Bērniņš nāk pasaulē mājās

Lēmumu dzemdēt pirmo bērniņu mājās ļoti ietekmēja Unas vīrs Māris Gavars, sakot, ka tā viņai būs vislabāk. "Arī pati par to biju domājusi. Gaidot Eniu, apskatīju, kā izskatās dzemdību nodaļas slimnīcā, un sapratu, ka tādā vidē dzemdēt - tas nav man." Gaidot otro un trešo meitiņu, Una jau skaidri zināja, ka tās būs mājas dzemdības. Visas trīs meitiņas nāca pasaulē veselas, mierīgas, un arī Una pati jutās ļoti labi. Latvijā mājas dzemdības praktizē vairākas vecmātes, piemēram, Astrīda Millere, Rudīte Brūvere, Dina Ceple. R.Brūvere stāsta, ka mājas dzemdības izvēlas arvien vairāk sieviešu. "Skaits nav liels, taču tas pieaug. Piemēram, pagājušajā pusgadā mums katrai bija viens mājas dzemdību pieteikums mēnesī." Biķernieku slimnīcas ginekoloģe Ināra Pundure uzskata - pirms izvēlēties mājas dzemdības, noteikti nopietni jāizvērtē sievietes veselības stāvoklis un gaidāmā mazuļa attīstības gaita. "Cik man zināms, vecmātes, kas pieņem mājas dzemdības, to dara sadarbībā ar sievietes ģimenes ārstu, ginekologu. Ja viss ir kārtībā, tad mājas dzemdības uzskatu par labu alternatīvu slimnīcai." Ir virkne faktoru, kas pirms mājas dzemdībām rūpīgi jāpārbauda un jāizplāno. Lielāka tuvības, mīlestības sajūta R.Brūvere uzskata, ka traucējumi dzemdībās ārkārtīgi retos gadījumos var rasties pēkšņi, nesignalizējot par to grūtniecības laikā. Vecmātes ir izglītotas, pietiekami pieredzējušas, lai spētu palīdzēt dažnedažādās situācijās. Mājas dzemdības plānojot, tiek veikta rūpīga grūtniecības aprūpe, lai sieviete būtu maksimāli zinoša un gatava dzemdībām. Dzemdību procesu ļoti ietekmē veģetatīvā nervu sistēma, ko var viegli ietekmēt ārēji faktori, piemēram, stress. Mājas dzemdībās ļoti liela nozīme ir emocionalitātei. R.Brūvere: "Ķermeņa un dvēseles mijiedarbība, mātes un dzimstošā bērniņa attiecības. Mājas ir vislabākā vide, kur traucējumiem nerasties." Sievietei ir prieks, ka viņa var piedzemdēt bērniņu pati, bez medikamentu un citu cilvēku iejaukšanās. "Turklāt bērniņu viņa apzinās kā šī lielā darba partneri, saprātīgu būtni. Līdz ar to bērns nāk pasaulē apmierināts, mierīgs, patstāvīgi sāk elpot un ir veselīgs." Bērns piedzimst savu vecāku mīlestības izveidotajā vidē - mājās. Viņš sajūt, ka vecāki no pirmā brīža ir kopā ar viņu un nevienu brīdi "nepazūd". Tas ir ļoti svarīgs moments visai ģimenei un turpmākajām attiecībām. Kā stāsta Una, pēc Esteres piedzimšanas viņa mazo turējusi vismaz pusstundu sev uz vēdera, āda pret ādu. "Lai satuvinātos, sasmaržotu viena otru. Gulēt uz mammas vēdera - tā ir vislabākā vieta pasaulē tikko piedzimušam bērniņam." R.Brūvere uzsver drošību: "Dziļos laukos mājas dzemdības neplānojam. Tikai tādās vietās, kur vajadzības gadījumā būtu ātri sasniedzama slimnīca un transports, ar ko nokļūt." Mājās dzimušie bērni, pēc pētījumiem, tiek ilgi zīdīti un vēlāk mazāk slimo ar infekcijas slimībām. Savukārt sieviete gūst pašapziņu, emocionālu pacēlumu un garīgu tuvības sajūtu ar bērniņu un viņa tēvu, kurš mājas dzemdībās parasti ir klāt. "Dzemdības ir intīms process - ne tikai fizioloģiski, bet arī garīgi," uzskata Una. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ viņa nevēlējās dzemdēt slimnīcā - lai apkārt nebūtu svešu cilvēku, bet tikai paši tuvākie. Viņa uzskata, ka mājas dzemdības ir īpaša pieredze arī vecākajiem bērniem, kuri šajā brīdī varbūt nav burtiskā nozīmē blakus mātei, bet ir tepat līdzās, savās mājās, kopā ar ģimeni. "Pieaugot tā būs ļoti vērtīga pieredze viņām kā sievietēm," Una domā. Rūpīgi plāno, pārbauda grūtniecību R.Brūveres prakse rāda, ka Latvijā pēdējos gados mājas dzemdības izvēlas aizvien vairāk izglītoto sieviešu. "Bieži viņas saka: mans bērns grib dzimt mājās. Tas nozīmē, ka viņas intuitīvi jau izveidojušas kontaktu ar gaidāmo bērniņu un sajūt viņu kā personību, ne augli, kā mums Latvijā pieņemts apzīmēt." Kā stāsta I.Pundure, Anglijā vairāk nekā 10% sieviešu izvēlas mājas dzemdības, Dānijā vairums sieviešu dzemdē mājās, klīnikās dzemdē vairāk iebraucējas. Arī Latvijā pirms mājas dzemdībām tiek izpētīts, vai sieviete nepieder riska grupām. "Aborti, paaugstināts asinsspiediens, aptaukošanās, iedzimtas vai hroniskas slimības. Jāizvērtē arī, kādas ir pāra attiecības - vai viņi ir psiholoģiski gatavi mājas dzemdībām," uzskata I.Pundure. Kāds ir risks, dzemdējot bērniņu mājās? I.Pundure: "Ir trīs faktori: var pēkšņi izraisīties augļa patoloģija, var izmainīties dzemdību darbība un mātes veselības stāvoklis. Tādēļ mājas dzemdības parasti tiek organizētas stacionāra tuvumā." Pārsvarā to var prognozēt jau grūtniecības laikā. I.Pundure uzskata - ja sieviete ir jauna, vesela un vēlas mājas dzemdības, visticamāk, rezultāts būs veiksmīgs. Mājas dzemdībās var pieaicināt arī pediatru, neonatologu, kas bērniņu pēc piedzimšanas apskata, novērtē viņa veselības stāvokli. Unas pieredze ar trim meitiņām rāda, ka to var izdarīt arī pēc dažām stundām, ne tūdaļ pēc dzemdībām. Esteri viņi svēruši un mērījuši nākamajā rītā. Kontaktu ar vecmāti viņa uztur joprojām - jebkurā laikā viņas var sazvanīties par Unu interesējošu jautājumu, vecmāte brauc apciemot mazuli visu zīdīšanas laiku. "Man šķiet, dzemdēt var iemācīties. Svarīgi, lai seja būtu atslābināta un pozitīvas emocijas pret sāpēm, kas ir normālas un, pats galvenais, pēc dzemdībām tūdaļ pāriet." Jo ātrāk, gaidot bērniņu, sieviete sazinās ar vecmāti, jo veiksmīgākas var prognozēt dzemdības. Ir vajadzīgs laiks, lai iepazītos ne tikai ar mātes, tēva un gaidāmā mazuļa veselības stāvokli, bet arī ar ģimenes pasaules uztveri, katra dvēseli.