Atklāj Baltijas tautas vienojošo baltu gēnu

Baltijas ciltis kādreiz turējušās kopā Vislielākajā koncentrācijā baltu gēns konstatēts latviešiem un lietuviešiem, Dienai stāstīja viena no atklājuma līdzautorēm, Latvijas Vēstures institūta Antropoloģisko pētījumu laboratorijas vadītāja profesore Raisa Denisova. Mazākā koncentrācijā tas atrasts arī igauņiem, somiem, krieviem ziemeļrietumos, poļiem un Gotlandes zviedriem, kuru vidū balti kādreiz dzīvojuši un daļēji asimilējušies. Pagaidām gan esot grūti pateikt, kā baltu gēns radies. Iespējams, sākotnēji tas baltu ciltīm palīdzējis izdzīvot, bet pēcāk, daļai baltu cilšu asimilējoties kaimiņciltīs, pārceļojis pie tām. Baltu gēna atklājums saskan ar līdzīgiem pētījumiem Igaunijā, par kuriem žurnāla Rīgas Laiks decembra numurā stāstījis Tartu universitātes evolucionārās bioloģijas profesors Ričards Villems. Pēc intervijā stāstītā, ģenētiskā baltu identitāte radusies agrāk nekā indoeiropiešu valodās runājošie latvieši un lietuvieši un somugru valodu grupai piederošie igauņi. Igauņiem ģenētiski vistuvākie esot latvieši un nevis somi. Gēnu polimorfisms jeb izmaiņas ir vairāk raksturīgas izolētām tautām, kādi acīmredzot kādreiz bijuši arī balti, Dienai skaidroja Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors Elmārs Grēns. Parasti īpaša gēnu mutācija rodoties vienam cilvēkam, kurš to nododot nākamajām paaudzēm, līdz beidzot mutācija aptver veselu cilti. Balti nākuši no Eiropas austrumiem Pēc R.Denisovas vārdiem, pētot baltu gēnu un tā ģeogrāfiju, antropologi atraduši sev pārsteidzoši labu palīgu senās baltu tautas migrācijas un ģenēzes noskaidrošanai - kā mūsu senči nonākuši pie Baltijas jūras un ar kādām tautām tie draudzējušies. Ģenētika esot apstiprinājusi antropoloģijas versiju, ka balti, būdami indoeiropiešu cilmes, dzīvojuši Eiropas austrumos un nav Baltijā ienākuši no Rietumeiropas. Tur no baltu gēna neesot ne miņas. R.Denisova ir apņēmības pilna turpināt savus pētījumus Baltkrievijā, lai pierādītu, ka balti ilgstoši dzīvojuši Dņepras augštecē. Viņasprāt, uz to norāda fakts, ka baltu gēns 2,2% koncentrācijā atrasts Krievijas ziemeļrietumos, kā arī daudzie latviešu valodai radniecīgie upju un ezeru nosaukumi Baltkrievijā. Pie baltu gēna atklājumiem Latvijas antropologi nonākuši sadarbībā ar Somijas kolēģiem, kuri sākuši pētīt dažādu asins grupu gēnu koncentrācijas ģeogrāfisko mainību, stāstīja R.Denisova. Turpmākajos Baltijas valstu senāko iedzīvotāju kaulu DNS pētījumos Latvijas Antropoloģisko pētījumu laboratorija sadarbošoties arī ar Igaunijas antropologiem. Atklājums var noderēt arī rasistiem Atklātais baltu gēns paver plašas iespējas jauniem zinātniskajiem pētījumiem, ar prieku jauno ziņu uztvēris Medicīnas akadēmijas Anatomijas un antropoloģijas institūta direktors Jānis Vētra. Mediķiem nu ir kārta izvērtēt, vai baltiem raksturīgā gēnu mutācija paver ceļu arī kādām slimībām, valodnieki varēšot pētīt ģenētikas saistību ar valodu izcelšanos, etnogrāfi - kopīgo tradīciju un ieražu pētniecību tām tautām, kuras vieno baltu gēns. Lai noskaidrotu, cik «tīras» ir tautas asinis, cik tā sajaukusies ar dažādām citām tautām, baltu gēns var palīdzēt etnoģenētiskos pētījumos, R.Denisovas stāstīto apstiprināja E.Grēns. «Taču mani uztrauc, ka šādi atklājumi var tikt plaši izmantoti un interpretēti rasistiskā žanra ietvaros,» Dienai atzina sociālais antropologs Roberts Ķīlis. Viņam negribētos, lai kādas tautas īpašības tiktu saistītas ar tās gēniem un lai kādas cilvēku grupas uzvedība tiktu uzskatīta par ģenētisku noteiktu un tādēļ nemaināmu. «Tāda etnisko īpašību bioloģizēšana ar atsaucēm uz zinātni ir modernā rasisma paveids,» paskaidroja R.Ķīlis. Baltu gēns Baltu gēna koncentrācija dažādām tautām Tauta; Gēna koncentrācija % Latvieši 5,9 Lietuvieši 5,7 Igauņi 4 Krievi Krievijas ziemeļrietumos 2,2 Poļi 2 Gotlandes zviedri 1 Dati: Latvijas Vēstures institūta Antropoloģisko pētījumu laboratorija