Auto evakuācija lētāka nekļūšot

Iekšlietu ministrijas preses sekretāra vietniece Vita Noriņa gan izteica pieļāvumu, ka E.Džeriņa rīcībā būs nonācis kāds no sākotnējiem projekta variantiem, tādēļ nebūtu prātīgi to apspriest. Projekts tagadējā, labotā variantā vēl neesot pieejams pat ministrijas preses centram. Taču E.Džeriņš secina, ka noteikumi atkal esot vērsti uz to, lai iegūtu pēc iespējas lielāku peļņu. Zīmīgi, ka automašīnas evakuācijas izdevumi atkal aplēsti tikpat lieli, kā to savulaik bija noteikusi Rīgas dome, kuras pieņemto lēmumu Pašvaldību lietu pārvalde savulaik atzina par nelikumīgu. Paplašina kodeksu «Jau ar pašu pirmo punktu noteikumu projektā ir paplašināts Administratīvo pārkāpumu kodekss, uz kuru atsaucas noteikumu sastādītāji. 257.panta 5.daļā ir teikts, ka tikai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā, ja ar to tiek traucēta transporta līdzekļu kustība vai gājēju pārvietošanās, var pielietot transporta līdzekļu speciālās bloķēšanas ierīces, kā arī transporta līdzekļus var novietot speciālā maksas stāvvietā. Taču noteikumu projektā teikts, ka tie nosaka bloķēšanas ierīču pielietošanas un transportlīdzekļu pārvietošanas uz speciālām maksas stāvvietām kārtību ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanas gadījumos,» Dienai teica E.Džeriņš. Kā zināms, nelikumīgus lēmums par auto evakuāciju savulaik pieņēma Rīgas pašvaldība, kam to darbību nācās atcelt un apturēt. Diena jau rakstīja, ka ideja par automašīnu piespiedu pārvietošanu no pārkāpumu vietām pieder iepriekšējā sasaukuma domei, kurā šo ieceri aktīvi propagandēja kādreizējais pilsētas drošības un kārtības komitejas priekšsēdētājs Juris Dobelis, kas patlaban ir Saeimas deputāts. Sākotnēji šis darbs tika uzticēts privātfirmai Auto Daugava, kas to pārvērta par ļoti ienesīgu biznesu, protams, uzņēmuma, nevis pašvaldības interesēs. Tā kā par Auto Daugava darbību bija ļoti daudz sūdzību, Rīgas dome 1996.gadā pieņēma lēmumu, ka turpmāk ar nepareizā vietā atstātu automašīnu evakuāciju nodarbosies Rīgas pašvaldības bezpeļņas SIA Rīgas autostāvietas (RA). Šogad 3.februārī Rīgas domnieki bija spiesti apturēt arī 1996.gada 9.jūlija lēmuma un nolikuma «Par transporta līdzekļu piespiedu pārvietošanu Rīgā» darbību. Pašvaldību lietu pārvalde norādīja, ka iepriekšējā sasaukuma domes pieņemtais lēmums neatbilst likumdošanai, jo pašvaldībai vispār nav tiesību pieņemt lēmumus par automašīnu evakuāciju. Administratīvo pārkāpumu kodeksā teikts, ka evakuācija jāveic saskaņā ar MK noteikumiem. Vienlaikus gan domnieki nolēma, ka tās mašīnas, kas novietotas, pārkāpjot Administratīvo pārkāpumu kodeksu, pārvietojamas uz speciālo stāvvietu Mūkusalas ielā 80, bet neprasot papildu samaksu. Tā vietā sagatavotajā lēmumprojektā bija paredzēts, ka RA, kas apsaimnieko Mūkusalas ielas stāvvietu, varēs iekasēt Ls 22 par automašīnu glabāšanu līdz vienai stundai. Tā kā domes vairākums nenobalsoja par šādas maksas noteikšanu, jau otrā dienā automašīnu evakuācija tika pārtraukta. Transportlīdzekļu pārvietošana uz speciālām maksas stāvvietām, pēc E.Džeriņa uzskata, esot dzīšanās pēc peļņas, jo nav paredzēts, ka auto, kas traucē kustību, piemēram, atrodoties pretim vārtiem, var pārvietot uz tuvāko stāvvietu. Tas izmaksātu daudz lētāk, jo Rīgā stāvvietās par vienu dienu jāmaksā Ls 2. Noteikumu projektam pievienotajā pielikumā, kurā salīdzinātas speciālo maksas stāvvietu pakalpojumu izmaksas, tās svārstās no Ls 15 par diennakti Rīgā līdz Ls 4 Rēzeknē. Noteikumu sastādītāji minējuši, ka Tallinā par mašīnas glabāšanu speciālā maksas stāvvietā, ja tās masa ir 3,5 tonnas, jāmaksā Ls 5,05, bet virs 3,5 tonnām - Ls 8,16. «Projektā paredzēts, ka par transportlīdzekļa pārvietošanu un uzglabāšanu nauda jāiemaksā attiecīgajā valsts policijas kontā. Iedomāsimies, ja automašīnu aizvelk cilvēkam, kas Rīgā iebraucis no laukiem, Ls 22 viņam liks samaksāt par evakuāciju, klāt vēl soda nauda, vēl izdevumi, kamēr cilvēks ar taksometru aizbrauks līdz maksas stāvvietai, pēc tam, kad bankā būs samaksājis sodu. Un, ja viņš nokavē, tad jābrauc vēlreiz uz banku maksāt. Galu galā cilvēkam var nebūt līdzi arī tik daudz naudas. Ja viņš brauks uz laukiem tai pakaļ, tad šī maksa vēl vairāk pieaugs,» šādu ainu zīmēja E.Džeriņš. Izdevumu tāmes sakrīt Zīmīgi, ka izdevumu tāme vienas automašīnas aiztransportēšanai pilnīgi sakrīt ar savulaik Rīgas domes aplēstajām izmaksām. Atgādināsim, ka pašvaldība bija aprēķinājusi, ka evakuators patērē 11,7 litrus degvielas, braucot un transportējot automašīnu. Tas izmaksājot Ls 3,51. Lai evakuējamo automašīnu paceltu un nolaistu, esot vajadzīgi vēl 1,3 litri degvielas jeb Ls 0,39. Autoevakuatoru amortizācijas atskaitījumi esot Ls 4,27. Darba alga autoevakuatora vadītājam esot Ls 1,73 par vienas mašīnas aizvešanu, dienā viens vadītājs aizvedot 7-8 mašīnas. Sociālais nodoklis tiek rēķināts Ls 0,63. Vajadzīgas septiņas speciālās uzlīmes, ko līmē uz durvīm, tas izmaksājot Ls 1,68. Paziņojuma izsūtīšana ierakstītā vēstulē maksājot Ls 0,28, protokola veidlapa - Ls 0,15, divas Polaroid fotogrāfijas, kurās redzama neatļautā vietā novietotā mašīna, izmaksājot Ls 1,80. Viss iepriekš minētais kopā esot jau Ls 14,44. Tam vēl esot jāpieskaita ar koeficientu 1,1 aprēķinātie specializētā auto uzturēšanas izdevumi, jau sanākot Ls 16,61 un, tāpat ar koeficientu 1,1 aplēstie neparedzētie izdevumi, piemēram, ja evakuatoram salūst kāda detaļa, tā tiek finansēta no šiem līdzekļiem. Līdz ar to vienas automašīnas evakuācijas izmaksas esot Ls 18,27, kam vēl jāpieskaita 18% PVN, kopā iznāk Ls 21,56. Tā kā iepriekšējā sasaukuma domnieki nolēmuši, ka ērtāk iekasēt «apaļas» summas, noteikts, ka par automašīnas evakuāciju jāmaksā Ls 22. Līdzīgi evakuācijas izdevumus rēķinājuši ministrijas darbinieki. Viņu aplēses atšķiras par dažiem santīmiem un beigās iznāk, ka par evakuāciju jāmaksā Ls 21, 86, tātad tie paši Ls 22. Atgādināsim, ka par lielajām automašīnu evakuācijas izmaksām bija izbrīnīti ne tikai autovadītāji, bet pat Valsts ieņēmumu dienesta inspektori, kas apšaubīja lielās degvielas patēriņa normas un amortizācijas atskaitījumos minētās summas. Lai pierādītu aprēķinu pamatotību, Iekšlietu ministrijas sagatavotajā noteikumu projektā uzrādīts specializēto automašīnu - evakuatoru degvielas patēriņš uz 100 km. Minēti tie paši auto, kas jau iepriekš tika izmantoti transportlīdzekļu evakuācijai. Kā zināms, šogad 30.jūlijā Pareksa banka paziņoja, ka ar speciālo transporta līdzekļu pieņemšanas-nodošanas aktu noslēgusi pirmo līzinga līgumu, uz kura pamata 1995.gada 5.aprīlī uzņēmums Auto Daugava iegādājās četrus speciālos transporta līdzekļus auto evakuēšanai. Šie auto vēlāk nonāca RA pārziņā, kas pārņēma līzinga līguma saistības. Tagad evakuatori ir RA īpašums, tātad tie jāliek lietā. Superdārgās bloķēšanas ierīces Lai varētu iekasēt Ls 2 par bloķēšanas ierīces noņemšanu, noteikumu projekta autori veikuši, pēc E.Džeriņa domām, vēl fantastiskākus aprēķinus, nosakot, ka viena šāda ierīce maksā Ls 326,30. Dienai ir neoficiāla informācija, ka policija no kādas privātpersonas šādas bloķēšanas ierīces līdz šim iepirkusi par aptuveni Ls 50. Interesanti, ka projektā paredzēts, ka šis dzelzs izstrādājums gada laikā būs tā nolietojies, ka to vairs nevar izmantot, līdz ar to atjaunošanas izdevumi ir Ls 326,30, kam vēl klāt pieskaitīti remonta izdevumi Ls 32,63, ekspluatācijas izdevumi Ls 470, 25, kā arī neparedzēti izdevumi. Beigās iznāk, ka vienas bloķēšanas ierīces iegāde, ekspluatācija un amortizācija izmaksā Ls 1224. «Jau ilgāku laiku bloķēšanas ierīces nelikumīgi pielieto Rīgas autostāvvietu darbinieki, kam nav tiesību to darīt,» patlaban esošo situāciju komentē E.Džeriņš. Viņš Dienai norādīja, ka šīs ierīces tiek uzliktas nemākulīgi, tām nav nekāda gumijas vai ādas paliktņa, tāpēc tiek bojāti mašīnu diski un riepas. Lai gan noteikumu projektā teikts, ka «par bojājumiem, kas nodarīti transportlīdzeklim, uzstādot vai noņemot bloķēšanas ierīci, atbild Valsts policijas teritoriālā apakšvienība,» tajos nav konkretizēts, kāda šī atbildība ir. Noteikumu projektu labo un pārstrādā Latvijas Ceļu policijas priekšnieks Alnis Jirgens Dienai paskaidroja, ka konkrēti runāt par jaunajiem noteikumiem vēl ir pāragri, jo projekts izskatīts vairākās ministrijās, no tām saņemti būtiski iebildumi un labojumi, izrādījies, ka daudzi jautājumi ir neskaidri, tie būs jāprecizē. Līdz ar to darbs pie projekta galīgā varianta sagatavošanas vēl turpinās. Sevišķi daudz priekšlikumu projekta uzlabošanai saņemti no Tieslietu, Finansu un Ekonomikas ministrijām. A.Jirgens uzsvēra, ka visas cenas un izmaksas, kas atrodamas projektā, ir tikai salīdzinošas, lai vispār rastos priekšstats par to, kādas tās varētu būt. Tas nepieciešams, lai lemtu, kam tad īsti šīs izmaksas būs jāsedz - valstij vai tomēr pašam pārkāpējam. A.Jirgens tikai piebilda, ka viņa rīcībā esot prospekti, kur bloķēšanas iekārtas tiešām tiekot piedāvātas par 300 līdz pat 1000 latiem. Viss atkarīgs no tā, cik labas un drošas šīs iekārtas vajag. Noteikumu projektā tiekot arī iestrādātas konkrētas normas, kas nosaka, kad un kādos gadījumos mašīnas būtu evakuējamas, lai izslēgtu domstarpības un nelikumības, kādas radās tad, kad spēkā bija iepriekšējie noteikumi. «Ceļu policija vispār nav ieinteresēta iekasēt soda naudas un uzklausīt pārmetumus,» piebilda Ceļu policijas priekšnieks.