Augstskola ne studentiem, bet pasniedzējiem

Gluži tāpat kā valsts augstskolas prestižs. Savukārt institūts, kura studiju programmas atšķirībā no LU studiju programmām nav akreditētas, iegūst studentus un sagādā daudziem LU mācībspēkiem iespējas papildus nopelnīt. Privātajā augstskolā - divi diplomi Vairāki LU Vēstures un filozofijas fakultātes politikas zinātnes studenti par netaisnu uzskata faktu, ka 17 privātās augstskolas Rīgas Humanitārā institūta (RHI) 4. kursa studenti neilgi pirms studiju beigām tika imatrikulēti LU un tāpat kā pārējie šīs augstskolas studenti ieguva akredidētās politikas zinātnes studiju programmas diplomu, lai gan četrus gadus bija studējuši pēc citas neakreditētas programmas. «Apmeklēju dažas Humanitārā institūta lekcijas, tādēļ man ir iemesls uzskatīt, ka privātajā augstskolā iegūtās izglītības kvalitāte ir zemāka. Politoloģijas nodaļā studentiem tiek prasītas daudz plašākas zināšanas nekā institūtā,» Dienai stāstīja kāda kopā ar RHI absolventiem politoloģijas zinātnēs bakalaura grādu ieguvusī LU absolvente. Tā kā šajā augstskolā viņa vēloties studēt arī maģistratūrā, savu vārdu nosaukt viņa atteicās. LU Vēstures un filozofijas fakultātes Politikas zinātnes katedras vadītājs Andris Runcis, kurš vienlaicīgi ir arī RHI direktors, Dienai stāstīja, ka RHI absolventi, tāpat kā LU studenti, studēdami četrus gadus, ieguva RHI diplomu un politologa kvalifikāciju, un arī LU diplomu un bakalaura grādu politikas zinātnēs. Akadēmiskie standarti gan RHI, gan LU esot vienlīdz augsti un A jeb pamatlekciju kurss abās studiju programmās esot vienāds, atšķirīga esot B un C lekciju daļa, kas ir attiecīgā studiju programmā vajadzīgi, bet ne noteicošie lekciju kursi. «Paralēli apmeklēju lekcijas Universitātē un institūtā, tādēļ pārliecinājos, ka gan pasniedzēji, gan lekciju programma abās augstskolās ir līdzīga,» Dienai apgalvoja arī RHI absolvents Kārlis Leiškalns, 6.Saeimas deputāts. LU rektors Juris Zaķis Dienai izteica pārsteigumu par bijušo LU studentu izteiktajām pretenzijām, jo RHI studenti atbilstot LU prasībām. Vai RHI studiju programma ir tikpat augstsvērtīga kā LU politoloģijas studiju programma, viņš vēl nezināja pateikt. To rādīšot laiks, un iespējams, ka RHI programma būs labāka, un tad LU būšot vērtīgs ieguvums. Abu augstskolu līdzīgās studiju programmas «dzīvos iekšējās konkurences apstākļos un varbūt viena otru apēdīs». LU diplomu un prestižu var apšaubīt Kā Dienai stāstīja Akadēmiskā informācijas centra direktors Andrejs Rauhvargers, valstiski atzītu diplomu students var iegūt tikai tādā gadījumā, ja studējis pēc akreditētas studiju programmas. Ja valsts augstskolā visas programmas, pārbaudītas gadu gaitā, ir akreditētas, tad privātajās augstskolās esot citādi - tām savu studiju programmu kvalitāte jāpierāda. Komentējot situāciju, kad privātās augstskolas students, kurš mācījies pēc neakreditētas studiju programmas, saņem akreditētas studiju programmas diplomu, A.Rauhvargers teica, ka tā tam nevajadzētu būt. Lai gan tiešā pretrunā ar Latvijas augstskolu likumu tas nav, izglītības kvalitāte šādā gadījumā nav skaidra. «Starptautiski šādā veidā iegūts diploms netiks atzīts, ja tiks konstatēts, ka, lai gan diploms ir valstiski atzīts, pati studiju programma nav akreditēta. No valsts augstskolas tā ir neprātīga rīcība, jo šādā veidā viņa grauj savu reputāciju,» Dienai teica A.Rauhvargers, pieļaujot iespēju, ka RHI ir citāda situācija, jo šī privātā augstskola licenci savai darbībai saņēma ar nosacījumu, ka tā pakāpeniski tiks integrēta LU. Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta Augstākās izglītības nodaļas vadītāja Velta Vikmane Dienai skaidroja, ka RHI kā juridiska persona tiek iekļauta augstskolas sastāvā. Augstskolu likums pieļauj situāciju, kad valsts augstskolas sastāvā tiek iekļauts vai izveidots valsts bezpeļņas zinātniskais vai mācību uzņēmums ar juridiskas personas tiesībām. Lēmumu pieņem augstskolas senāts pēc mācību iestādes domes ierosinājuma. Par RHI iekļaušanu LU esot lēmis senāts un tādēļ arī LU ir atbildīga par savu prestižu. «Universitāte kalpo Latvijai, nevis sev. Institūts mums ir kā akmens kaklā, bet mūsu pienākums ir palīdzēt citām augstskolām,» teica J.Zaķis, komentējot A.Rauhvargera teikto, ka LU rīcība, izsniedzot savu diplomu faktiski citas augstskolas studentiem, ir neprātīga. Apgalvojumu, ka RHI absolventiem izsniegtais LU diploms varētu būt starptautiski neatzīts, J.Zaķis sākumā nosauca par aplamu, bet pēcāk atzina, ka šajā ziņā problēmas varētu rasties. «Protams, labāk studēt valsts augstskolā, tādēļ institūta absolventu rīcībā esošais diploms dažās valstīs varētu gan tikt apšaubīts,» atzina J.Zaķis, kurš noliedza, ka integrācija notiek, lai glābtu RHI. K.Leiškalns Dienai apgalvoja, ka viņu nesatraucot fakts, ka viņam izsniegtais LU diploms varētu tikt apšaubīts, jo viņam svarīgākās šķitušas zināšanas, nevis iegūtais «papīrs». «Imatrikulācija LU man tika piedāvāta jau 1.kursā un man nebija iemesla būt tik lepnam, lai no tās atteiktos,» Dienai stāstīja K.Leiškalns. Privātās augstskolas līkloči Kā Dienai atklāti teica K.Leiškalns, ar valsts augstskolas atbalstu nodibināta privāta augstskola lieliski palīdz risināt pasniedzēju atalgojuma problēmu. «Ja pasniedzējiem labas algas nespēj nodrošināt valsts, tad tas ir jādara kaut kā citādi,» uzskata 6.Saeimas deputāts, kurš pats ik semestri RHI maksājis no 300 līdz 500 latiem. Lielākā daļa RHI pasniedzēji ir LU VFF Politikas zinātnes katedras mācību spēki, kuriem darbs privātajā augstskolā ir iespēja papildus nopelnīt, Dienai atzina arī A.Runcis. Šādu situāciju viņš uzskatot par pilnīgi normālu, jo daudzi LU pasniedzēji dibinājuši privātās augstskolas un arī tagad lasa lekcijas gan valsts, gan privātajā augstskolā. J.Zaķis to izskaidro tādējādi, ka neviena augstskola nav radusies tukšā vietā. 90% jaunās Latvijas augstskolas esot veidotas «uz LU bāzes». «Bet kādēļ gan valsts budžetu izmētāt pa daudzām augstskolām, ja to var koncentrēt?» retoriski taujāja J.Zaķis, izskaidrojot no LU pasniedzējiem izveidotā RHI atpakaļintegrāciju LU. A.Runcis nemaz nenoliedz, ka RHI 1993.gadā tika izveidots kā komerciāla struktūra ar mērķi pelnīt naudu, sagatavojot studentus darba tirgū pieprasītākajās specialitātēs - politikas zinātnē, psiholoģijā un biznesa un finansu nozarē. Neviena no studiju programmām nav akreditēta un, lai gan A.Runcis to noliedz, iespējams, ka tas ir galvenais iemesls, kādēļ RHI tiek integrēts LU.