Brauciens uz Gotlandi kā murgains sapnis

Viņa pastāstīja, ka 25.jūnijā, dodoties uz Ziemeļvalstu dziesmu svētkiem ar Igaunijā noīrēto raķetes tipa kuģi Liisa, uz kura borta bijis lasāms uzraksts Tallinlaine, aiz pārdzīvojuma un šausmām zaudējusi kontroli pār sevi. Lielu daļu no brauciena viņa vispār neatceroties. Mājās Ingai bija nepieciešama medicīniskā palīdzība. Viņa joprojām lieto zāles un uzskata, ka nav atguvusi pilnvērtīgas darba spējas. No kuģa nonesa uz nestuvēm Strenču kora Rītu puse dziedātāja Velga Liepiņa bija zaudējusi samaņu, tāpēc viņu no kuģa Zviedrijā iznesa nešus. Tika izsaukta ātrā medicīniskā palīdzība un līdz nākamās dienas pēcpusdienai viņa uzturējās vietējā slimnīcā. Velgas kundze ar pateicību piemin mediķus un aģentus, kuri viņai atpakaļbraucienam izgādāja vietu lidmašīnā. Viņa, tāpat kā citi, par šo braucienu uz Gotlandi bija maksājusi 100 latu. Pārdzīvojuma sekas turpinājās arī mājās. Viņai sākās stipras sāpes iekšējos orgānos. Valmieras slimnīcas ārsti jau prognozēja, ka būs nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, un atzina, ka visas komplikācijas ir no pārciestās jūrasslimības. Par laimi, medikamentu iespaidā sāpes tomēr rimās. Arī patlaban Velga Liepiņa lieto zāles. «Šķiet, es vēl varu priecāties, ka lielāko brauciena daļu pavadīju bezsamaņā, tāpēc man nebija to pārdzīvojumu, ko izjuta cilvēki, kuri jau domās atvadījās no saviem bērniem un tuviniekiem. Miglaini atceros, ka mani mocīja drausmīga vemšana un ka sveši cilvēki par mani rūpējās, jo visiem maniem draugiem un paziņām tāpat klājās smagi,» viņa atceras. Ar pēdējo reisu uz svētkiem Gotlandē no Ventspils ostas 25.jūnijā devās ap 230 dalībnieku, tajā skaitā Rīgas Latviešu biedrības koris, Zinātņu akadēmijas koris Gaismas pils, Strenču koris Rītu puse, Ērgļu koris un Salacgrīvas koris Kaija, kā arī diriģenti no Rīgas rajona koriem. Daži aptaujātie uzsvēra, ka E.Melngaiļa Tautas mākslas centru bēdīgajos jūras notikumos nevajadzētu vainot, ka visa atbildība par grūto pārbraucienu gulstoties uz Ventspils ostas kapteiņu dienestu un kuģa vadību. Gluži kā Nāves ēnā A/s Brīvais vilnis priekšsēdētāja palīdze Ina Melnalksne šo ceļojumu salīdzināja ar Blaumaņa noveli Nāves ēnā. Pirmajam reisam no Ventspils vajadzējis atiet jau agri no rīta, taču, šķiet, pašu koristu nedisciplinētības dēļ kuģis izgājis ap divpadsmitiem un atgriezies tikai ap 18, tādējādi izbraukšana 13.30, kā bijis paredzēts, nenotikusi. Kapteiņu dienests nav devis atļauju izbraukt vakarā, jo jūrā bijuši lieli viļņi, tomēr plkst.24 izbraukšanas atļauja saņemta. Tiklīdz ceļotāji attālinājušies no krasta, sākusies šūpošana, jūras slimība, pārdzīvojumi un pat panika. «Stiprākie centās cits citu uzturēt. Nospriedām - dziedāsim, jo, kamēr to spēsim, jūra mūs neuzveiks. Tas viss bija kā ļauns murgs. Tieši pašā kuģa priekšgalā, kur visvairāk purināja, bija sasēdušies vecie cilvēki. Šis ir viens no mana mūža lielākajiem pārdzīvojumiem, jo biju uzņēmusies Strenču grupas vadītājas pienākumus,» teica diriģente Agra Jankovska. Kora Kaija dalībnieks, hidrotehniķis Ivo Īstenais dalījās savos iespaidos un apsvērumos: «Kad es nogāju lejasdaļā, viļņi klaudzināja pie kuģa korpusa tā, it kā dauzītu ar veseri. Likās - tas tūlīt pārlūzīs. Pa klāju pārvietoties nebija iespējams. Vismaz divas trešdaļas cilvēku vēma. Mēģināju sarunāties ar dažiem komandas locekļiem. Uzzināju, ka šis esot rezerves kuģis reisam no Tallinas uz Helsinkiem, kas nemēdz kursēt atklātā jūrā. Komanda vēl vairāk pārdzīvoja visu notiekošo, jo esot cerējuši, ka cilvēki paši atteiksies no šī brauciena. Precīzi, protams, nezinu, bet dzirdēju, ka šim kuģim ļauts kursēt pie vēja ātruma 15 m/sek. Kad izgājām no Ventspils, esot bijis 12 m/sek, jūrā runāja par 17 m/sek. Zviedrijā mums stāstīja, ka radio ziņots par mūsu kuģa nokļūšanu vētrā. Es apzinos, ka neviens mūs ar varu uz kuģa nedzina, ka paši esam līdzvainīgi, jo visiem taču gribējās ātrāk nokļūt Gotlandē. Jau tā pirmo koncertu bijām nokavējuši. Tomēr, manuprāt, morāla atbildība ir jāuzņemas gan komandai, gan kapteiņu dienestam. Par laimi, atceļā laiks bija lielisks.» Aptaujātie sūdzējās, ka neesot saņēmuši instrukciju, kā izturēties vētras laikā. Neesot bijušas atrodamas arī drošības vestes. Diena sazinājās ar Salacgrīvas ostas pārvaldi un uzzināja, ka 25.jūnijā Rīgas jūras līcī laikā no pulksten 18 līdz 6 vēja ātrums bijis no 8 līdz 14 m/sek, taču dienestam nebija ziņu par vēja ātrumu atklātā jūrā. Atcelt reisu nebija pamata Ventspils ostas kapteinis Arvīds Buks Dienai pastāstīja, ka kuģi Liisa pazīst ne tikai pēc tā tehniskajiem raksturojumiem, bet arī no personīgās pieredzes: «Jūnija beigās arī es ar to devos no Ventspils uz Gotlandi un atpakaļ. Par kuģošanas drošību un servisu uz tā kā profesionālis varu teikt tikai labāko. Jūrā tas var izturēt pat sešas balles stipru viļņošanos, ir pilnīgi piemērots pasažieru pārvadājumiem nelielos attālumos. Protams, ir īpatnības cilvēku izvietojumā salonā un arī kuģa gaita, tam paceļoties uz zemūdens spārniem un ejot pa viļņu galotnēm, kādam var likties neparasta: šūpošanās jūtama izteiktāk, tā nav līgana, kā okeāna laineriem. Nepieradušam cilvēkam iespaidu var pasliktināt arī ievērojamais - vairāk par 40 mezgliem stundā - ātrums, ar kādu šā tipa kuģi veic reisus. Taču meteoroloģisko vai citu apstākļu dēļ nevienā no dienām, kad Liisa pārvadāja koristus, mums nebija pamata uz laiku vai pavisam atcelt kādu no reisiem.» Ventspils valsts ostas kontroles dienesta inspektors Jānis Ošiņš Dienai precizēja, ka kuģošanai labvēlīga prognoze bijusi ne vien 24. un 25.jūnijā, bet arī 26., kad dota atļauja Liisa iziešanai jūrā 0.15 minūtēs. «Īstermiņa prognoze, ko saņēmām 25.jūnijā plkst.21, solīja dienvidaustrumu vēju ar ātrumu 9-12 metri sekundē. Apmēram tāds pats vējš, vietumis lietus, bet laba redzamība tika solīta Baltijas jūras ziemeļu un centrālajā daļā, šādu prognozi sniedza arī Tallinas sinoptiķi. Vilcināšanos dot atļauju iziešanai jūrā meteoroloģisko apstākļu dēļ ir paredzēts atzīmēt dežūru žurnālā, bet attiecībā uz Liisa šāda ieraksta 25.jūnijā nav.» «Pirms doties šādā reisā, cilvēkiem vajadzēja kritiski novērtēt savu veselības stāvokli, konsultēties ar mediķiem, kā vieglāk šādu ceļojumu panest,» teica A.Buks.