Amsterdamas Svēlinka konservatorijas pasniedzējs Pēters Prommels kādā rekomendācijā talantīgo audzēkni raksturo: «Viņš ir iemīlējis marimbu.» Tagad Pauls atbraucis uz Latviju īsās vasaras brīvdienās tiešā ceļā no Ņujorkas, kur viņš augusta pirmajā nedēļā piedalījās pasaules marimbistu festivālā un bija vienpadsmitais labākais septiņdesmit mūziķu vidū no astoņpadsmit pasaules valstīm. Pauls saka, Latvija festivālā bijusi piektā labākā marimbas spēlētāju zeme. Latvijā, iespējams, ir divi šādi mūzikas instrumenti, bet arī plašajā pasaulē marimba nav bieži sastopama. Savulaik marimbu mēģinājis uzbūvēt Paula skolotājs Liepājas mūzikas koledžā, bet īstu marimbu Pauls pirmoreiz ieraudzījis Vācijā tikai pirms pieciem gadiem. Deviņpadsmit gadu vecumā kopā ar kamerkori Intis Pauls brauca uz Vāciju koncertēt kā viens no dziedātājiem. Šlēzvigā-Holšteinā viņš iepazinās ar profesoru Paulgerfrīdu Culaufu, kurš aicināja palikt Vācijā un nodoties sitamo instrumentu studijām. Pēc viņa padoma Pauls aizņēmās bungu komplektu, spraucās vilcienā un brauca uz iestājeksāmeniem Nirnbergas Meistardziedoņu konservatorijā, un izturēja lielu konkursu - bija četrdesmit pretendentu uz vienu vietu, jo studijas ir bezmaksas. Vāciski viņš nezinājis ne vārda, toties tagad runā gan angļu, gan vācu un holandiešu mēlē, bet dzimta-jā latviešu valodā pēc piecu gadu prombūtnes iezadzies svešatnes akcents. «Mana sirds vienmēr prasījusi muzicēt,» jaunam cilvēkam neparasti poētiski stāsta Pauls, kurš sev svarīgus lēmumus pieņēmis jau no sešu gadu vecuma. Tā viņš, vecākiem nezinot, iekāpis tramvajā un aizbraucis pieteikties bērnu mūzikas skolā zēnu kora klasē. «Vecākiem tikai vēlāk pienāca vēstule, ka esmu uzņemts.» Neesot grūti tagad jau divus gadus dalīt dzīvi starp Nirn-bergas Meistardziedoņu konservatoriju un 800 kilometru tālo Amsterdamas Svēlinka konservatoriju. Daudzi arī Vācijā nevarot saprast, kādēļ viņam ik mēnesi 500 marku jātērē ceļam. Svētdienas naktī pulksten 1.37 Pauls kāpj Amsterdamas vilcienā, no rīta 9.30 ir galā, jo tikai pirmdienās viņš tiek uz Eiropā vienīgā marimbas skolotāja Pētera Prommela stundām. Vakarā 19.25 vilciens ved Paulu atpakaļ uz Nirnbergu, jo tikai otrdienās viņš var atļauties strādāt bērnu mūzikas skolā un mācīt sitamos instrumentus bērniem «vecumā no sešiem līdz 45 gadiem». Tā viņš iztiku nopelna pats, bet dārgo marimbu Paulam nopircis viņa skolotājs, tas ir kredīts, kas Paulam jāatdod. No tā, ka dienā astoņas vai desmit stundas pavadītas, spēlējot marimbu, Paula pirksti ir apauguši, viņš saka, «ar ceturto ādu». Nākamgad viņš absolvēs abas savas mūzikas augstskolas un izmantos pasaules marimbas mūzikas festivālā iegūto balvu - tiesības bez maksas studēt ASV, Itakā, lai iegūtu profesora grādu un mācītos pie slavena mūziķa un pasniedzēja Gordona Stouta. Amerikā Pauls šovasar pavadījis veselu mēnesi kursos kopā ar citiem marimbistiem no visas pasaules. «Stundas pie astoņiem pasaulē labākajiem marimbistiem man apmaksāja Nīderlandes valsts par to, ka koncertēju par velti,» stāsta Pauls. «Atgriezīšos Latvijā, kad visas mācības būs pabeigtas un būs dotas iespējas arī Baltijas valstīs mācīt marimbu.»
Ar marimbas vālītēm somā
Divdesmit četrus gadus vecais liepājnieks Pauls Andersons, visticamāk, ir vienīgais latvietis pasaulē, kas studē marimbu - ļoti senu, tomēr maz pazīstamu mūzikas instrumentu, kas būvēts no palisandra koka un kura skaņa atgādinot vienlaikus gan ksilofonu, gan ērģeles. «Marimbas skaņas izraisa vienreizēju iespaidu, tas varētu būt pat cilvēku dziedējošs,» saka Pauls.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.