Atslēgas vārdi

Tas nevairās no skandalozu darbu rādīšanas, solot programmu Pāri visiem aizliegumiem. Īpaši festivāls var lepoties ar Kannu kinofestiovāla Žila Žakoba sastādīto šedevru programmu - Kannu Palmas zara kronētie, kurā varat iegūt XX gs. kino vēstures esenci. Pat ja teiksiet, ka šis tas ir redzēts DVD, nenovērtējiet par zemu lielā ekrāna faktoru. Kino kvalitātē uz ekrāna vairumu no BP šurp atgādātajiem šedevriem Latvijā rāda pirmo reizi. Baltijas pērles vērtīgākās filmas (kaut te grūti atrast nevērtīgas) meklējiet nākamajās lappusēs. Šajā - par vārdiem un leģendām, kas kļuvuši par šī festivāla asīm. Grēta Garbo Šīs skandināvu cilmes Holivudas dīvas seja lūkojas no afišu stabiem, nevilšus kļūdama par BP visuzskatāmāko zīmi. Zviedru aktrisei 18.septembrī apritēs 100 gadi, un šī iemesla dēļ programmā iekļautas divas viņas agrīnās filmas - zviedru Sāga par Gestu Berlingu un vācu Drūmā Šķērsiela. Abas tapušas tajā laikā, kad pašai Garbo (tolaik Gustavsonei) viņas Holivudas slava un XX gs. mīta statuss vēl i sapņos nerādījās un arī kino vēl bija mēms. Uz Holivudu zviedru aktrisi aizveda režisors Morics Stillers, kas aktrisi filmēja Gestā Berlingā, tur viņa lolojums kāpa augstu, savu Pigmalionu atstājot ēnā (līdzīgs stāsts saista citu Eiropas eksportu Holivudā Marlēni Dītrihu un viņas atklājēju Stērnbergu). Veiksmīgi pārcietusi pāreju no mēmā uz skaņu kino, kopš XX gs. 20.gadu vidus Garbo Holivudā ar cēlu atsvešinātību iznesa ne tikai melodrāmu zvaigznes, bet arī Dievišķās tēlu. "Viņas iesaukai Dievišķā bija jāizsaka ne tikai augstākā skaistuma pakāpe, cik viņas miesiskā būtība, kas atsūtīta no tās pasaules, kur lietas eksistē to patiesajā un pilnīgākajā veidolā un nav pakļautas pārmaiņām un iznīcībai," - tā par Garbo rakstīja kulturologs Rolāns Barts. Garbo pameta kino karjeru pēc filmēšanās ne īpaši veiksmīgajā filmā Sieviete ar divām sejām (1941). Viņai bija 36 gadi. Teju 50 gadus līdz savai nāvei 1990.gadā viņa pavadīja, dzīvojot no Holivudas brīvā zonā. Meklējiet filmas Drūmā Šķērsiela un Sāga par Gestu Berlingu Vēl viena izcila zviedriete ar Holivudas karjeru un trakām karjeras virāžām. Viņa vienmēr ir un būs amerikāņu kvēli mīlētās melodrāmas Kasablanka seja. Taču retais būs redzējis filmu, pateicoties kurai Holivudai iekrita acīs skaistā, melanholiskā zviedriete. Tā ir filma Intermeco. Pēc 1936.gadā tapušā Intermeco sekoja Holivuda - zvaigznes status, Kasablanka, vairākas Hičkoka filmas, Oskari un to nominācijas (savas karjeras laikā Bergmane ir saņēmusi trīs Oskarus, septiņiem bijusi nominēta). Ingridai Bergmanei (1915-1982) šogad ir apaļa jubilejai - aktrisei būtu apritējuši 90 gadi, šī iemesla dēļ Baltijas pērle piedāvā trīs precīzi izraudzītas filmas: Intermeco, kuras dēļ Bergmane nokļuva Holivudā, Itālijā tapušo režisora Roberto Rosellīni (kuram Bergmanes mūžā ir liktenīga loma) Stromboli un viņas vienu no pēdējām lomām zviedru ģēnija Bergmana filmā Rudens sonāte. Stāsts iz dzīves, kā Holivudas dīva rakstīja vēstuli Rosellīni, tobrīd Eiropas kino sensācijai, kura skarbās neoreālistiskās filmas Bergmani sajūsmināja, kā viņi satikās, iemīlējās un kā šis aizliegtais auglis (abi bija precējušies) sagrāva Bergmanes karjeru publiski puritāniskajā Holivudā, jau ir vēsture. Starp citu, Stromboli viņa spēlē latviešu meiteni pēckara Itālijā. Meklējiet filmas Intermeco, Stromboli, Rudens sonāte Žaks Tatī Viņš ir viena no savdabīgākajām franču kino personībām. Kaut Žaka Tatī (1909-1982) filmām šķietami jāsmīdina, tās franču kino vēsturē ir īpaša vērtība. Tatī nekad nav parakstījies uz lētiem jokiem, drīzāk nemitīgi stāstījis vienu un to pašu amizanto stāstu par lamzaku Ilo kungu, gara augumu vīru nejēdzīgā hūtītē un lietusmētelī, kuram tā arī nekad īsti nesanāk harmoniski iekļauties "normālajā pasaulē". Vai tā ir urbānā, moderno (60.gadu) tehnoloģiju pieblīvētā Parīze filmā Playtime, kuras dekorāciju uzbūve un finansiālās izmaksas faktiski sagrāva Tatī un lika viņam zaudēt savus iekrājumus un pat tiesības uz savām filmām, vai Ilo kunga izbrauciens uz kūrortu - filma Ilo kunga brīvdienas -, vai ciemošanās pie mietpilsoniskas radu ģimenītes, kas mīt krāmu piebāztā namiņā filmā Mans tēvocis. Šī bija pirmā Tatī krāsu filma, turklāt Oskara laureāte. Absurda un intelektuālas spēles garu Tatī paradoksālās komēdijas piedāvās pārpārēm. Viņa filmās faktiski nav dialogu, bet pats Tatī/Ilo kungs iemieso neiznīdējamo brīva cilvēka garu. Meklējiet filmas Svētku diena, Mans tēvocis, Playtime, Ilo kunga brīvdienas programmā Žaka Tatī burleskas Lukīno Viskonti XX gs. režijas milzis, pēc cilmes aristokrāts, Lukīno Viskonti ir viens no trim itāļu kino dižās pagātnes vaļiem (līdzās Fellīni un Antonioni). Viņa stihija bija varenas formas un episki stāsti, viņa filmu varoņu kaislību mērogs ir operiskām, jo pārcilvēciskām kaislībām rada. Pasaule nākamgad atzīmēs Viskonti simtgadi, viņa filmas lielajos festivālos tiks izķertas. Tālab arī BP apsteigusi kalendāru, piedāvājot pilnu, svaigi restaurētu Viskonti filmu retrospekciju; pēc gada to dabūt līdz Rīgai būtu bezcerīgi. Viskonti vēriens un mērogs prasa liela ekrāna laukumu - viņa darbi, skatīti DVD, krietni zaudē. Tālab izmantojiet izdevību redzēt gan agrīno Viskonti - filmu Apsētība, kuras pamatā ir daudzkārt Holivudā ekranizētais detektīvromāns Pastnieks zvana divreiz, gan izdzišanas šedevru Nāve Venēcijā, gan himnu radoša gara neprātam Ludvigs, gan izcilo fašisma uzšķērdumu Dievu mijkrēsli u.c. Jāatceras, ka savā ilgajā karjerā Viskonti rokraksts mainījās - no skarbi askētiska pēckara gados līdz kaismīgam un barokālam 60.-70.gados. Viņa filmas ir izcili romāni. Meklējiet filmas programmā Lukīno Viskonti kino izjūta Citas Programmas Itāļu neoreālisti Unikāla iespēja uz lielā ekrāna skatīt 40.-50.gadu itāļu kino zīmolu - neoreālistu darbus. Realitāte bez smiņķa pēc II pasaules kara kļuva par to matēriju, kas izaudzināja vēlāk tik atšķirīgās manierēs strādājošo Fellīni, Viskonti, Antonioni. Programmā arī trīs Fellīni agrīnie darbi - Ceļš, Kabīrijas naktis, Memmesdēliņi Kino gardēdis Pēdējo gadu prestižāko pasaules festivālu laureāti - eksperimentētāji ar kino valodu. Novērtējiet Gasa van Santa Pēdējās dienas, Kim Ki Duka Golfa nūju u.c. Pērles Eiropas vainagā Eiropas režisoru filmas, kuru uzvārdi neprasa komentārus, Fransuā Ozons, Vims Venderss, arī Kannu festivāla tik iecienītie beļģi brāļi Dardēni. Pāri visiem aizliegumiem Erotiskas, provokatīvas filmas, to skaitā Grega Araki u.c. darbi. Čehu kino zelta laikmets 60.gadu brīvības elpa ļāva rasties čehu kino zelta laikmetam. Viens no tā laika zvaigznēm Milošs Formans vēlāk strādāja Holivudā, cits - Jirži Mencels būs Rīgā. Jaunais krievu kino Četras BP piedāvātās krievu filmas ir vienas no savdabīgākajām pēdējā laika kino parādībam Krievijā. Vērts redzēt Alekseja Balabanova Aklās vistiņas.