Viena no vadošajām figūrām ir pulkvedis Huans Perons. 1946.gads. H.Perons uzvar prezidenta vēlēšanās, solot strādniekiem lielākas algas un sociālo drošību. Viņa sieva Eva (Evita) jaunajā valdībā atbild par darba jautājumiem. 1949.gads. Jaunā konstitūcija paplašina prezidenta varu. Tiek apcietināti režīma pretinieki un apspiesta prese. 1955.gads. Pēc trīs dienas ilgušām kaujām, kurās iet bojā tūkstošiem cilvēku, armija gāž valdību. H.Perons aizbēg uz Paragvaju, vēlāk Spāniju. 1966.gads. Militārā apvērsumā varu sagrābj ģenerālis Huans Karloss Onganja. 1973.gads. Peronistu partija uzvar vēlēšanās, Argentīnā valda vardarbība. H.Perons atgriežas un tiek iecelts par prezidentu. 1974.gads. H.Perons mirst , viņa vietā stājas trešā sieva Marija. Valstī izvēršas terorisms, notiek streiki un demonstrācijas, strauja inflācija. 1975.gads. Inflācijas līmenis pārsniedz 300%. 1976.gads. Varu sagrābj militārās huntas līderis ģenerālis Horhe Videla. Sākas režīma «netīrais karš» pret opozīciju, kura laikā tūkstošiem cilvēku «pazūd». 1982.gads. Argentīnas spēki okupē Lielbritānijas pakļautībā esošās Folklenda salas. Militārais konflikts beidzas ar Argentīnas zaudējumu. 1983.gads. Par prezidentu tiek ievēlēts Rauls Alfonsins. Sākas «Netīrā kara» izmeklēšana, un bijušie militārie līderi tiek apsūdzēti cilvēktiesību pārkāpumos. Inflācija pieaug par 900%. 1989.gads. Peronistu līderis Karloss Menems tiek ievēlēts par prezidentu. Viņš ievieš ekonomiskās taupības režīmu. 1990.gads. Tiek atjaunotas diplomātiskās attiecības ar Lielbritāniju. 1997.gads. Spānijas tiesnesis izdod aresta orderus bijušajiem armijas virsniekiem, kurus tur aizdomās par Spānijas pilsoņu nolaupīšanu un nogalināšanu «netīrā kara» laikā. Argentīnas likumi nepieļauj apsūdzēto tiesāšanu. 1999.gads. Centriski kreisās opozīcijas līderis Fernando de la Rua uzvar prezidenta vēlēšanās, ekonomikas problēmas turpinās. 2000.gads. Streiki un protesti. Mutes un nagu sērga dod triecienu liellopu gaļas eksportam. Sojas tirdzniecību grauj bažas, ka tā ir ģenētiski modificēta. 2001.gads Marts. Prezidents izveido nacionālās vienotības valdību, tās sāktie taupības pasākumi izraisa protestus. Jaunieceltajam ekonomikas ministram Domingo Kavallo tiek dotas īpašas pilnvaras restrukturizēt ekonomiku. Jūlijs. Valdība pieņem taupības likumu, lai samazinātu budžeta deficītu. Tiek samazinātas valsts iestādēs strādājošo algas un pensijas. Visā valstī notiek ģenerālstreiks, kura dalībnieki protestē pret šiem valdības plāniem. Oktobris. Opozīcijā esošie peronisti pēc Kongresa vēlēšanām iegūst kontroli abās parlamenta palātās. 5.decembris. Starptautiskais Valūtas fonds paziņo, ka nepalīdzēs Argentīnai, jo tās taupības programma nav pietiekami stingra. 17.decembris. Valdība iesniedz parlamentam 2002.gada valsts budžetu, kas paredz samazināt izdevumus par 20%. 19.decembris. Argentīnā ārkārtas stāvoklis, jo valda vardarbība, kuru izraisījuši protesti pret taupības plāniem. 20.decembris. F.de la Rua un D.Kavallo atkāpjas no amata, vardarbībai vēršoties plašumā. 23.decembris. Pagaidu prezidenta amatā apstiprina peronistu Rodrigesu Saa.
Argentīnas vēsture
1816.gads. Argentīna atgūst neatkarību no Spānijas. 1930.gads. Armija sarīko valsts apvērsumu, gāž valdību. Divus gadus vēlāk tiek atjaunota demokrātija. 1939.gads. Izceļoties Otrajam pasaules karam, Argentīna pasludina neitralitāti. 1943.gads. Varu valstī sagrābj militārais režīms, kas atbalsta Vāciju un Japānu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.