Bliņas - krievu virtuves vizītkarte

Pēc seansa nu t-ā-ā sagribējās pankūkas ar ikriem un šņabi... Masļeņicā, ja vien iespējams, vizinās ar pajūgiem, tiek rīkotas sacensības, vizinoties trijjūgos. Aizejošo ziemu simbolizē salmu putnubiedēklis, kas tiek sadedzināts. Latvieši Meteņu ugunskurā sadedzina vecās žagaru slotas un uz tā vāra Meteņu putru no putraimiem, zirņiem, žāvētas cūkgaļas, pupām. Uz iesmiem cep žāvētas vai sālītas cūkgaļas gabaliņus - «kurmjus». Visi saķeras garā rindā un «izmin» kurmjus, turklāt ar iesmiem kārtīgi izbada kupenas, baidot īstos kurmjus prom no dārziem. Krieviem Masļeņica ir nedēļu pirms gavēņa vai septiņas nedēļas pirms pareizticīgo Lieldienām. Dažādos Krievijas reģionos Masļeņica tiek svinēta atšķirīgi, bet vienojošais elements - kārtīga izēšanās. Starp citu, Maskavā šogad nolēmuši cept milzum daudz pankūku, no tām būvēt «torni» un ar to pieteikt dalību Ginesa rekordam. Varbūt, varbūt! Starp citu, tieši šodien, 6.martā, tas arī notiek. Bet, ja gluži vienkārši gribas piedalīties svētkos, tad tepat vien Lido Krasta ielas kompleksā būs vērienīga Masļeņica, par Lido krievu sētu nemaz nerunājot. Ventspilī Masļeņicu 9.martā svinēs Piejūras brīvdabas muzejā. Arī Latgales pusē šie svētki ir populāri. Masļeņica - pārēšanās pirms gavēņa Pareizticīgo baznīcas gavēņa kanoniem sekojot, Masļeņica ir pēdējā nedēļa pirms lielā gavēņa, kad vēl var ēst pienu, sieru un olas. Masļeņicas pirmsākumi meklējami vēl pirms kristietības. Apaļā bliņa simbolizēja saulīti, kuras ceļš kļuva aizvien garāks. Apaļa un dzelteni dzeltena. Senču senčiem, tiem, kuri dzīvoja XIV gadsimtā, jaunais gads, starp citu, sākās tieši martā. Sekojot senajam ticējumam - kā sagaidīsi jauno gadu, tā tas arī būs jādzīvo -, saimnieces neskopojās ne ar ēdamo, ne ar dzeramo. Kāds vācietis, vārdā Šleisingers, kuram gadījās XVII gadsimta beigās Masļeņicas laikā būt Maskavā, rakstījis, ka «šajā laikā tika cepti pīrāgi, maize, pankūkas, krievi savās mājās aicināja ciemiņus un paši gāja viesos. Dzēra meduhu, alu un šņabi, kamēr krita gar zemi.» Viņš krievu Masļeņicas svinības temperamenta ziņā salīdzināja ar itāļu karnevālu. Svētku izskaņa - izkaušanās. Tā nu bija obligāta. Sēta pret sētu, kaimiņš pret kaimiņu, ciems pret ciemu. Pie sievasmātes uz bliņām Masļeņica faktiski tiek svinēta visu nedēļu un katrai dienai ir sava nozīme. Trešdien sākās izēšanās - no šīs dienas ir teiciens par sievasmātes bliņām, kad viņa bija tā galvenā cepēja un cienātāja. Ceturtdienā jautrība sita visaugstāko vilni. Tā ir diena, kad tika ēsts, kamēr žagas rauj, dzerts, kamēr kājas vairs nenes, dziedāts, līdz rīkle sāp, dejots, kamēr krīt. Piektdien sievasmāte gāja pie znota, līdzi ņemot pannu, kur cept bliņas. Sestdien dedzināja izbāzeni, lai tuvinātu pavasara atnākšanu, un, lai gads būtu ražīgs, pelnus kaisīja uz laukiem. Svētdien - svētku izskaņa, kad līksmība noplaka, jo vairs nebija spēka, vairs arī ieēst nevarēja tik daudz. Leduskalniņos kurināja ugunskurus, lai pakausētu ledu. Cilvēki viens otram lūdza piedošanu, lai jau rītā sāktu gavēni... fizisko un arī garīgo. Tikai pēc pareizticības ieviešanas šie svētki tika pakārtoti lielā gavēņa laikam. Masļeņicas laikā pankūkas (bet labāk šajā kontekstā skan - bliņas) tika ceptas milzīgos daudzumos. Pat smalkos restorānos tās šajā nedēļā bija galvenā maltīte. Katrai saimniecei bija sava īpaša bliņu recepte, un tā tika turēta noslēpumā. To izmēri bija, sākot no tasītes lieluma līdz pat milzu pannu diametram. Kā cept? «Bliņas ir krievu virtuves vizītkarte,» saka Lido krievu sētas virspavārs Gintis Grīntāls, kurš izpētījis daudz vēstures un recepšu grāmatu. «Tas nav tikai ēdiens, bet daudzu rituālu sastāvdaļa. Senos laikos bliņas cepa no griķu, kviešu, auzu, rudzu un pat zirņu miltiem. Tradicionāli Masļeņicas pankūkām visbiežāk tika izmantoti griķu milti.» Tādas pankūkas cep arī Lido krievu sētā. Kviešu miltu pankūkām nav tās specifiskās garšas, kas ir no griķu miltiem ceptajām. Ja nopērkami griķu milti, tad jārīkojas tā - ņem 2 glāzes griķu miltu, 2 glāzes piena, 30 g rauga un sāli. Mīklu bliņām gatavo jau laikus - divas trīs stundas pirms cepšanas. Griķu miltu mīklu nemaisa. Kad tā uzrūgusi, bliņas cep uz karstas pannas. Pasniedz ar sviestu, krējumu, ikriem, siļķi, mazsālītu zivi. Ar ko pildīt? Gintis Grīntāls iesaka saimniecēm, pankūku balli taisot, nemaz pašām nepūlēties ar pankūku pildīšanu. Katrs to var darīt pats - ņem plāno pankūku un liek piedāvāto pildījumu, kas ir atsevišķā traukā. Ar ikriem pildītām pankūkām bagātīgi pasniedz klāt arī krējumu. Bliņai var uzklāt mazsālītu laša šķēli un to satīt. Ja gribas mazliet eksotikas, tad var cept zaļas pankūkas (to panāk, pievienojot mazliet spinātu) un pildīt ar garnelēm. Gaļas pildījumi var būt dažādi. Viens no interesantākajiem - no subproduktiem. Starp citu, šīs pankūkas ir populāras arī taupīgajā vācu virtuvē. Vecmāmiņas mēdz teikt - komorgenvīderi, ko varētu arī tulkot tā - komm morgen wieder (nāc rīt atkal), jo pankūkas ir tik gardas, ka var ēst šodien, rīt un parīt. Krievu virtuvē populārs ir sēņu pildījums. Saldo pildījumu variāciju pamatā ir biezpiens ar rozīnēm, aprikozēm, upenēm, āboliem. Krievu virtuvē vispopulārākais ir brūkleņu ievārījums. Saldajām bliņām piedien arī medus. Pildījumam izmanto arī dārzeņus - kāpostus, baklažānus. Kā pildītās pankūkas noformēt? Pankūkai ir jābūt gana plānai, lai ar to varētu manipulēt. To var salikt kā maciņu, var sarullēt, var veidot kā maisiņu. Ar pildījumu nevajag skopoties, bet arī nedrīkst to likt pārāk daudz, ka tas spiežas pa pankūkas malām ārā. Ko dzert klāt? Degvīns. Medavuha (alkoholisks, aptuveni 25 grādu stiprs dzēriens ar medus garšu), diemžēl, Latvijā nav nopērkams. Hrenovuha (mārrutku degvīns). Patvārī vārīta tēja. Kvass (negāzēts, dzīvais, arī brūkleņu kvass). Morss (ogu dzēriens bez biezumiem). Kompots. *** Receptes Cara pankūkas 6 glāzes kviešu miltu 600 ml piena 50 g rauga 6 olas 200 g sviesta 300 g saldā krējuma sāls un cukurs pēc garšas Lai pagatavotu ieraugu, pienā iejauc raugu, pievieno trīs glāzes miltu. Kad uzrūgst, tad pievieno dzeltenumus, kas sajaukti ar sviestu. Samaisa. Iejauc atlikušos miltus, pievieno sāli un cukuru pēc garšas, samaisa un atstāj mīklu 45 minūtes siltā vietā. Kad mīkla atkal pacēlusies, tad uzmanīgi, maigi maisot, iecilā tajā saldo krējumu, kas saputots ar olas baltumu. Mīklai ļauj vēl pastāvēt kādas 15 minūtes un tad ķeras pie cepšanas. Bliņu torte ar ikriem 3 glāzes piena 2 glāzes miltu 1 ola sāls, cukurs sviests soda, kas dzēsta ar etiķi melnie ikri Cep parastas bliņas, tās apsmērē ar sviestu un liek virsū plānu ikru kārtu. Turpina likt kārtu kārtām un tortes virsu rotā ar zaļumiem un biezu majonēzes kārtu. Diemžēl bliņu torte nav ilgi glabājams ēdiens. Kad tā gatava, tad arī jāēd. Virspavārs Gintis Grīntāls bliņu tortes iesaka taisīt gan saldas (aprikozes un melnās plūmes, mazliet sasmalcinātu riekstu), gan sāļas (cūkas vai vistas gaļa, zivis). Kad kārtojums salikts, tad virsējai pankūkai būtu jābūt vislielākajai, lai tās malas nedaudz pārklātu «būvējumu». Uz īsu brīdi šo torti (bet ne ar ikriem pildīto) vēl iešauj krāsnī. Virsējo kārtu nosmērē ar olu, tad pankūku torte iegūs skaistu, kraukšķīgu mici.