Atvadoties no zobgrauža

Veinberga. Vispirms viņas devušās uz kādu bērnu zobārstniecības poliklīniku. "Diemžēl tur zobārste netika galā ar bērnu. Dusmīgi pateica, lai iemācām atvērt muti un nebļaut ārstei ausī. Ārste necentās Ieviņu ne nomierināt, ne pierunāt. Pa ceļam uz mājām iegriezāmies Juglas 12.poliklīnikā. Ieviņa gan uzreiz sāka raudāt, lai tiktu uz mājām teica, ka zobiņš vairs nesāpot." Situāciju atrisinājusi kāda reģistratūras darbiniece, kas sākusi runāties ar Ieviņu. "Kad meitenīte bija nomierinājusies, viņu ieveda kabinetā, ļāva paturēt rokā zobārsta spogulīti. Ar Ieviņu viņas angliski skaitīja līdz 20, jo runa bija par to, ka zobiņus vajag vispirms saskaitīt un tad apskatīt. Ieviņa tika slavēta, ka prot sēdēt zobārsta krēslā. No kabineta viņa iznāca gan ar asariņu uz vaidziņa, bet smaidoša." Stāsts ir gluži kā no grāmatas - kādai nebūtu jābūt un kādai būtu jābūt pirmajai vizītei pie zobārsta. Kas ir "ūdens duša""Vissliktākais ir tad, kad bērns pirmo reizi tiek vests pie ārsta tikai tad, kad viņam zobs ir sasāpējies. Bērns raud jau koridorā pie ārsta kabineta, jo viņam sāp. Kad viņš sadzird nepierastas skaņas, kas nāk no zobārsta kabineta, viņam kļūst pavisam neomulīgi. Ienākot kabinetā, viņam ir paniskas bailes," tā negatīvās pieredzes situāciju raksturo Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūta bērnu nodaļas ārste Ilona Viduskalne. Viņa uzskata - bērnam ir jābūt drošam, ka procedūras ir nesāpīgas. Tāpēc, pirms ārsts Žeras pie instrumentiem, viņam jābūt pacietīgam un iecietīgam, lai izskaidrotu katras manipulācijas nozīmi un instrumentu pielietojumu. Savā kabinetā viņa bērniem kādu brītiņu ļauj paturēt instrumentus rokā, parāda, kā darbojas "ūdens duša", "putekļu sūcējs" un citos jocīgos vārdos nodēvētie manipulatori. Katram bērnam, ja nepieciešama zoba ārstēšana, tiek nodrošināta anestēzija. Izņēmumi ir tikai tajos gadījumos, kad vecāki to nevēlas, kad ir kādas kontrindikācijas vai alerģiska reakcija uz medikamentiem. "Pēc anestēzijas parasti lūdzu mammai ar bērnu iziet ārā - lai tiek nomainīta vide. Var aiziet līdz aptiekai, var izdzert kakao. Tikai tad var sekot nākamais posms. Bērnam pašam ir jāgrib attaisīt muti un salabot zobu. Kamēr neesmu dabūjusi uzticību un kontaktu, es nemaz nesāku strādāt." Nelāgais zobgrauzis Pirmajai vizītei pie zobārsta jābūt jau drīz pēc tam, kad bērns sasniedzis gada vecumu un viņam ir ēetri, seši vai astoņi zobiņi - kā nu kuram. Ārsts izskaidros vecākiem, kā bērna zobi jākopj līdz 2-3 gadu vecumam, kad atvase pati sāk apgūt pirmās tīrīšanas iemaņas. Divu triju gadu vecumā, kad mazulis prot komunicēt ar citiem, viņu vajadzētu aizvest uz higiēnista procedūru, kam jābūt patīkami un nesāpīgi. Ja higiēnists pamana caurumu, tad - neko darīt, jāiet vien uz blakus kabinetu pie ārsta. Nekad nedrīkst teikt bērnam, ka "dakteris neko nedarīs". Mute bērnam šā vai tā būs jāver vaļā. Stāstot par kariesu, vecākiem ir brīva vaļa fantāzijai. "Zobgrauzis vai zaļais vīriņš, vienalga kā, bet jāskaidro, ka zobiņš ir bēdīgs," saka ārste .I.Viduskalne. Vienmēr jāizmanto iespēja bērnu uzslavēt. Pat tad, ja pirms tam mazais ir bļāvis un pretojies, viņam par kaut ko ir jāsaņem uzslava, lai viņš gribētu nākt atkal. "Pudeļu" kariess Pašai dakterei Ilonai Viduskalnei ir divi bērni - ēetrus un sešus gadus veci. Caurumu zobos nav. Konfektes viņi ēdot gan. "Galvenais ir atcerēties, ka zobiņi pēc ēšanas ir jātīra un arī konfektes nevajag ēst nepārtraukti. Pēc pusdienām vai lielākas ēdienreizes es viņiem nolieku acu priekšā konfekšu trauku, un viņi ēd. Pēc tam jāiztīra zobiņi un - miers. Nekādu konfekšu starp ēdienreizēm, nekādu ilgstoši mutē kūstošu ēupa-ēupsu un cukurgailīšu! Nepareizi dara vecmāmiņas, kas iedod vienu konfektīti, pēc kāda laika - cepumiņu, atkal pēc laiciņa - šokolādīti." Gadās, ka divu gadu vecumā bērnam mutē ir palikušas tikai zobu saknītes. Pediatrs iesaka saldu tēju, bet vecāki improvizē un tēju bērnam dod nepārtraukti. To sauc par "pudeļu" kariesu. Saldināta dzēriena pudelīte mazulim ir priekšā rītā un vakarā, ar to viņš iet gulēt, tā mutē ir pastaigas laikā parkā. Zobi, kas izšŽīlušies, nemitīgi atrodas vidē, kas tiem kaitē. Zobu kariess joprojām tiek uzskatīts par vienu no visizplatītākajām vispārējām slimībām, jo attīstītajās valstīs kariess vidēji ir 60-90% cilvēku. RSU asociētā profesore Anda Brinkmane zina teikt, ka bērnu mutes veselības stāvoklim ir tendence uzlaboties. "Ir skolu programmas, kas lieliski darbojas jaunākajās klasēs un pirmskolās. Pakāpeniski bērni uzzina par to, kas vajadzīgs zobu veselībai. Tas nebūt nav sarežģīti - zobu tīrīšana, zobstarpu tīrīšana, fluoru saturošas zobu pastas izvēle, veselīgs uzturs, regulāras vizītes pie higiēnista un zobārsta. Pirms desmit gadiem tikai 17% bērnu 12 gadu vecumā zobus tīrīja divas reizes dienā, taēu tagad to dara jau 67%," stāsta profesore. Pēdējos desmit gados palielinājies arī to bērnu skaits, kuriem zobi ir veseli un līdz 12 gadu vecumam nav laboti. "Daudz lētāk ir regulāri un cītīgi - vismaz divas reizes dienā divas minūtes - tīrīt zobus ar fluorīdu saturošām zobu pastām, labām sukām, kurām nav nodiluši sari, un zobu diegu, nekā ārstēt kariesu," uzsver profesore A.Brinkmane. *** Zobu vecuma posmi Pasaules Veselības organizācija zobu stāvokli par labu uzskata, ja - sākot skolas gaitas, bērnam visi zobi ir veseli, kaut arī nekad nav ārstēti - 12 gadu vecumā mutē ir ne vairāk kā trīs bojāti (kariozi, plombēti, izrauti) zobi - 18 gadu vecumā nav izrauts neviens pastāvīgais zobs un nav arī nepieciešamības to darīt - 35-44 gadu vecumā mutē ir 24 paša zobi - 60 gadu vecumā mutē ir 20 paša zobi