Bijušie čekisti paliek drošības policijā

Diena ziņoja, ka 1995.gada septembrī Nacionālā drošības padome nolēma, ka bijušo VDK darbinieku dienests valsts drošības iestādēs ir pretlikumīgs, turklāt arī likums par valsts noslēpumu aizliedz bijušajiem VDK darbiniekiem piekļūt valsts noslēpumu saturošai informācijai. Ja persona, kura agrāk strādājusi VDK, tagad pretendē uz pieeju valsts noslēpumam, saskaņā ar likumu SAB jāveic īpaša pārbaude, bet lēmumu par to - atļaut vai aizliegt bijušajam VDK darbiniekam turpināt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpumu saturošas informācijas pārzināšanu, - jāpieņem SAB direktoram. Jorojām pretēji likuma prasībām DP pretizlūkošanas daļā strādā vairāki bijušie VDK darbinieki, kuriem šādas atļaujas nav izsniegtas. Vēl jāpārbauda trīs bijušie čekisti Šogad vasarā veicot policijas darbinieku ārkārtas atestāciju, Iekšlietu ministrija (IeM) lūgusi SAB dot atbildi par atsevišķiem DP darbiniekiem, bet nepieciešamības gadījumā veikt pārbaudes, Dienai teica IeM preses sekretārs Normunds Beļskis. Pārbaudes mērķis bijis saņemt SAB novērtējumu, vai šiem cilvēkiem drīkst būt atļauja pieejai valsts noslēpumu saturošai informācijai vai ne. N.Beļskis apstiprināja, ka jau vairāk nekā 10 gadījumos SAB devis atļauju bijušajiem VDK darbiniekiem turpināt dienestu DP. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem arī turpmāk būs pieejama valsts noslēpumu saturoša informācija. Turpretī triju DP darbinieku lietās turpinās iesāktā pārbaude. N.Beļskis uzsvēra, ka IeM grib ātrāk pabeigt šīs pārbaudes. Pēc Dienas rīcībā esošās infromācijas, divas no minētajām trim personām savulaik strādājušas VDK Organizētās noziedzības apkarošanas nodaļā (ONAD). Patlaban bijušie VDK darbinieki Andris Strautmanis un Aleksandrs Halturins strādā DP pretizlūkošanas daļā un šiem cilvēkiem ir pieejama ar valsts noslēpumu saistīta informācija, Dienai apstiprināja vairāki neoficiāli avoti. Pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, VDK savulaik tika izveidota ONAD, kas darbojusies pēdējos VDK pastāvēšanas gadus. 1946.gadā dzimušais A.Strautmanis un 1958.gadā dzimušais A.Halturins savulaik bijuši saistīti ar ONAD, Dienu informēja droši avoti. Taču viņu ieņemamos amatus avoti precizēt nevarēja. Pārlūkojot 1988.gadā izdoto VDK darbinieku telefongrāmatu, A.Strautmaņa vārdu Diena atrada iedaļā Apakšnodaļu vadība. Ieņemamais amats telefongrāmatā nebija norādīts. A.Halturina vārds atrodams bijušā Proletāriešu rajona VDK darbinieku telefonu sarakstā. Kad šā gada augustā Diena interesējās, kāpēc šie bijušie VDK darbinieki vēl strādā DP, bet likumā paredzētās SAB direktora atļaujas viņi nav saņēmuši, bijušie iekšlietu ministri Dienai norādīja, ka likumpārkāpumu šeit nesaskatot un šie darbinieki esot augsti profesionāļi. Pirmdien N.Beļskis, paužot iekšlietu ministra Roberta Jurdža viedokli, norādīja, ka ministrs paļausies uz SAB slēdzienu - ja SAB uzskatīs, ka šie cilvēki turpmākam darbam DP nav piemēroti, viņi tiks atbrīvoti, ja SAB, pēc pārbaudes atzīs, ka šiem cilvēkiem arī turpmāk atļaujama pieeja valsts noslēpumu saturošai informācijai, viņi turpinās darbu DP. Pārbaudes ir individuālas Veicot pārbaudi, vai konkrētajam darbiniekam dodama atļauja darbā ar valsts noslēpumu, tiek izvērtēts, kad cilvēkam sācis darbu VDK, kad - strādāt Latvijas drošības iestādēs, kādi kontakti šim cilvēka izveidojušies, strādājot VDK, ar ko viņš turpina kontaktēties, bet ar ko ne, skaidroja U.Dzenītis. Viņš piebilda, ka SAB izvērtē personas pienākumu specifiku, novērtējot profesionālo atdevi un daudz ko citu. Tikai pēc kompleksas pārbaudes var sniegt pozitīvu vai negatīvu atzinumu, teica U.Dzenītis. Viņš atzina, ka līdz šim nevienai no pārbaudāmajām personām nav sniegts negatīvs atzinums, taču tas neizslēdzot iespēju, ka kādā no atlikušajiem gadījumiem tāds varētu būt. Pēc U.Dzenīša vārdiem, lielākā daļa bijušo VDK darbinieku uz neatkarīgās Latvijas drošības struktūrām pārnākuši 1991. un 1992.gadā, kad likums drošības iestādēs strādājošajiem vēl nenoteica nekādus ierobežojumus. Tā likums par valsts noslēpumu, kas neparedz bijušajiem VDK darbiniekiem pieeju valsts noslēpumu saturošai informācijai, stājās spēkā 1997.gada janvārī, bet likumā par valsts drošības iestādēm ir zināmas pretrunas - no vienas puses, likums paredz, ka drošības iestādēs strādājošie nedrīkstētu būt bijušie VDK darbinieki, bet par DP likumā norādīts, ka kadru izvēle ir atbilstoša likuma par policiju prasībām, kas šādus ierobežojumus neparedz. Jautāts, kāpēc atļaujas vai aizliegumi bijušajiem VDK darbiniekiem strādāt valsts drošības iestādēs nav izsniegtas tūlīt pēc likuma spēkā stāšanās, U.Dzenītis norādīja - lai SAB sāktu pārbaudi par kāda drošības iestādes darbinieka atbilstību likuma prasībām, jāsaņem IeM pavēle par šādas pārbaudes nepieciešamību. Pēc tam nepieciešams apkopot visu vajadzīgo informāciju, un tikai tad var dot slēdzienu, paskaidroja U.Dzenītis. Lūgts novērtēt bijušo citas valsts drošības iestāžu darbinieku dienestu Latvijas drošības iestādēs, U.Dzenītis atzina, ka bijušie VDK darbinieki, līdzīgi kā citi drošības iestādēs strādājošie, ir īpaša riska grupa. Viņu ieņemamais amats un viņu rīcībā esošā informācija ļaunprātības gadījumā ļautu šo informāciju izmantot savtīgiem mērķiem. Taču visi šie cilvēki ir zvērējuši uzticību Latvijas valstij, atgādināja U.Dzenītis. Viņš piebilda, ka tagad, komplektējot darbiniekus, DP vairs netiekot pieņemti darbā bijušie VDK darbinieki.