Biznesu pārņem ārvalstu audzētāji

Tiesa, lielākā daļa nopērkamo svaigo ziedu ir importēti, jo kādreiz tik ienesīgais puķkopju bizness patlaban nav populārs. Vietējo audzētāju produkcija aizņem vien 3-5% no kopējā tirgus, kas, pēc neoficiālas statistikas, sasniedz aptuveni 20 miljonus latu gadā. Tulpes no Holandes Ziedu tirgum gan pēc pieprasījuma, gan pēc cenām raksturīga pārsteidzoša stabilitāte. Ik gadu Latvijā importē aptuveni 2000 tonnas jeb 25 miljonus ziedu, kas ir 95-97% no kopējā realizācijas apjoma. Galvenokārt no ārvalstīm iepērk grieztus ziedus - rozes, neļķes, gerberas, lilijas, frēzijas, kā arī eksotiskākus augus. Vislielākā importa plūsma tradicionāli nāk no Holandes, kur darbojas pasaules mērogā zināmas ziedu biržas. Katru dienu pasaules lielākās ziedu izsoles Ālsmērā 715 tūkstošu kvadrātmetru lielajos paviljonos pārdod līdz 15 miljoniem rožu, tulpju, narcišu un citu dekoratīvo augu. Latvijā 2004.gadā no Holandes importēja 600 tūkstošus kilogramu rožu 1,4 miljonu latu vērtībā, kā arī citus ziedus, to skaitā, 8.martā populārās tulpes. Citas ziedu importa valstis ir Ekvadora, Kolumbija, Taizeme un Taivāna. Bizness nav ienesīgs Latvijā ar ziedu biznesu nodarbojas 6-8 lielie vairumtirgotāji, kas importētos ziedus atgādā ar dzesētājiem aprīkotās automašīnās vai pat ar lidmašīnām. Vēlāk tie nonāk tirgos, veikalos un salonos. Vietējo produkciju vairumtirgotāji pērk ļoti reti, jo ārvalstu ziedu cena ir zemāka, turklāt vietējie uzņēmumi nevar nodrošināt regulārus un lielus ziedu apjomus. Ziedu audzēšana Latvijā patlaban nav izdevīga, uzskata Mārupes ziedu vadītāja Vineta Markeviča. Cenas tirgū faktiski nemainās, taču kurināmā un citu resursu izmaksas katru gadu pieaug par 20-30%. "Ja gribam pārdot produkciju vairumtirgotājiem, mums jāpiedāvā tā par importa cenām. Tomēr, pārdodot rozes par 27-28 santīmiem, kā prasa noliktavas, ziemas laikā mums ir grūti segt pašizmaksas," skaidro Carnikavas dārznieka pārstāve Aija Jākobsone. Šo iemeslu dēļ vietējo siltumnīcu ražas laiks ilgst tikai līdz novembrim un pēc tam atsākas februārī. Vairākās Eiropas valstīs ir siltāks klimats, kas ļauj audzēt ziedus atklātās plantācijās. Piemēram, no neļķu audzēšanas jau pirms diviem gadiem Latvijas uzņēmumi atteikušies vispār, jo šo ziedu audzēšanai jānodrošina daudz mākslīgas gaismas. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš teic, ka Ziemeļvalstīs, piemēram, Somijā, siltā klimata trūkumu atrisina, būvējot ļoti ietilpīgas, automātiski aprīkotas siltumnīcas. Tajās siltuma zudumi, kā arī darbaspēka izmaksas ir minimālas. "Lai uzbūvētu šādas modernas siltumnīcas, vajadzīgas lielas investīcijas, tomēr bankas nelabprāt kreditē šādus projektus," piebilst J.Bērziņš. Turpretī padomju laikos celtajās siltumnīcās ir ļoti ievērojams siltuma patēriņš, kas sadārdzina ziedu audzēšanu. Nav naudas un biržas Finansējumu kā galveno problēmu, kāpēc Latvijā neattīstās ziedu audzēšanas nozare, min arī paši puķkopji. "Nevaram konkurēt ar ievestajiem augiem, jo pasaulē viss notiek, izmantojot ārkārtīgi attīstītas tehnoloģijas. Lai sekotu tam līdzi, dārzniekiem vajadzīgs valsts atbalsts," uzsver Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore Vija Rožukalne. Pagaidām puķkopjiem nav izdevies iegūt arī Eiropas Savienības līdzekļus. "Latvijā nav izveidojusies tirgus struktūra, kur realizēt ziedus. Piemēram, kā puķu birža Holandē. Mums pašiem jāmeklē realizācijas iespējas, citādi pēc dažām dienām visa mūsu produkcija vienkārši novīst," Dienai saka V.Rožukalne. Kaut vēl pirms 15-20 gadiem Latvijas tulpes un rozes tika eksportētas uz vairākām Padomju Savienības valstīm, patlaban Latvijas audzētavas orientējas tikai uz vietējo tirgu - veido savus veikalu tīklus vai piegādā nelielas kravas floristikas saloniem un tirdzniecības bāzēm. Uz ārvalstīm ļoti mazos apjomos tiek eksportēti tikai stādi un puķes podos. Jāmeklē sava niša Atšķirībā no vairumtirgotājiem Latvijas iedzīvotāji labprāt pērk un dāvina mūsu valstī audzētos ziedus, jo uzskata, ka vietējas rozes un tulpes ir dzīvas, vāzēs turpina plaukt un pats galvenais - tās smaržo. Turpretī importa ziedus, lai tie izturētu garo ceļu caur vairumtirdzniecības bāzēm un puķu izsolēm, piesūcina ar ķimikālijām, saka J.Bērziņš. Cenšoties noturēties tirgū, aizvien pieaugot importētāju konkurencei, Latvijas puķkopji izvēlas audzēt to, kas netiek ievests, piemēram, puķzirnīšus. Lai izvairītos no sezonalitātes faktora, Latvijas puķu audzētavas pārorientējas uz jaunām darbības nišām - audzē puķes podos, telpaugus, dēstus, sagatavo sauso ziedu kompozīciju materiālus un nodarbojas ar floristikas dizainu.