Atdzimst Valtera un Rapas nams

Līdz šim nams reiz jau piedzīvojis remontdarbus - 1936.gadā, kad, gatavojoties akciju sabiedrības ceturtdaļgadsimta jubilejai, otrajā stāvā izbūvētas administratīvās telpas apgāda darbiniekiem un jauns direktora kabinets. Tomēr nama īpašnieki atzīst, ka šie būs krietni vien vērienīgāki pārbūves darbi. «Nams ir būvēts 1878.gadā pēc arhitekta Baumaņa projekta un rekonstrukcijas rezultātā tas saglabās savu vēsturisko un vizuālo tēlu, iekštelpas piemērojot mūsdienu prasībām,» sacīja akciju sabiedrības valdes loceklis Ronalds Narnickis. Īsteno savu mīlestību uz grāmatām Nama īpašnieka - akciju sabiedrības Valters un Rapa valdes priekšsēdētājs Jānis Rapa, stāsta, ka ideja dibināt šo grāmatniecības uzņēmumu radusies viņa tēvam - arī Jānim Rapam, kurš XX gadsimta sākumā strādājis rakstnieces Annas Brigaderes brāļa Jāņa Brigadera grāmatu veikalā Marijas ielā. «Viena no mīlestībām viņam bija grāmatas. Tādēļ tēvs nāca ar ierosinājumu dibināt šo uzņēmumu, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu visas nepieciešamās grāmatas,» sacīja J.Rapas dēls. Vēlāk J.Rapa pārņēmis J.Brigadera veikala vadīšanu un tas bijis pamats komandītsabiedrības A.Valters, J.Rapa un biedri dibināšanai 1912.gadā. Astoņus gadus vēlāk uzņēmums pārveidots par akciju sabiedrību un savu biroju pārcēlis uz bijušo apdrošināšanas sabiedrības namu Aspazijas bulvārī. Latvijas brīvvalsts laikā sabiedrība piedzīvojusi gan uzplaukumu, gan bijusi spiesta savu darbību sašaurināt ekonomisku problēmu dēļ. Ražīgākais laiks bijis 30.gadu nogalē, kad toreizējais Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis ieviesis Draudzīgā aicinājuma tradīciju - dāvināt grāmatas skolām. J.Rapa ar lepnumu stāstīja, ka tajā laikā firmas apgāds izdevis aptuveni vienu grāmatu dienā un bijis lielākais Baltijā. Apgāda darbība pēc padomju okupācijas 1940.gadā pārtraukta, bet nams nacionalizēts un tajā izvietojusies jaundibinātās Valsts apgādes un poligrāfijas pārvaldes apgāds. J.Rapa kļuvis par apgāda tehnisko redaktoru, bet gadu vēlāk neilgi pirms vācu okupācijas miris. Kara laikā gan Valtera un Rapas darbība, gan arī grāmatu tirgotavas darbība netika atjaunota, jo okupācijas iestādēm tik lielas un plaukstošas latviešu firmas darbība nav patikusi, un namā izvietojusies cita izdevniecība - Latvju grāmata, kā arī ģimnāzija. Pēc kara namā darbojušās vairākas izdevniecības, atsākusi darbu arī grāmatu tirgotava, kura līdz pat 90.gadu vidum rīdziniekiem un pilsētas viesiem bija pazīstama kā Centrālā grāmatnīca. Akciju sabiedrības darbība atkal atjaunota 1996.gadā, bet apgāda darbība - pērn. «Mēs stingri nolēmām, ka darbosimies pēc vecajiem statūtiem, kā arī pēc senajām tradīcijām, piemērojot tās mūsdienu apstākļiem,» klāstīja J.Rapa. Aiz senās fasādes - mūsdienīgas telpas Šā gada sākumā tika sākta arī nama rekonstrukcija, kas paredz pilnībā mainīt nama iekštelpu plānojumu, sacīja R.Narnickis. Līdz šim uz telpām nama augšstāvos varēja nokļūt pa vienu ieeju un visas telpas katrā stāvā savienoja viens gaitenis. Tagad paredzētas piecas galvenās ieejas - no Aspazijas bulvāra, Vaļņu ielas un viesnīcas Rīga puses. No otrā līdz ceturtajam stāvam izvietosies biroji, savukārt piektajā stāvā iecerēts ierīkot dzīvokļus. Tā kā nams ir arhitektūras piemineklis, tiks atjaunotas arī vēl saglabājušās senās arhitektoniskās detaļas nama iekštelpās, tomēr pašas iekštelpas iegūs mūsdienīgu izskatu un iekārtojumu. Fasādes krāsojums atbildīs vēsturiskajam - pirmie divi stāvi būs pelēkā krāsā, savukārt pārējie trīs - zaļā un baltā krāsā. Arī logu rāmji būs spilgti zaļā krāsā. Rekonstrukcijas projektu izstrādājis arhitektu birojs Gints un kolēģi, savukārt ēkas būvdarbu ģenerāluzņēmējs ir firma PS serviss. Grāmatu veikals lielākais Latvijā Grāmatu tirgotava nama pirmajā stāvā pēc pārbūves iegūs papildu tirdzniecības telpas un būs lielākā Latvijā, turklāt tajā iecerēts atjaunot arī dažu labu senu tradīciju, sacīja J.Rapa un R.Narnickis. Ja līdz šim grāmatu veikals aizņēma visu nama pirmo stāvu, tad pēc rekonstrukcijas veikals izvietosies tikai pret viesnīcu Rīga vērstajā korpusā. Uz pagalma rēķina grāmatu veikala vajadzībām paredzēts piebūvēt divstāvu piebūvi, savukārt kancelejas preču tirdzniecībai tikšot atvēlēta arī daļa pagrabstāva. Tādējādi grāmatu nams izvietosies trijos stāvos un tā platība, salīdzinot ar iepriekšējo, palielināšoties vismaz trīs reizes, lēsa R.Narnickis. Viņš norādīja, ka īpaša uzmanība esot pievērsta tam, lai veikalā ērti varētu iekļūt arī invalīdi ratiņos. Tādēļ pie veikala ieejas tikšot izbūvēti īpaši pandusi, savukārt tā iekštelpās pārvietoties starp stāviem būšot iespējams ar panorāmas liftu. Grāmatnīcas bijušās telpas Aspazijas bulvāra un Vaļņu ielas pusē tāpat kā XX gadsimta 30.gados tiks izīrētas tirdzniecības un pakalpojumu vajadzībām. Tiks saglabāti un restaurēti akciju sabiedrības simboli - divas pūces, kas pirms kara greznojušas grāmatveikalu. «Kādreiz mans tēvs teica literātam Pēterim Ērmanim - tā viena pūce ir Valters, bet tā otra esmu es,» bilda J.Rapa. Iecerēts, ka veikala darbības sākumā apmeklētājus varētu priecēt īpaša pūcēm veltīta izstāde. Grāmatu veikalā savulaik pirms kara bijis iespējams aplūkot un arī iegādāties ne tikai grāmatas, bet arī gleznas un zīmējumus, savukārt laikrakstu un žurnālu lasītāji savu iecienīto lasāmvielu varējuši iegādāties īpašā preses izdevumu nodaļā. J.Rapa teica, ka patlaban tiekot apsvērta iespēja atjaunot šīs tradīcijas.