Asfaltbetona rūpnīcas pirkšana neesot lietderīga

Diena rakstīja, ka iepriekšējā Rīgas dome, aizņemoties piecus miljonus latu investīciju projektiem no Valsts kases, nolēma Ls 150 000 tērēt arī jaunas asfaltbetona rūpnīcas iegādei. Lai gan deputātiem tika sniegta informācija, ka šāda rūpnīca varētu maksāt aptuveni vienu miljonu latu, dome sākotnēji pieņēma lēmumu piešķirt šim projektam Ls 150 000. Rūpnīcas iegādes vērtēšanas komisija, kas tika apstiprināta ar Rīgas domes priekšsēža rīkojumu, no triju firmu piedāvātajām 7 veidu rūpnīcām izvēlējās Vācijas firmas AMMANN piedāvājumu. Finansu departamenta direktors Raimonds Krūmiņš pērn 18.decembrī ar šo firmu parakstīja līgumu par 2 880 000 vācu marku (aptuveni Ls 1 008 000), lai gan domes pilnvarojuma viņam nebija. Jaunā sasaukuma deputāti bija spiesti pieņemt lēmumu avansēt no aizņēmuma lī- dzekļiem vēl Ls 858 000 rūpnīcas iegādei un vēl Ls 110 000 rūpnīcas uzstādīšanai. Citādi nāktos zaudēt jau iemaksāto naudu un būtu jātiesājas Starptautiskajā arbitrāžas organizācijā Parīzē. Deputātu grupa ir noskaidrojusi, ka Rīgā jau esošās asfaltbetona rūpnīcas spēj saražot daudz vairāk asfaltbetona, nekā patlaban vajadzīgs. Domnieki atzinuši, ka jaunā rūpnīca tehnoloģiski strādā pēc tādiem pašiem principiem kā esošās. Tāpat tiek apšaubīta arī šajā rūpnīcā ražotā asfaltbetona zemākā pašizmaksa. Deputāti ir nonākuši pie secinājuma, ka Rīgas domei kā pasūtītājam jāizvirza daudz stingrākas prasības uzņēmumiem, kas nodarbojas ar ielu un ceļu remontdarbiem. Savukārt a/s Ceļu pārvalde, kuras teritorijā patlaban tiek montēta jaunā asfaltbetona rūpnīca, prezidents Jānis Zauers-Zauls Dienai teica, ka uzņēmums jau vairākus gadus esot meklējis iespējas, kā iegādāties modernu asfaltbetona ražotni. Viņš norādīja, ka Rīgā patlaban kvalitatīvo asfaltbetonu ražojot SIA Mobil asfalts, bet tas esot ļoti dārgs. Ceļu pārvaldes viceprezidents Henriks Punculis atminējās, ka pagājušā gada vasarā, kad asfaltēta Marijas un A.Čaka iela, firmas nav spējušas saražot vajadzīgo asfalta daudzumu. Jaunajā rūpnīcā varot saražot 240 t stundā. J.Zauers-Zauls teica, ka Ceļu pārvalde, kurā 45% akciju pieder Rīgas domei, esot gatava sacensties ar citām firmām, lai iegūtu tiesības apsaimniekot šo rūpnīcu. Ceļu pārvaldei vairākkārt pārmests, ka tās apsaimniekošanā nodota domes iegādātā ceļu remonta un apkopes tehnika. Taču J.Zauers -Zauls uzsvēra, ka firma Rīgas domes pasūtījumus izpilda par zemāku samaksu. Uzņēmums jaunas tehnikas pirkšanā ieguldot savus nopelnītos līdzekļus. Asfaltbetona rūpnīcu uzreiz nopirkt par saviem līdzekļiem Ceļu pārvalde neesot spējīga. «AMMANN rūpnīca ir laba un tās cena ir atbilstoša. Taču jaunas rūpnīcas ir jāpērk uzņēmējam, ne domei,» Dienai teica Latvijas ceļu būvētāju asociācijas direktors Kārlis Kadiķis. Viņš uzskata, ka pašvaldībai tikai jāpasaka, kāds asfaltbetons ir vajadzīgs, un attiecīgi par to jāmaksā, tad uzņēmēji paši zināšot, kur jaunas rūpnīcas nopirkt. «Tagad ir iespējams arī iznomāt rūpnīcas. Rēzeknē tā izdarīja,» stāstīja J.Kadiķis. «Ja būs vajadzīgs vairāk asfaltbetona, momentā uzradīsies firmas, kas pašas pirks rūpnīcas. Arī mēs esam gatavi investēt papildu līdzekļus,» Dienai sacīja SIA Mobil asfalts izpilddirektors Māris Rozentāls. Arī viņš norādīja, ka pilsētai esot viszemākās prasības pēc kvalitātes un neeksistē pietiekami efektīva kontroles sistēma. Līdz šīs nedēļas beigām Rīgas domes valdei jāizstrādā priekšlikumi par iespējamiem asfaltbetona rūpnīcas tālākās izmantošanas variantiem. Galīgais lēmums, ko darīt ar rūpnīcu, jāpieņem Rīgas domei.