Šoreiz lai izpaliek filmas kinematogrāfiskais vērtējums, kas Latvijā jau daudzkārt iztirzāts. Eiropas žūrijas un skatītāju vērtējums bija vienprātīgs - laba filma, pārsteidz profesionalitāte, tā atšķir jaunu, līdz šim nezināmu vēstures lappusi lielākajai daļai Rietumeiropas skatītāju. Prix Europa pārstāvja Leo Brauna ievadvārdi filmai pirms tās izrādes bija: «Šī ir ļoti laba filma, tā ir nozīmīga un ir šā gada Prix Europa uzvarētāja!» Eiropas Kultūras fondu asociācijas tradīcija atbalstīt kvalitatīvu Eiropas TV programmu veidošanu (ES uztrauc ikgadējā jauno filmu statistika - tikai 22% no Eiropas pret 73% no ASV) ir pamatā ikgadējai jauno televīzijas filmu vai programmu vērtēšanai konkursā un balvu piešķiršanai. Galvenās balvu pelnītājas šajā kategorijā līdz šim bijušas Lielbritānija, Vācija un Skandināvijas valstis. Tādēļ latviešu panākumi šogad ir bijis pārsteigums, taču labs pārsteigums, jo par filmas kvalitāti un tiesībām uz Prix Europa žūrijā šaubu neesot bijis, Dienai stāstīja L.Brauns. «Iespējams, Eiropu varētu dalīt divās daļās, kuru galvenā atšķirība būs atmiņā un tās trūkumā. Rietumeiropiešiem Ribentropa-Molotova pakts lielākoties ir tikai vārga, miglā tīta atmiņu daļiņa. Mums un visiem tiem, kas mūsu valstīs dzimuši pēc kara, šis Eiropas dalījums ir bijusi skaudra realitāte,» rakstīja Nobela literatūras prēmijas laureāts Česlavs Milošs. Šis citāts lieliski piederas filmai, kad tā tiek rādīta Eiropas skatītājam. Jo tieši tā to arī uztver. «Es gandrīz neko nezināju par Baltijas valstu vēsturi, es biju šokēta, redzot, cik daudz latviešu filmas beigās gribēja bēgt uz Vāciju, un mani pārsteidz tas, cik īsā laikā pēc neatkarības jūs atgriežaties pie vēstures analīzes. Vācijā un Austrijā tas prasījis desmitiem gadu. Tagad es labāk saprotu Austrumeiropas valstis, to ekonomiskās problēmas, saprotu, ka jums bija nodarīta liela netaisnība. Man ļoti patika šī filma,» pēc filmas noskatīšanās Dienai sacīja viena no skatītājām, austriete. Kādam somam, kas strādā Eiropas Komisijā, filma atgādinājusi paša dzimto zemi un tās vēsturi. Divām Slovākijas diplomātēm, kas uzskata, ka viņām filmā rādītais ir labāk saprotams nekā rietumeiropiešiem, filma šķitusi ļoti laba - gan satura, gan profesionalitātes ziņā. Briseles bankas BBL direktors Mišels Ertmans, ar kura labvēlību filma tika izrādīta bankas kinozālē, uzskata, ka Baiga vasara būtu izcila filma Eiropas televīzijas kultūrkanāla Arte auditorijai, kuru nebaida filmu skatīšanās oriģinālvalodā ar subtitriem. Viņam kā skatītājam, kas nesaprot latviešu valodu, šķitis, ka pat ar subtitriem vien filmas galvenās tēzes labi nonākušas līdz nelatviešu skatītājam. Arī viņš uzsver filmas vēsturiski izglītojošo lomu Rietumeiropā. Kā ar latviešu dzīves tempu, vai nav par lēnu? Sākums prasot nelielu piepūli, lai iedziļinātos, vēlāk, kad skatītājs jau ieslīdzis filmas lēnajā ritējumā, tā aizved tevi garā, emocionālā un vēsturiskā ceļojumā, atzīst Prix Europa pārstāvis L.Brauns.
Baiga vasara pārsteidz un sajūsmina Eiropas skatītājus
Latvijas kino var būt tīkams un saprotams izmeklētam Eiropas skatītājam. Vismaz tādā versijā, kādu to demonstrē Aigara Graubas Baiga vasara, šogad Berlīnē par labāko Eiropā producēto TV programmu atzītā un Prix Europa ieguvusī filma, kura trešdien tika demonstrēta Briselē. Filmas vēsturiskais motīvs un to caurvijošais mīlas stāsts, arī labais tulkojums, kas, starp citu, lielāko daļu filmā bārstīto jociņu darīja saprotamus arī nelatviešu skatītājam (kuri to darīja zināmu ar smiekliņiem zālē pareizajās vietās), izrādījās veiksmes elementi pie Eiropas publikas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.