Arī pacients atbildīgs par risku

Par mūsdienu anestēzijas aizsācēju uzskata amerikāņu zobārstu Horāciju Velsu, kas pirmo reizi zobu raušanā sāpju remdināšanai izmantoja slāpekļa oksidulu jeb smieklu gāzi. Viņam veicās tīri labi, līdz viņš nolēma savu atklājumu demonstrēt plašākam ārstu lokam. Diemžēl sekoja pilnīga izgāšanās, narkoze bija īslaicīga, pacients sāka kliegt. Nespēdams pārdzīvot pazemojumu, Velss sajuka prātā un vēlāk izdarīja pašnāvību. Arī turpmākā atsāpināšanas vēsture saistāma ar zobārsta vārdu. Viljams Mortons 1846.gadā kādam pacientam, kas cieta no neizturamām zobu sāpēm, seju pārklāja ar ēterī samitrinātu kabatlakatu un pēc brīža bez sāpēm zobu izrāva. Taču, neskatoties uz zobārstu ieguldījumu anestēzijas vēsturē, likteņa ironija, ka no 2002.gada Lielbritānijā zobārstu praksēs būs aizliegts veikt procedūras vispārējā narkozē bez īpaša pacienta reanimācijai nepieciešamā aprīkojuma. Narkozi varēs dot tikai kvalificēts anesteziologs. Šāds lēmums pieņemts tādēļ, ka no 1996. līdz 1999.gadam astoņi pacienti miruši zobārsta krēslā vai drīz pēc tam. Pieci no šiem upuriem bijuši bērni. Pētot šos nāves cēloņus, atklājās, ka daudzas no tām bija novēršamas. Šajos gadījumos bija vainojams slikts aprīkojums, nekvalificēts personāls, neprasme veikt atdzīvināšanu, ziņo BBC News. Anesteziologs - dzīvības advokāts? Anesteziologs ir ārsts, kas operācijas, procedūru vai izmeklēšanas laikā kontrolē sāpes, spēj regulēt elpošanas, sirdsdarbības, asinsspiediena pārmaiņas utt. Pirms katras operācijas ir svarīgi pamatīgi izrunāties ar anesteziologu. Šī saruna operācijas laikā var samazināt risku. Jums jābūt gataviem apspriest savas un ģimenes locekļu slimības, izstāstīt par zālēm, ko lietojat, smēķēšanu, narkotiku lietošanu, iepriekšējām operācijām un tajās izmantoto anestēzijas veidu utt. Jums jāklausa visiem anesteziologa norādījumiem. Ja anesteziologs teicis, ka operācijas dienā nedrīkst neko ēst, tad to arī nedrīkst darīt. «Viens čipsis no diviem čipsiem ne ar ko neatšķiras,» stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas anestezioloģijas nodaļas vadītājs Aigars Vanags. Pat viena konfekte izraisa kuņģa sulas sekrēciju, kas var radīt sarežģījumus operācijas un pēcoperācijas laikā. Ja ārsts saka neēst neko, tas nozīmē «neko un nekādā gadījumā». Labākais anestēzijas veids Iespējami trīs anestēzijas veidi - vispārējā, reģionālā un vietējā. Vispārējā anestēzija tiek ievadīta intravenozi vai ieelpojot noteiktas gāzes. Dažkārt, lai panāktu vispārējo anestēziju, abi šie veidi tiek kombinēti. Vispārējā anestēzija ietekmē visu organismu. Šie medikamenti apreibina, padara miegainu, un to ietekmē pacients zaudē apziņu. Operācijas laikā pacienta elpināšana var notikt ar masku vai caurulīti, ko ievada caur muti elpceļos. Vispārējās anestēzijas iespaidā pacients dažkārt zaudē spēju pats elpot. Pastāv vairāki veidi, kā uzturēt elpošanu - viens no tiem ir elpošanas caurulītes ievadīšana. Daudzās situācijās tā ir drošākā un uzticamākā, kā nodrošināt un uzturēt elpošanu. Citos gadījumos var lietot masku vai citas ierīces. Apspriedieties ar anesteziologu par iespējamām alternatīvām. Galīgo lēmumu vienmēr pieņem ārsts, jo viņam jāuzņemas atbildība. Reģionālā anestēzija ietekmē tikai ķermeņa daļu, padarot to nejutīgu. Jūs paliksit nomodā vai būsit miegains. Narkozes risks Lielbritānijā zobārstniecībā katru gadu 250 000 gadījumu lieto vispārējo narkozi, un viens no tiem beidzas letāli. Kā pastāstīja anesteziologs Einārs Piekuss, jebkura, arī visniecīgākā iejaukšanās organisma funkcijās ir saistīta ar risku. Taču pat pēc visrūpīgākās apspriešanās ar ārstu un pēc pacienta izmeklēšanas vienmēr paliek kāda tūkstošdaļa procenta neprognozējamu gadījumu - anafilaktiskais šoks, ko varētu salīdzināt ar bites dzēlienu. Vienam no tā ne silts, ne auksts, otram pietūkums, bet trešam - anafilaktiskais šoks un letāls iznākums. Operācijas laikā var atklāties arī iedzimtas vainas, piemēram, sirdskaite vai citas organisma anomālijas, kas iepriekš nav bijušas zināmas un pacientam nekādas sūdzības nav izraisījušas. Aizrīšanās, ja pacients nav ievērojis aizliegumu pirms operācijas ēst un dzert un to ārstam noslēpis. Lai gan ļoti reti, bet gadās, ka tieši alerģiska reakcija var būt nāves cēlonis. Pārmērīgas jutības risks ir cilvēkiem, kuriem ir vides vai pārtikas alerģija. Piemēram, siena drudzis, bronhiālā astma, nātrene. Cits bīstams moments - jebkurš no narkozē lietotajiem medikamentiem nomāc elpošanas centru. Tāpēc jābūt iespējām nodrošināt plaušu mākslīgo ventilāciju. Smēķētājiem pirms vispārējās narkozes der uzpīpēt, tad narkoze labāk iedarbosies. Nedrīkst krāsot nagus un lūpas, jo pēc to krāsas ārsti nosaka organisma stāvokli. Protams, jebkuru manipulāciju vispārējā narkozē var veikt tikai tad, ja kabinetā ir nepieciešamais aprīkojums un narkozi dod sertificēts pieredzējis anesteziologs.