Baltkrievijas rublis krities par 10%

» Baltkrieviem tas nozīmē, ka drīzumā «zaķīša» apmaiņas kurss būs vēl zemāks, jo jau tagad Baltkrievijas rublim ir pieci dažādi apmaiņas kursi. Nacionālās bankas oficiālais kurss ir 40 250 rubļi par vienu ASV dolāru (vai 67 575 rubļi par vienu Latvijas latu). Otro kursu šajā nedēļā apvienoja ar trešo - agrāk starp pirkšanas un pārdošanas kursu Nacionālās bankas licencētajos maiņas punktos bija desmit procentu starpība: no 52 līdz 57 tūkstošiem rubļu par dolāru, bet tagad starpība ir minimāla: 56 - 57 tūkstoši. Nākamais - melnā tirgus kurss: nelegālie naudas mijēji par dolāru dod aptuveni 65 000 rubļu. Starpbanku bezskaidras naudas norēķinu kurss patlaban ir 71 500 pērkot un 74 000 pārdodot. Pēdējais ir Maskavas kurss, kuru Baltkrievijas Nacionālā banka nespēj kontrolēt, un tādēļ Maskavā par dolāru maksā līdz 80 000 Baltkrievijas rubļu, kas ir divas reizes vairāk par oficiālo kursu. Šā gada martā Baltkrievijas rubļa kurss jau noslīdēja līdz 55 000 atzīmei - tāds tas bija banku apmaiņas punktos, bet Baltkrievijas varas iestādes ar administratīvām metodēm to atgrieza 40 000 līmenī. Toreiz Baltkrievijas prezidents apvainoja vairākas Maskavas bankas spekulācijā ar mērķi sašķobīt nacionālo valūtu un destabilizēt situāciju sabiedrībā, bet Drošības padome uzskaitīja tās konkrēti un pievienoja sarakstam arī vienu Latvijas banku - Rietumu banku. Tomēr šobrīd oficiālā Minska sapratusi, ka nonākusi valūtas tirgus strupceļā. Viens no faktoriem ir Krievijas Gazprom prasības samaksāt parādus par gāzi, kas pārsnieguši 250 miljonus dolāru un turpina augt. Kā raksta neatkarīgā Belorusskaja gazeta, jūlija pirmajā pusē Gazprom saņēma piecus miljonus dolāru Minskas apsolīto desmit miljonu vietā, un, «ja tas tā turpināsies, tad augustā parāds sasniegs 300 miljonus dolāru». Laikraksts citē speciālistu viedokļus, kuri ziemā baltkrievu dzīvokļos un darbavietās prognozē tādu aukstumu«kāds Baltkrievijā vēl nav bijs». Bet arī oficiālā prezidenta avīze Sovetskaja Belorussija situāciju raksturo kā paradoksālu un stāsta par viena no uzņēmumu direktoru bēdām: «Izstrādājuma vienības izgatavošana nosacīti izmaksā 15 miljonus rubļu. Produkcija tiek eksportēta par cieto valūtu par 315 dolāriem. Kontrolieri peļņu pārskaita pēc Nacionālās bankas oficiālā kursa - iznāk 12 miljoni 537 tūkstoši rubļu. Sanāk, ka ar katru izstrādājumu rūpnīca zaudē divus ar pusi miljonus.» Kopumā pēdējā laikā gan valsts, gan privāto firmu vadītāji nesniedz intervijas presei - ne oficiālajai, ne valsts, ne ārvalstu, jo baidās «izzīmēties». Gandrīz viss bizness ir aizgājis pagrīdē un baidās avīzēs pat reklamēties, nemaz nerunājot par komentāru sniegšanu žurnālistiem. Nesen Minskas pārtikas veikalu direktori (bet galvspilsētā tirdzniecība ar pārtikas produktiem ir privatizēta gandrīz par 90%, citās nozarēs 90% īpašuma kontrolē valsts) pažēlojās privātajā presē par cenu pieauguma ierobežojumu 2% mēnesī. Pēc tam Baltrievijas tirdzniecības ministrs paziņoja, ka veicis pārbaudi Minskas veikalos un neviens direktors viņam žēlojies nav. Tikmēr pilsētas avīze Večerņij Minsk lasītājiem dod padomus par to, kur pilsētā vislabāk «noķert» vārīto desu. Maijā Dienas korespondents redzēja 50 cilvēku garu rindu universālveikala gaļas nodaļā. Tagad tik lielu rindu nav, jo bieži nav arī produktu. Reti var nopirkt pienu, šad tad par deficītu kļūst arī dažas maizes šķirnes. Tā iemesls ir prezidenta Aleksandra Lukašenko tirdzniecībai uzliktās saistības izpildīt valdības inflācijas samazināšanas programmu. Saskaņā ar šo programmu inflācijai nedrīkst būt lielāka par 2% mēnesī. Kā saka tirgotāji - jo vairāk pārdod, jo lielāki zaudējumi. Tādēļ veikali cenšas pasūtīt mazāk produktu. No otras puses, divu procentu robeža attiecas arī uz ražotājiem. Vēl viena problēma - tā pat kā Padomju laikā, pa bāzu «sētas durvīm» lētie, no valsts budžeta dotētie produkti tiek masveidā izvesti uz Krieviju, robeža ar kuru ir atvērta. Par vienu no «tautas eksporta» ienākumu avotiem kļuvušas tukšās pudeles, kuras Krievijā maksā dārgāk. Baltkrievijas valsts kolhoziem un sovhoziem izsniedz milzīgus kredītus sējai un ražas novākšanai, bet speciālisti uzreiz atzīmē nenosegto rubļu vilni valūtas biržā un puslegālajā starpbanku tirgū. Tajā pat laikā kolhoziem un sovhoziem pieprasa pienu un graudus nodot valstij par to cenu, kuru nosaka pati valsts.