Atgriezušies Rīgā

Ko divi jaunieši darīs piecās lielās istabās? Tad Uģa sievas tēvs komponists Imants Kalniņš ieteicies, ka arī viņam ar ģimeni vajadzētu dzīvokli Rīgā. Abas radu ģimenes nolēmušas pārdalīt ar starpsienu plašo piecistabu dzīvokli divos mazākos. Tagad Rozes un Kalniņi mīt līdzās. "Te aiz sienas viņiem ir virtuve," Antuanete saka, ievedot savā vannas istabā. Gaišās krāsas un plašumam atbilstošās mēbeles izvēlējusies viņa. Sienas krāsa - kā vasaras kurpēm "Te nedrīkst nākt!" Uģis smej, aizstājies priekšā istabas durvīm, kam daļēji nokasīta krāsa un pievienots gaiši zils tonis. Aiz durvīm slēpjas maza mākslinieku darbnīca ar apgleznotām sienām un pie griestiem izvilktu tekstiliju - zirnekļu tīklu. Mazliet smaržo pēc cigarešu dūmiem. "Šeit mēs nākam pīpēt," atzīstas Antuanete. Vēl nesen istabā mitinājies dēls Ansis, bet tagad viņš ar draudzeni meklē atsevišķu dzīvoklīti. Uģis, patlaban gatavojoties Ziemassvētku ieskaņas koncertiem Latvijas baznīcās, cer šo istabu drīzumā pārveidot par mazu studiju, kur strādāt. Tagad ģimenei visvairāk rūp logu nomainīšana. "Tie ir skaisti, bet pūš cauri," Antuanete saka. Abi aizsapņojas, cik jauki būtu senlaicīgos arkveida logus restaurēt mazā darbnīciņā Dundagas pusē, kur ir viņu īstās mājas. Pagaidām logs ir nomainīts vienīgi meitas Elīzas istabā. Jaunā māksliniece patlaban strādā pie diplomdarba, gaida mazuli, un viņai vajadzīgi īpaši labvēlīgi apstākļi. Dzīvojamo istabu, kas ir trīsdesmit kvadrātmetru plaša, Uģis un Antuanete apvienojuši ar virtuves daļu. Bēšā virtuves iekārta bijusi nākamais lielais ieguldījums pēc remonta. "Kad šeit ienācām, grīdas dēļiem cauri varēja redzēt pagrabu." Bez remonta dzīvoklī ievākties nevarētu, un viņi steigšus ķērās tam klāt. "Bija vasara, man kājās violeti pelēkas kurpes, kas skaisti izskatījās pie nosauļotām kājām. Tā izvēlējāmies sienas krāsas toni," Antuanete stāsta. Virtuves daļas sienai izvēlēta smilšu krāsa, Uģis pats līmējis flīzītes. Abi smejoties atzīst, ka tā ir vienīgā vērtīgā mēbele dzīvoklī. Varbūt vēl arī bēšs stūra dīvāns ar lielajiem spilveniem. Viņiem gribējies ar mēbelēm nepārblīvētas telpas. Strīdoties līmē tapetes Priekšnama sienas strīpainās tapetes Antuanete izķeksējusi no izdevīgā piedāvājuma groza veikalā, kur cenas ir ļoti augstas. "Bija palikuši četri ruļļi, un es teicu: mēs tās ņemam," viņa saka. Līmējuši abi ar Uģi, strīdoties, vai ir taisni. "Teicu - tev sanāk šķībi! Beigās izrādījās, ka meistari bija mazliet šķībi uztaisījuši griestus," Uģis stāsta. Garā koridora vienu galu viņi uztaisījuši kā sienas skapi. "Jādomā, kur likt apavus," Uģis domīgi noskatās uz stilīgo Elīzas un Anša zābaciņu rindu. Ja būtu iespējams izvēlēties, viņi dzīvi Rīgā noteikti mainītu pret Dundagu, kur mājai apkārt ir mežs, dārzs un vieta arī mājdzīvniekiem. Tomēr dzīvokli, kas atrodas iekšpagalma mājā, koku un krūmu ielenkumā, abi uzskata par ideālu variantu, ja jādzīvo Rīgā. Vannasistabā gan var redzēt, ka Antuanete ilgojas pēc savas lauku mājas - sienu flīzes viņa izvēlējusies laukakmeņu pelēkumā. "Bija doma no Dundagas atvest dažus akmeņus un salikt dušā - kad ūdens līst, skaisti izskatītos. Taču vēl neesmu atradusi akmeņus, kas man liktos īstie." No Dundagas uz Rīgas mājām atceļojušas arī jaunās gaiša koka durvis visām telpām. Tās kā labu risinājumu Uģis un Antuanete ieteikuši arī Imantam Kalniņam, kura mazajā dzīvoklītī arī ir gaiši un mājīgi. Gaidot savu pirmo mazbērnu, Uģis un Antuaete sapņo par kamīnu dzīvojamajā istabā. Ir gan arī mazliet bail jaukt nost veco krāsni vasaras kurpīšu krāsā.