Bāls un noguris - anēmija?

Audos trūkst skābekļa, un cilvēks jūtas noguris, viņam ir nespēks, vājums, miegainība, galvas reiboņi, nespēja ilgstoši koncentrēties. Gados vecākiem anēmijas slimniekiem sakarā ar fizisku piepūli raksturīga aizdusa un sirdsklauves. Valsts Hematoloģijas centra vadītāja, docente Sandra Lejniece stāsta, ka bieži cilvēki neaizdomājas un par sava noguruma iemeslu uzskata pārslodzi darbā, gadalaiku maiņu, vitamīnu trūkumu u.tml. Atšķirībā no parasta fiziska noguruma anēmijas izraisīts nespēks ir bez acīmredzama iemesla - cilvēks nogurst nepiepūloties. Visiem anēmijas slimniekiem raksturīgs ir bālums, bet bāla āda vien var arī nebūt anēmijas pazīme. Nopietns mazasinības rādītājs ir bālas gļotādas un citas pazīmes, kas raksturīgas atsevišķām anēmijas formām. Ja anēmiju laikus neārstē, tā turpina attīstīties. Nespēks pieaug, un galu galā tas var beigties ar samaņas zaudēšanu. Sandra Lejniece atzīst, ka daudzi attopas tikai tad, kad anēmija jau ir ļoti smagā formā. Neārstēta ielaista mazasinība pamazām traumē arī centrālo nervu sistēmu, kā arī negatīvi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu. Bērniem mazasinība kavē augšanas procesus un normālu attīstību. Mazasinības iemesli Mazasinība retos gadījumos ir patstāvīga vai iedzimta slimība. Parasti to izraisa kāda cita slimība vai kādas eritrocītu ražošanai nepieciešamu vielu trūkums. Atkarībā no iemesla anēmijai ir dažādas formas, un katrai no tām ir savas pazīmes. Deficīta anēmijas ir izplatīta parādība Vienkāršākās, bet arī izplatītākās ir deficīta anēmijas. Hematoloģes Žanna Kovaļova un Gunita Medne atzīst, ka deficīta anēmijas bērniem un pusaudžiem ir izplatīta parādība. Visbiežāk tā piemeklē bērnus, kas ātri aug, bet nesaņem pilnvērtīgu uzturu. Pieaugušo riska grupa ir sievietes vecumā no 30 līdz 45 gadiem. Šajā vecumā mazasinība sievietēm saistīta ar grūtniecībām, dzemdībām, bērna zīdīšanu, kā arī ar spēcīgām menstruālām asiņošanām. Lielāks risks iemantot dzelzs deficīta anēmiju ir tām sievietēm, kas uzturā nelieto gaļu. Šīs anēmijas formas citas pazīmes (bez visām formām raksturīgā bāluma) ir ādas sausums, plaisājoši mutes kaktiņi, trausli nagi un neveselīgi mati. B12 vitamīna anēmija saistīta ar kuņģa gļotādas atrofiju, tādēļ biežāk piemeklē gados vecākus cilvēkus. Šīs anēmijas rezultātā slimnieki kļūst bāli iedzelteni, zaudē ēstgribu, var būt caureja un aizcietējumi. Ja tiek skarta arī nervu sistēma, slimniekam tirpst rokas un kājas, traucēta ir kustību koordinācija. Mazasinība bērniem Pirmajā dzīves gadā anēmija bērnam ir normāla fizioloģiska parādība. Apmēram trīs mēnešu vecumā jebkurš bērns vieglākā vai smagākā formā pārslimo dzelzs deficīta anēmiju. Tas ir normāli, un šī anēmija pāriet pati no sevis. Taču vēlāk liela uzmanība jāpievērš pilnvērtīgam bērna uzturam. «Svarīgi, lai uzturā būtu gaļa un dārzeņi,» saka ārste Gunita Medne, «nevajag aizrauties ar vienveidīgiem piena produktu ēdieniem zīdaiņa vecumā, kas daudziem vecākiem ir ērti un izdevīgi.» Bērnu slimnīcas hematoloģes atzīst, ka daudz kas ir atkarīgs no vecāku attieksmes un izglītības līmeņa. Ja bērns regulāri iziet profilaktiskās apskates un analīzes, ar ārsta palīdzību tiek saskaņots uzturs, tad nav arī pamata rasties deficīta anēmijai. Savukārt bērni, kuri cieš no mazasinības, bet netiek laikus ārstēti, jūtas noguruši, traucēta ir viņu kā fiziskā, tā arī garīgā attīstība. Strauji augot, bērniem nepieciešams vairāk dažādu minerālvielu un mikroelementu, tādēļ paralēli veselīgam uzturam profilaksei var lietot polivitamīnus. Anēmija var būt arī hroniska, ja bērnībā organisms adaptējas un atrod kompromisu ar šo slimību. Tādā veidā ar mazasinību var sadzīvot ilgu, bet ne visu laiku. Ārstēšana Mazasinību ārstē atkarībā no tās cēloņiem, un cēloni var noteikt tikai ārsts pēc asins analīžu izdarīšanas. Uz savu galvu cīnīties ar anēmiju nav prāta darbs. Ja ir aizdomas par mazasinību (ņemot vērā anēmijas pazīmes), jāmeklē speciālista palīdzība. Parastos anēmijas gadījumos ar to veiksmīgi tiek galā ģimenes ārsts vai terapeits. Hematolga palīdzība nepieciešama smagos un ielaistos anēmijas gadījumos. Atkarībā no cēloņa un anēmijas smaguma pakāpes ārstēšana katrā gadījumā ir sava. Deficīta anēmijas parasti ārstē ar attiecīgiem preparātiem, kas kompensē konkrētās vielas trūkumu organismā. Mazasinības ārstēšana var ilgt no 2 nedēļām līdz vairākiem mēnešiem. Dzelzs deficīta anēmijas izārstēšanai nepieciešami vismaz 3 mēneši. Ja tā ir kā komplikācija citai slimībai, anēmijas terapija atkarīga no tās un tādā gadījumā ārstēšanas principi ir citi. Profilakse - sabalansēts uzturs Izārstēt mazasinību ar diētu vien nevar, bet sabalansēts uzturs ir ļoti svarīgs, lai atvairītu anēmijas draudus. Uzturā jābūt gaļai, kas ir pilnvērtīgs olbaltumvielu un dzelzs avots. Veģetāriešiem alternatīva ir soja un papaija, bet ārste Žanna Kovaļova uzskata, ka ar to varētu izlīdzēties pieaugušie. Bērnu uzturā nepieciešami arī gaļas produkti, dārzeņi un zaļumi. Tautas metode mazasinības apkarošanai - svaigu biešu sula - izrādās, nav pamatota un cerēto rezultātu nedos. Sandra Lejniece paskaidro, ka tajā esošā dzelzs ir trīsvērtīga, bet eritrocītu ražošanai nepieciešams divvērtīga. Dzelzs deficīta anēmijas ārstēšanai ir jauni dzelzs preparāti, bet to izvēle jāatstāj ārsta ziņā. Lai kāds arī būtu cēlonis, mazasinība ir izārstējama. Un jo ātrāk tas tiek darīts, jo ārstēšana ir veiksmīgāka. Anēmijas iemesli: asins zaudējums sakarā ar traumām, čūlām u.c. dzelzs deficīts, kas var būt saistīts ar asins zaudējumiem (menstruācijas ar stipru asiņošanu), nepilnvērtīgu uzturu, gremošanas orgānu traucējumiem, grūtniecību B12 vitamīnu deficīts, saistīts ar šī vitamīna uzsūkšanās traucējumiem kuņģa gļotādas atrofijas dēļ ķīmisku vielu vai starojuma kaitīga ietekme uz kaulu smadzenēm pāragra eritrocītu sairšana jeb hemolīze, kas var būt saistīta ar iedzimtību, saindēšanos vai kāda medikamenta nepanesamību kā citu slimību komplikācija, piemēram nieru, asinssistēmas slimību, hronisku infekciju, audzēju u.c. slimību gadījumos