Dienvidpolā leduslāči nedzīvo Lai gan balto lāču pēdas redzētas arī Ziemeļpolā, mūsu planētas galējo ziemeļu punktu tie sasniedz ļoti reti, jo tur ir ierobežoti pārtikas krājumi Pieaudzis tēviņš sver 300-800 kilogramu un var sasniegt divarpus metru garumu. Mātītes svara ziņā ir divreiz mazākas, auguma garums sasniedz divus metrus Visbiežākā leduslāču maltīte ir roņi, it īpaši pavasaros, kad roņu mazuļi ir viegls medījums Mazie lācēni dzimst novembrī un decembrī. Vienai mātītei parasti ir divi trīs mazuļi. Zinātnieki reģistrējuši tikai vienu gadījumu, kad pasaulē nākuši četri mazuļi Tikko dzimis lācēns ir vāveres lielumā. Tas sver aptuveni kilogramu Pirmo reizi lāči iziet no migas un sāk mācīties medīt trīs četru mēnešu vecumā Kopā ar māti tie paliek līdz divarpus gadu vecumam Zem gaišā lāču apmatojuma ir melna āda, kas palīdz uztvert vairāk saules silto staru Mainoties gadalaikiem un leduslaukiem, balti lāči migrē no ziemeļiem uz dienvidiem un atpakaļ līdz pat 1000 km attālumā Zinātnieki lēš, ka globālās sasilšanas ietekmē līdz 2050.gadam balto lāču populācija saruks par divām trešdaļām Balto lāču populācija bijusi apdraudēta arī agrāk. No XVII gadsimta līdz pat pagājušā gadsimta 70.gadiem dzīvnieku skaitu negatīvi ietekmēja nekontrolētas medības Pašlaik balto lāču kopējais skaits ir 20-25 tūkstoši, lēš vides grupas
Baltais lācis
Baltie lāči ir kļuvuši ir bēdīgu globālās sasilšanas simbolu.
Visticamāk, tie būs pirmie zīdītāji, kas pilnībā zaudēs savu
dabisko vidi klimata pārmaiņu dēļ Pasaulē ir sešas "balto lāču
zemes", tas ir, valstis, kuru pārvaldītajā teritorijā sastopami šie
dzīvnieki: ASV, Kanāda, Krievija, Dānija, Grenlande un Norvēģija.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

