoram Viktoram Koroļenko. Šī kompānija ar krietnu darba pieredzi pašu attīstītajos projektos ir izmantojusi visdažādākos apkures veidus. Autonoma gāzes apkure ierīkota 40 dzīvokļu mājai Rīgā, Murjāņu ielā, kas ekspluatācijā nodota jau pirms četriem gadiem. Viktors Koroļenko uzskata, ka "viss, kas atrodas mājās, ir iedzīvotāju kopīpašums", tādēļ divi gāzes apkures katli arī pieder iedzīvotājiem. Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs ir noslēdzis līgumu ar speciālu firmu, kas to apsaimnieko. Paturēt apkures katlu sev ir tas pats, kas nopirkt televizoru, bet pulti paturēt veikala īpašumā - šādu viedokli jau iepriekš pauda Rīgas mājokļa jurists Jānis Balodis. Viņam piekrīt arī kolēģe Velga Žagare no Valsts mājokļu aģentūras: "Arī apkures katls ir kopīpašumā esošā daļa." Izmaksas atšķiras Lai izvairītos no atšķirīgām likuma interpretācijām, ierosināt izdarīt nepieciešamos likuma grozījumus, kuros precizētu, vai apkures katls ir kopīpašums, varētu Valsts mājokļu aģentūra. Vienlaikus gan rodas jautājums, cik tas būs aktuāli nākotnē. Pēdējos gadus autonomajai apkurei attīstītāji biežāk izmantojuši tieši gāzi to zemo izmaksu dēļ. Viktors Koroļenko skaidro, ka Murjāņu ielas ēkas iedzīvotājiem siltuma maksa visu laiku bija par 32% mazāk nekā Rīgas siltumam. Ceļoties gāzes cenai, ar nākamo gadu šī starpība būs 18%. Plus vēl ik pēc 20 gadiem beidzas gāzes katlu ekspluatācijas termiņš, tie jāpērk jauni. Rodas papildu izdevumi. Domājot ilgtermiņā, privātmāju ciematam Mežciemā firma izvēlējusies Rīgas siltuma pakalpojumus: šobrīd nedaudz dārgāk, taču mazāk rūpju. Zemāka apkures cena nekā Rīgas siltumam joprojām ir arī Urban Art apsaimniekotajām mājām - 17 lati/MWh. Šajā cenā iekļauti arī apsaimniekošanas izdevumi un uzkrājumi jaunam katlam. Uz šī fona krietni dārgāka ir Tomsona terašu iedzīvotāju maksa par siltumu - 27 lati/MWh. Firmas BRT Serviss valdes priekšsēdētājs Anatolijs Kovaļonoks skaidro, ka tādas esot reālās izmaksas, un pauž jau iepriekš teikto: ja iedzīvotāji ir neapmierināti, viņi ir gatavi katlumāju pārdot par pašizmaksu vai arī iesaka dzīvokļu īpašniekiem izmantot citu siltuma piegādātāju. Šādu risinājumu par muļķīgu sauc jurists Jānis Balodis, norādot, ka tās ir papildu izmaksas: jāsaskaņo projekti, jāalgo cilvēki, kas to dara. Pērkot dzīvokļus, īpašnieki jau par to visu vienu reizi ir samaksājuši. J.Balodis: "Tas ir principiāls jautājums. Cilvēki ir nopirkuši īpašumu, kurā ir arī normāla centrālā apkure," tādēļ būtu nekorekti viņiem likt maksāt par to vēlreiz.