Sprintā un stafetē dalībnieki iegriežas šautuvē pa divām reizēm (1.guļus, 2.stāvus), bet abās pārējās distancēs šauj četras reizes - «klasikā» 1.un 3.šautuvē guļus, 2.un 4.šautuvē stāvus, bet iedzīšanā 1.un 2.šautuvē guļus, 3.un 4.šautuvē stāvus. Par katru kļūdu sportists ir spiests veikt papildus 150 metru soda apli. Izņēmumi ir klasiskā distance, kur dalībnieka rezultātam automātiski tiek pieskaitīta viena soda minūte, un stafete, kur piecu mērķu sašaušanai biatlonisti drīkst izmantot trīs papildu patronas. Šaujot guļus, mērķa diametrs ir 4,5 cm, stāvus - 11,5 cm, distance līdz mērķim 50 metri. Mazkalibra šautenes svars nedrīkst būt mazāks par 3,5 kg, un tās aptverē nedrīkst būt vairāk par piecām 5,6 mm kalibra lodēm. Ja līderis iedzīšanas sacensībās kādu sportistu apdzen par apli, atpalicējam no sacensībām jāizstājas. Stafetē tie biatlonisti, kuri vēl nav paspējuši apmeklēt visas ugunslīnijas, tiek apstādināti pie iebraukšanas šautuvē tajā brīdī, kad finišē piektā labākā komanda. Slēpošanas vienīgais ierobežojums ir stafetes pirmie 100 metri, kas ir jāveic klasiskajā stilā. Latvijas komanda Ilmārs Bricis (dz.9.07.1970.) Oļegs Maļuhins (dz.6.05.1969.) Jēkabs Nākums (dz.4.02.1972.) Gundars Upenieks (dz.31.03.1971.) Raivis Zīmelis (dz.18.08.1976.) Anžela Brice (dz.21.03.1970.)
Biatlons
Sacensības notiek klasiskajā distancē (20 km kungiem un 15 km dāmām), sprintā (10 un 7,5 km), iedzīšanas slēpojumā (12,5 un 10 km), kā arī 4x7,5 km stafetē. Starta secība tiek noteikta pēc izlozes pa grupām, un katras valsts izlases vadība katrā grupā var pieteikt ne vairāk kā vienu biatlonistu. Iedzīšanā piedalās 60 labākie biatlonisti pēc sprinta distances rezultātiem, startējot aiz uzvarētāja.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.